Kāpēc un kā kopjamas jaunaudzes 0
Mudrīte Daugaviete, LVMI Silava
Šobrīd krasi mainīgajos ārējās vides apstākļos, ko izraisa klimata maiņa, aizvien būtiskāka loma produktīvu mežaudžu izveidē ir savlaicīgai un pareizai šo audžu kopšanas paņēmienu izvēlei. Tas attiecas gan uz dabiski ieaugušo, gan iestādīto mežaudžu, gan arī plantāciju mežu kopšanu – agrotehnisko, sastāva un pirmo krājas kopšanu, lai šo platību izveidotu par produktīvu mežaudzi vai plantāciju mežu.
Ne tikai mūsu valstī, bet visā pasaulē pieaugusi interese par maksimāli produktīvu mežaudžu un plantāciju izveidi un saglabāšanu galvenokārt tieši klimata pārmaiņu izraisīto seku dēļ – ilgstoši sausuma un lielu nokrišņu periodi (plūdi, snieglieces), krasas gaisa temperatūras izmaiņas (salnas, apledojums), vētru izraisīti bojājumi (vējgāzes, vējlauzes).
Kad jāuzsāk jaunaudzes kopšana
Ilgstoši veicot pētījumus par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu nolūkā veidot produktīvas mežaudzes un plantāciju mežus, secinām, ka rūpes par to ir jāsāk jau no pašiem pamatiem: pareizas koku sugas izvēles attiecīgajā augsnes tipā un hidroloģiskajos apstākļos, atbilstošas augsnes sagatavošanas, stādmateriāla izvēles, stādīšanas, agrotehniskās kopšanas un stādu aizsardzības pasākumiem.
Jaunaudžu kopšana jāuzsāk, tikko manāma: pārējo koku sugu negatīvā ietekme uz galveno sugu augšanu; savstarpēja konkurence starp galvenās sugas kociņiem.
Par audzes kopšanas nepieciešamību norāda attiecība starp koka augstumu un vainaga garumu. Optimālā gadījumā vainagam jābūt 50% no koka augstuma. Ja vainaga garums jaunaudzes vecumā (lapu kokiem – 20 gadi, skujkokiem – 40 gadu) nepārsniedz 30% no koka augstuma, samazinās gan audzes produktivitāte, gan tās noturība.
Ja mežs ir atjaunojies dabiski, tad galvenais uzdevums ir veidot nākotnes mežaudzes sastāvu un atbrīvot telpu perspektīvāko koku augšanai, izzāģējot nekvalitatīvos un augšanā atpalikušos kokus.
Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka, ka mežaudžu kopšana jāveic ne vēlāk kā desmitajā kalendārajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja valdošās sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā kalendārajā gadā, ja mežaudzes valdošās sugas ir lapu koki.
Jaunaudžu kopšanas laiku nosaka normatīvie akti (MK noteikumi nr. 935, spēkā no 01.01.2013.). Jaunaudžu kopšanu ieteicams veikt skuju kokiem – oktobrī, novembrī (šajā laikā cirstos kociņus sniegs pieplacinās zemei, veicinot to ātrāku satrūdēšanu); lapu kokiem – jūlijā, augustā (audze būs pasargāta no straujas atvašu sazelšanas, un atstājamie koki augšanas periodā nostiprināsies un būs noturīgāki pret vēja un sniega negatīvo iedarbību rudenī un ziemā).
Ievērojot Dabas aizsardzības noteikumus, jaunaudžu kopšanu neveic no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos, dabas parkos, mežsaimnieciskā darbība aizliegta no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Koku vidējais augstums 10 gadu vecumā
Priedes jaunaudzēs 10 gadu vecumā maksimālais koku vidējais augstums sasniedz Hvid. = 3,8–5,2 m (1-Ia bonitāte), egles audzēs Hvid. = 2,3–3,4 m (I-Ia bonit.), bet lapu koku audzēs: bērza audzēs 5 gadu vecumā Hvid. = 2,2–2,7 m; melnalkšņa audzēs Hvid. = 2,6–3,2 m (I-Ia bon.); apses audzēs Hvid. = 3–3,6 m (I-Ia bon.); baltalkšņa audzēs Hvid. = 3–3,5 m (I-Ia bon.)
