Kāpēc Tramps vēlas Zaporožjes atomelektrostaciju ASV kontrolē? 0
Baltais nams atteicies no minerālu ieguves darījuma, bet Zelenskis sagaida, ka pamiera līgums ietvers civilās un enerģētikas infrastruktūras aizsardzību, raksta The Guardian.com.
ASV eksprezidents Donalds Tramps trešdien piedāvājis Volodimiram Zelenskim, ka ASV varētu pārņemt un pārvaldīt Ukrainas kodolspēkstacijas kā daļu no pamiera līguma.
Zelenskis pēc sarunas skaidroja, ka viņi apsprieduši tikai vienu spēkstaciju – Zaporožjes atomelektrostaciju, kas šobrīd atrodas Krievijas okupācijā.
Baltais nams norādīja, ka ASV ir atteikusies no idejas iegūt Ukrainas minerālu bagātības un tā vietā koncentrējas uz ilgtermiņa miera līgumu.
Baltais nams paziņoja: “Mēs esam pārgājuši uz ilgtermiņa miera līguma plānošanu.” Ukraina ir gatava pārtraukt uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, ja Krievija rīkosies līdzīgi, taču pagaidām pamiera vienošanās vēl nav noslēgta, skaidroja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka viņa komanda sagatavos sarakstu ar objektiem, kuriem pamierā būtu jābūt aizsargātiem. Zelenskis sagaida, ka pamieram jāattiecas ne tikai uz enerģētikas objektiem, bet arī uz civilajiem mērķiem.
Tomēr Krievija jau nākamajā dienā pārkāpa savu solījumu, turpinot raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainai. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas triecieni izpostījuši divas slimnīcas un nogalinājuši vienu cilvēku. Krievijas uzbrukumi trāpīja arī Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai Dnipropetrovskas reģionā.
Zelenskis komentēja: “Putina vārdi par uzbrukumu apturēšanu ir pretrunā ar realitāti.” Ukrainas droni veiksmīgi trāpījuši Krievijas naftas cauruļvada stacijai “Kavkazskaya” Krasnodaras reģionā. Krievijas varasiestādes nosūtījušas vairāk nekā 400 ugunsdzēsējus un 157 tehnikas vienības, lai dzēstu postošo ugunsgrēku.
Eiropas Savienības līderi kritizējuši Trampa un Putina piedāvāto ierobežoto pamiera ideju, norādot, ka Kremlis nemaz nevēlas patiesu mieru. Krievija pieprasa, lai Ukraina paliktu bez rietumvalstu ieročiem un izlūkošanas atbalsta, tādējādi padarot tās armiju neaizsargātu. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa uzsvēra: “Ir skaidrs, ka Krievija nevēlas nekādas patiesas piekāpšanās.”
Zelenskis apstiprināja, ka Ukrainā ieradušies papildu F-16 iznīcinātāji, taču nekonkretizēja to skaitu. Ukraina pirmos F-16 saņēma 2024. gadā, un šie iznīcinātāji tiek uzskatīti par būtisku spēku līdzsvara maiņu kara gaitā.
Kaja Kallasa ceturtdien Briselē prezentēs plānu par divu miljonu artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai. ES uzsāk jaunu militāro iepirkumu programmu, koncentrējoties uz Eiropas ražotājiem un izslēdzot ASV, Apvienoto Karalisti un Turciju no aizsardzības līgumiem, ja vien tās nenoslēdz īpašu drošības vienošanos ar ES.
Eiropas Komisija ierosina finansēt Ukrainas piekļuvi satelītu pakalpojumiem, lai mazinātu tās atkarību no Īlona Maska Starlink sistēmas, kas var tikt ierobežota politisko apsvērumu dēļ.
