Arvīds Ulme: Kāpēc tik maz gaišu galvu? 27
Lai cilvēce un tās kultūra varētu pastāvēt arī nākamībā, ir jāsāk dziedināt augsni.
Satrauc tas, ka iznīkst bites. Tā ir vēl viena liecība, ka vides situācija kļūst dzīvajai dabai arvien naidīgāka. Indes kļūst arvien neredzamākas un rafinētākas – no sadzīves un lauksaimniecības ķimizācijas līdz visdažādāko starojumu intensitātes un to daudzkārtīgo pārklājumu palielināšanai. Ātri un noteikti mēs visi tiekam ieslodzīti šajā mobilajā zonā.
Ir noskaidrots, ka augsnes veselīgums vistiešākā veidā ietekmē cilvēka veselību. Jau franču zinātnieks profesors Voisinskis norādīja, ka “augsnes degradācijas un pakāpeniskās saindēšanas dēļ ietekme uz cilvēka garīgo veselību kļuvusi dramatiska! Depresijas, vispārēja gribas vājuma, agresivitātes, hroniska bezspēka, nepārtraukta noguruma, neirozes un histērijas iemesls ir tieši šis dzīvības spēku trūkums augsnē un tātad arī mūsu ikdienas uzturā.
Rūdolfam Šteineram reiz jautāja, kāpēc cilvēks par spīti savām zināšanām un sapratnei nespēj īstenot savus labos nodomus. Uz to viņš deva tam laikam pārsteidzošu atbildi: “Tā ir uztura problēma! Tas, ko cilvēks šodien ēd, nedod viņam pietiekamu spēku, lai viņa garīgie impulsi realizētos dzīvē. Trūkst enerģijas, lai pārmestu tiltu no apņemšanās uz gribu un konkrētu darbību.”
Pēdējos gadu desmitos augsnes degradācija jau ir sasniegusi tādus apmērus, ka par augsni vairs nevar runāt kā par kādu dzīvību uzturošu sistēmu. Un tieši to pašu var teikt arī par šādā augsnē augošiem augiem. Ikviena šūna izstaro dažādas intensitātes gaismu, ar kuras palīdzību ir iespējams noteikt to kvalitāti. Tur, kur šī dzīvības enerģija jeb dzīvības spēks ir lielāks, parādās lielākas intensitātes gaisma. Šī gaišā dzīvības enerģija tiek ienesta nervu un smadzeņu substancēs un kalpo apziņas procesiem. Ne velti par apdāvinātu un jauku cilvēku saka, ka tam ir gaiša galva vai ka tas gan ir gaišs cilvēks.
Diemžēl, kā liecina jaunākie pētījumi, augos šīs gaismas, t. i., dzīvības enerģijas ar katru gadu arvien samazinās un attiecīgi samazinās arī mūsu uztura kvalitāte, tā kļūst arvien bezdzīvīgāka. Ir pierādīts, ka tos augus, kas auga vēl pirms gadiem 50, vairs nevar salīdzināt ar tiem augiem, kas tiek pārdoti tagad. Dzīvības spēku samazinājums ir vienkārši dramatisks. Un tā piepildās paredzējums, ka cilvēki sēdēs pie pilniem ēdienu traukiem un būs badā. Tā, piemēram, silīcija daudzums augsnē samazinājies vairāk kā par 50%. Attiecīgi augos samazinās silīcijskābe un līdz ar to gaisma, jo tā tiek uzņemta tieši ar silīcijskābi. Savukārt gaismas trūkuma dēļ augi vairs nespēj veidot pilnvērtīgu olbaltuma substanci, un tādēļ tajos tiek ražots arvien mazāk minerālvielu, mikroelementu, enzīmu un dzīvu vitamīnu. Tā, sekojot ģeniālajam enerģijas un gaismas zinātniekam Albertam Einšteinam, mēs esam nonākuši pie vairākiem secinājumiem.
Pirmkārt, veselīgu gara un apziņas stāvokli mēs varam sevī uzturēt tikai tad, ja uzturā lietosim dzīvību uzturošu pārtiku. Otrkārt, skaidrs, ka šāda pārtika var augt tikai veselīgā, ar gaišo dzīvības spēku apdvestā augsnē. Lai cilvēce un tās kultūra varētu pastāvēt arī nākamībā, ir jāsāk ar augsnes dziedināšanu, jo cilvēks dzīvo no tā, ko ražo zeme.
