Māris Antonevičs: Būtu ļoti ieteicams amatpersonām ekrānos parādīties izpūrušiem matiem, nekoptiem nagiem un tamlīdzīgi 13
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neveikls gadījums. Latvijas Radio trešdien pavēstīja, ka “laikā, kad skaistumkopšanas pakalpojumus sniegt un saņemt ir liegts, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits šo noteikumu, iespējams, pārkāpis un pakalpojumu saņēmis”.
Šī pati ziņa tika ievietota arī sabiedriskā medija portālā “lsm.lv” un izplatīta interneta sociālajos tīklos. Izteiktas aizdomas, ka prezidents friziera pakalpojumus saņēmis no Latvijas televīzijas “Rīta panorāmas” komandas.
Tomēr jau pēc neilga laika sekoja ziņas atsaukums.
Interesanti, ka Latvijas Radio un portāls “lsm.lv” (kura sauklis, starp citu, ir “Uzticamas ziņas”) nesaka, ka izplatījuši viltus ziņu, bet paskaidro: “Šī materiāla tapšanā izmantotie informācijas avoti nebija pietiekami, lai izteiktu šādu apgalvojumu.”
Var jau teikt, ka ar to šis gadījums beidzies, tomēr nelāga pēcsajūta paliek. Kā vecajā anekdotē – īsti neatceros, kas tur bija – viņš nozaga mēteli vai viņam nozaga mēteli, bet kaut kas nelāgs notika.
Te jāpaskaidro mūsu amatpersonām, kas (kā jau tagad pienākas) strādā attālināti dažādās interneta platformās un faktiski neiziet sabiedrībā, ka viņu frizūras pēdējā laikā cilvēku sarunās ir viens no visvairāk apspriestajiem tematiem.
Visbiežāk tās ir aizdomu un vilšanās pilnas atziņas, ka viņu mati nu gan neizskatās tā, it kā frizieri nebūtu redzējuši vairāk nekā mēnesi (un arī tas ar noteikumu, ka visi ātri aizskrēja safrizēties, pirms ieplānoja šo pakalpojumu aizliegt).
Tāpat, atceroties, cik ļoti viena ministre mēdz intervijās stāstīt par savām vizītēm pie manikīra, uzmanība tiek pievērsta viņas nagiem.
Tas droši vien ir dīvaini no etiķetes viedokļa, bet labākai komunikācijai ar sabiedrību un uzticības saglabāšanai būtu ļoti ieteicams, lai amatpersonas ekrānos parādās pēc iespējas nekoptākas – izspūrušiem matiem, gariem nagiem un tamlīdzīgi.
Tad viņi varbūt izpelnīsies līdzjūtību, bet tas ir labāk par nenovīdīgām aizdomām.
Aizliegumi tā sauktajā skaistumkopšanas nozarē ir bijuši vieni no tiem, kas raisījuši lielākās diskusijas un arī šaubas.
Kā zināms, pērn novembrī, apspriežot šo jautājumu, eksperti atzina, ka jāizdala tieši frizētavas, jo tās “uzskatāmas par primāri nepieciešamu pakalpojumu, kuru cilvēks pats sev nevar nodrošināt”.
Vēlāk gan pozīcija vairākas reizes mainījusies.
Vēl skeptiskāka attieksme, šķiet, ir tikai par tā saukto aizliegto preču sarakstu, kad veikalos dažas preces var brīvi nopirkt, bet turpat blakus citiem plauktiem ir aizvilktas priekšā norobežojošas lentes un no tiem neko ņemt nedrīkst.
Protams, vienmēr var moralizēt, ka ārsti slimnīcās cīnās par cilvēku dzīvībām, bet te, lūk, bez kāda nopirkta apģērba gabala vai matu griešanas paciesties nevarat…
Tomēr jautājums ir – vai tiešām šie ierobežojumi ir tie, kas būtiski palīdz ierobežot vīrusu? Veikala preču iegādei vēl ir alternatīva – internetveikals, bet matu griešanai nav, ja vien negribi vannas istabā eksperimentēt spoguļa priekšā, bet tas nekādu labu iznākumu nesola.
Turklāt nozares speciālisti izsaka aizdomas, ka, visticamāk, pakalpojumi nelegāli tomēr tiek sniegti, bet tas diemžēl notiek mazāk drošos apstākļos, nekā to varētu izdarīt salonos – stingri pēc pieraksta, ar maskām, telpu vēdināšanu un tamlīdzīgi.
Līdzīgi kā tas šobrīd tiek darīts medicīnas iestādēs. Protams, svarīgi ir gan mazināt Covid-19 izplatību, taču ir jāizmanto arī iespēja “nolaist tvaiku”.
Varbūt, mīkstinot kādu ierobežojumu, var savukārt ieviest kādu citu stingrāku? Piemēram, attiecībā pret valsts robežām, kas visu šo laiku palikušas diezgan vaļējas.
Interesanti, ka šajā virzienā atskan balsis arī valdības iekšienē.
“Uzskatu, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu apsvērt ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku,” šonedēļ ziņu aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pēc viņa teiktā, konsultējoties ar ekspertiem, jāsaprot, kurus no ierobežojumiem ir pamats atcelt un kuri tieši pretēji – jāpastiprina. Piemēram, aizliegums iegādāties grāmatas neveicinot pandēmijas izplatīšanās ierobežošanu.
Tieši tāpat aizliegums tirgot atsevišķas preces rada pretēju efektu, cilvēkiem ilgāku laika posmu uzturoties tirdzniecības vietās.
“Ticu, ka skaistumkopšanas nozare, strikti ievērojot noteiktus infekcijas ierobežojuma algoritmus, var turpināt strādāt,” piebildis ministrs.
Jāpiebilst, ka pašiem ministriem un deputātiem tad vairs nevajadzētu taisnoties, kāpēc viņu mati izskatās pārāk īsi.