LVMI Silava izmēģinājumos konstatēts, ka plantāciju mežos 10 gadu vecumā priedes augstums dažādās augtenēs sasniedz vidēji 3,6 m, bet egles Hvid. = 4 m. Lapu koku jaunaudzēs un plantāciju mežos kopšanas sākumā – 5 gadu vecumā – vidējais augstums bērza plantācijās sasniedz 4,6 m; melnalkšņa plantācijās Hvid. = 3,5 m, bet baltalkšņa plantācijās Hvid. = 3,6 m. Izņēmums ir ozola plantācijas, kur vidējais augstums 5 gadu laikā sasniedz 1 m.
Normatīvajos dokumentos ir noteiktas prasības, kādam jābūt normālam koku skaitam pirms kopšanas atbilstoši koku sugai un vidējam augstumam (MK noteikumi nr. 384 Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi).
Minimālais koku skaits netiek ierobežots apšu, baltalkšņu, blīgznu un vītolu audzēs. Arī purvaiņu meža tipos (purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā) maksimālo koku skaitu neierobežo. Cieto lapu koku jaunaudzēs un jaunaudzēs, kuras apsaimnieko pēc mērķa koku metodes (atbrīvojot augšanas telpu iepriekš izvēlētiem vismaz 500 kvalitatīviem kokiem), pieļaujama zemsedzes veidošana, kurā maksimālais koku skaits netiek ierobežots. Segaudze tiek veidota no mīksto lapu koku un krūmu atvasēm, kas pasargā galvenās audzes kokus no salnām un palīdz veidot kvalitatīvu stumbra formu nākotnes kokiem.
Pirmajā kopšanas reizē jeb sastāva kopšanā galvenā uzmanība jāpievērš:
– stipri pāraugušiem, zarainiem kokiem, tā sauktiem ežiem jeb vilkiem,
– sliktas kvalitātes, mehāniski bojātiem kokiem, kā arī kokiem ar vairākām galotnēm, padēliem u. c. defektiem,
– kokiem, kas aug blakus nākotnes kokiem un traucē to attīstību.
Atstājamo koku skaita noteikšana
Jaunaudžu kopšanas intensitāti var noteikt gan pēc paredzētā attāluma starp kokiem, gan precīzākai kopšanas darbu kvalitātes kontrolei, ierīkojot parauglaukumus. Ja atstāj attālumu starp kokiem 2 m, tad koku skaits uz 1 ha būs 2500 koki, ja 2,5 m – 1600 koki/ha, ja 3 m – 1100 koki/ha.
Pēc kopšanas atstājamo koku skaitu uz platības vienības apēķina šādi: ja jaunaudzē koku augstums ir no 3,1 līdz 6 m un parauglaukumā ar rādiusu 3,99 m uzskaitīti 6 koki, tad koku skaits uz 1 ha ir 6 x 200 = 1200 koki.
Kopjot jaunaudzes, ļoti svarīgi ir izvēlēties un atstāt kvalitatīvākos kokus – taisnus, mazzarainus, bez bojājumiem un padēliem, jo tie pamatā būs audzes produktivitātes garants nākotnē. Jāatceras – lai izvairītos no sniegliecēm, bērza audzēs būtu jāatstāj koki, kuru augstuma (H,m) un caurmēra (D1,3, cm) attiecība ir ne lielāka par 1,5.
Arī citu ziemeļvalstu zinātnieki iesaka jutīgām koku sugām kvalitatīvas jaunaudzes izveidē veidot segaudzi, lai pasargātu valdošās audzes kokus no klimata ekscesiem.
Apsekojot privātos mežu īpašumus, kā arī bijušajās lauksaimniecības zemēs ierīkotos plantāciju mežus, jāsecina, ka vairākumā gadījumu pirmā kopšana ir nokavēta gan priedes, egles, gan bērza jaunaudzēs un stādījumos. Koku vainagu apjoms ir ievērojami samazinājies, nereti tas aizņem pat mazāk nekā 20% no koka augstuma.
