Kāpēc Tramps alkst valdīt arī pasaules lielākajā salā Grenlandē? Komentē vēstures doktors Ojārs Skudra 1
Kāpēc ASV un jaunievēlēto valsts prezidentu Donaldu Trampu interesē pasaules lielākā sala – Grenlande, kas pieder Dānijai? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentēja vēstures doktors un politologs Ojārs Skudra, jo plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē izskanēja ziņa par to, ka otrdien, 7.janvārī, Donalds Tramps juniors bija ieradies privātā vizītē Grenlandē, savukārt jaunievēlētais ASV prezidents Tramps, kurš stāsies amatā 20.janvārī, tieši pirms Ziemassvētkiem bija izteicies, ka ASV varētu anektēt Grenlandi.
ASV ir svarīga Grenlande, raugoties no stratēģisko interešu viedokļa, uzsvēra Skudra. Kopš 2009.gada Grenlande ir autonoma Dānijas Karalistes sastāvdaļa, un tajā ir 57 tūkstoši iedzīvotāju, “neskaitot baltos lāčus un visus citus dzīvniekus”. “Tātad, kas attiecas uz Dānijas klātbūtni Grenlandē, lai būtu skaidrs, – tur atrodas pāris patruļkuģīši, kas braukā gar Grenlandes piekrasti, tur ir viena novērošanas lidmašīna, un ir patruļas, kas pārvietojas suņu pajūgos,” skaidroja Skudra. Bet kas šajā pasaules nostūrī – Grenlandē – varētu interesēt ASV?
“Pirmkārt, Grenlandes rietumos, varētu teikt, ziemeļrietumos atrodas ļoti liela radaru bāze, kas ir stratēģiski svarīga ASV pretraķešu aizsardzības sistēmai, jo tās raķetes de facto varētu lidot no Krievijas un Ķīnas. Tātad tur ir liela gaisa karaspēka bāze ar iespaidīgu radaru,” sacīja Skudra, pieminot arī Donalda Trampa juniora viesošanos Grenladnē. Viņš vēl norādīja, ka amerikāņiem ir lielas biznesa intereses Grenlandē.
“Par tām Tramps jau runāja savā pirmajā prezidentūrā 2019.gadā. Par ko ir runa? Tātad, lai būtu skaidrs, tad tās ir gāzes un naftas atradnes, urāns, redzami metāli, kas ir nepieciešami modernās elektronikas ražošanai gan militārajām, gan civilajām vajadzībām. Grenlandei garām iet statēģiskie jūras tirdzniecības ceļi, kā arī tur ir zelts un dimanti. Vārdu sakot, tas daļēji atbild uz jautājumu, kāpēc tajā preses konferencē, kurā viņš runāja par Grenlandi un Panamas kanālu, bija klāt ļoti daudzi visbagātākie ASV uzņēmēji,” komentēja Skudra intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Vēstures profesors TV24 raidījumā citēja arī Vācijas medijā “ZDF” pausto viedokli par šiem Trampa paziņojumiem saistībā ar Grenlandi un nepieciešamību ASV atgūt kontroli pār Panamas kanālu: “Imperiālisms, nacionālisms un vēlēšanās nodarboties nevis ar kaut kādu izolacionismu, par ko runāja par Trampu pirms viņa ievēlēšanas par prezidentu, bet tieši otrādi – par tādu visai agresīvu darbošanos gan ekonomiski, gan ģeopolitiski dažādos pasaules reģionos.”
Jau ziņots, ka Donalds Tramps juniors otrdien, 7.janvārī, bija ieradies privātā vizītē Grenlandē. Lidmašīna “Boeing 757”, kuru rotā Trampa vārds, nolaidās Grenlandes galvaspilsētas Nūkas lidostā plkst.15 pēc Latvijas laika, vēstīja LETA.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš stāsies amatā 20.janvārī, pirms Ziemassvētkiem izteicās, ka ASV varētu anektēt Grenlandi, kas pieder Dānijai. “Grenlande ir neticama vieta, un tās iedzīvotāji gūs milzīgu labumu, ja un kad tā kļūs par mūsu valsts sastāvdaļu. Mēs to aizsargāsim (..) no ļoti nežēlīgās ārpasaules,” pirmdien savā platformā “Truth Social” pavēstīja Tramps.
Šī nav pirmā reize, kad Tramps izrādījis interesi par Dānijai piederošo salu, kur ASV ir sava militārā bāze. 2019.gadā viņš paziņoja, ka vēlas nopirkt Grenlandi. Dānija un Grenlande šo ierosinājumu, protams, noraidīja.
Donalds Tramps juniors platformā “Rumble” pavēstīja, ka apmeklēs Nūku, bet nedodas turp tāpēc, lai nopirktu Grenlandi. “Es runāšu ar cilvēkiem. Es tur dodos tikai kā tūrists,” sacīja Tramps juniors, nosaucot to par “garu personīgu vienas dienas ceļojumu”. Grenlandes mediji vēsta, ka viņš uzturējās salā vairākas stundas un oficiālas tikšanās nebija plānotas.
Grenlandē ir plašas naftas un minerālu rezerves, lai gan naftas un urāna ieguve salā ir aizliegta.
Tāpat arī ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ceturtdien, 9.janvārī, uzsvērusi, ka Grenlandes suverenitāte ir jārespektē. “Grenlande ir Dānijas sastāvdaļa. Mums ir jārespektē Grenlandes teritoriālā integritāte un suverenitāte,” žurnālistiem sacīja Kallasa.
Kallasa sacīja, ka runājusi ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu pēc Trampa izteikumiem. “Viņa apliecināja, ka Dānijas un Amerikas attiecības bijušas ļoti labas. Viņa arī sacīja, ka ir labi, ka jaunievēlētais prezidents interesējas par Arktiku, kas ir ļoti svarīgs reģions gan drošības, gan klimata pārmaiņu kontekstā,” sacīja Kallasa.
Savukārt Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens trešdien, 8.janvārī, paziņoja, ka Dānija ir atvērta sarunām ar Savienotajām Valstīm par sadarbību, iespējams, vēl ciešāku nekā līdz šim, lai nodrošinātu, ka Amerikas ambīcijas tiek piepildītas. Ministrs norādīja, ka ASV un NATO ir leģitīmas intereses reģionā, ņemot vērā starptautisko situāciju.
Reaģējot uz Trampa izteikumiem, Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka robežas nedrīkst pārvietot ar spēku. “Šis princips attiecas uz visām valstīm,” viņš piebilda. “Sarunās ar mūsu Eiropas partneriem valda satraukums par nesenajiem ASV paziņojumiem. Skaidrs, ka mums ir jābūt vienotiem,” platformā “X” norādīja Šolcs.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