Turklāt novēlota kopšana dramatiski pasliktina stāvokli bērza dabiski atjaunojušās jaunaudzēs un stādījumos, kur vērojamas snieglieces un snieglauzes, jo koku augstuma/caurmēra attiecība ir lielāka par 1,5 un pat sasniedz 2.
Jaunaudžu kopšanas intensitāte
Jaunaudžu kopšanu liela biezuma audzēs un stādījumos ieteicams veikt vairākos paņēmienos, pakāpeniski palielinot kopšanas intensitāti. Mazāka kopšanas intensitāte paredzēta audzēs, kur iespējamas salnas un savvaļas dzīvnieku postījumi, kā arī mežmalās.
Koku skaita regulēšanu ieteicams sākt, mežaudzei sasniedzot 1,8–2 m augstumu, kad jau notikusi koku diferencēšanās pēc augstuma un atzarošanās līmeņa. Atkarībā no tā, cik kopšanas cirtes paņēmienu plānots veikt nākotnē, izvēlas kopšanas intensitāti:
l ja jaunaudzes kopšanu paredzēts veikt ar vairākiem paņēmieniem, koku skaits samazināms pakāpeniski,
l ja nākamā kopšana paredzēta laikā, kad iegūstami jau realizējami kokmateriāli, koku skaita samazināšana līdz vēlamajam izdarāma vienā paņēmienā,
l ja kopšanas cirte nokavēta un kopšanu uzsāk jau apmēram 5 m un garākās lielas biezības audzēs, uzmanība pievēršama audzes noturībai pret iespējamām sniegliecēm un snieglauzēm, kā arī pret vēja negatīvo iedarbību, un šādā gadījumā koku skaits jaunaudzēs jāsamazina pakāpeniski, veicot atkārtotas kopšanas ar 3–5 gadu intervālu, līdz sasniedz optimālo koku skaitu uz platības vienības attiecīgajos koku parametros.
Kas jāievēro, kopjot dažādu koku sugu jaunaudze
s
Priede. Priede ir saulmīļu suga un nepacieš citu lapu koku apēnojumu, tāpēc tā savlaikus atbrīvojama no bērza, apses u. c. lapu koku nevēlamās klātbūtnes. Arī biezi priedes puduri laikus jākopj.
Egle. Egle labi pacieš apēnojumu līdz apmēram 10 gadu vecumam. Tādēļ egļu audzes var audzēt, atstājot segaudzi, lai pasargātu tās no iespējamās dzinumu apsalšanas pavasara salnās. Tomēr ilgstoša egles atstāšana apēnojumā ievērojami samazina tās augšanas gaitu.
Bērzs. Gaismas prasīga koku suga, kas laikus kopjama, panākot stumbra caurmēra palielināšanos. Dabiski atjaunojušās audzēs saglabājami koki, kas atjaunojušies ar sēklām, jo atšķirībā no atvasājiem veido kvalitatīvākus stumbrus. Bērzu negatīvi ietekmē apses piemistrojums, jo ātraudzīgā apse nomāc bērzus, tāpēc tā izcērtama.
Apse. Ātraudzīga, gaismas prasīga koku suga, kas visātrāk reaģē uz augšanas telpas paplašināšanu, jau pirmajā gadā pēc kopšanas palielinot stumbra caurmēru. Tomēr jāatceras, ka bojājumus apšu jaunaudzēm nodara aļņi, savainojot stumbru, tādēļ jāparedz repelentu vai aizsargmateriālu lietošana nākotnes koku aizsardzībai.
Ozols. Saulmīļu suga, kas nepacieš apēnojumu. Lai ozols vieglāk atzarotos un veidotu labus pieaugumus, tas kopjams tā, lai vainaga augšējā trešdaļa būtu apgaismota, bet pārējā daļa atrastos apēnojumā, ko veido konkurējošie koki. Kopšana atkārtojama, kad konkurenti ozolu sāk pāraugt.
Ja tiek kopta stādīta jaunaudze, tad svarīgi ir nodrošināt stādīto un sēto koku augšanu, izzāģējot dabiski ieaugušos kokus.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
