Krievu karaspēks atkāpjas no Hersonas. Tās krišana ir zīme Rietumiem turpināt palīdzību Ukrainai 54
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien devis pavēli no Dņepras labā krasta atvilkt karaspēku, kas okupējis daļu Hersonas apgabala, ziņo krievu mediji. Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka pavēlnieks ģenerālis Sergejs Surovikins piedāvājis Šoigu izveidot aizsardzības līniju Dņepras kreisajā krastā, norādot, ka kļuvis neiespējami apgādāt labajā krastā izvietotās vienības.
“Lēmums par aizsardzību Dņepras kreisajā krastā nav vienkāršs, taču tajā pašā laikā mēs saglabāsim mūsu karavīru dzīvības un mūsu karaspēka grupējuma kaujasspējas,” izteicies Surovikins. “Karaspēka manevrs tiks veikts tuvākajā laikā. Vienības ieņems sagatavotās pozīcijas Dņepras kreisajā krastā.”
Šoigu esot piekritis Surovikina priekšlikumam un devis rīkojumu sākt karaspēka atvilkšanu. Hersonas krišanai ir liela nozīme gan militārā ziņā, gan simboliskā nozīmē.
“Hersona ir vārti uz [okupēto] Krimu,” norādījusi Londonas Karaliskā koledžas pētniece Marina Mirona. “Tās atbrīvošana pavērs ceļu Krimas atkarošanai, kas ir Ukrainas mērķis šajā karā.”
Savukārt bijušais britu izlūkdienesta virsnieks un uzņēmuma “Mackenzie Intelligence Services” vadītājs Forbss Makenzijs atzinis, ka svarīga ir Hersonas atrašanās vieta, jo tā nodrošina kontroli pār Dņepru, kas ved Ukrainas vidienē.
Hersona ir vienīgais no apgabalu centriem, ko krieviem izdevies sagrābt kopš 24.februāra, kad Maskava uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Hersonu, kur pirms kara mita 280 000 iedzīvotāju, krievi ieņēma martā, bet oktobra sākumā Maskava, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, paziņoja par Hersonas apgabala aneksiju, lai gan iebrucējiem bija izdevies nodrošināt kontroli tikai pār daļu no apgabala teritorijas.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas armija, izmantojot ASV piegādātās reaktīvās zalves iekārtas HIMARS, intensīvi apšaudījusi tiltus un pārceltuves pār Dņepru, faktiski atstājot krieviem vienīgi prāmjus savu vienību papildināšanai un apgādei, lai gan arī tie regulāri tikuši nogremdēti.
Hersonas atbrīvošana apliecinās, ka karadarbība pavēršas par labu Ukrainai, uzsver Mirona.
“Tas demonstrēs Rietumiem, ka joprojām vērts tērēt naudu Ukrainas atbalstam un apgādāt to ar ieročiem,” piebilst pētniece.
Turklāt Hersonas zaudēšana, domājams, būs kārtējais trieciens diktatora Vladimira Putina reputācijai viņa režīma līdzšinējo atbalstītāju acīs.
Pirms paziņojuma par Hersonas atstāšanu krievi ir paziņojuši, ka “evakuējuši” no pilsētas 70 000 iedzīvotāju, kas faktiski ir kārtējā ukraiņu deportācija.
Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas okupācijas spēku karavīri Hersonā padzen no dzīvokļiem civiliedzīvotājus un ievācas tajos. Hersonas iedzīvotāju stāstītais par krievu karavīru izklaidus apmešanos pilsētas dzīvokļos vedināja uzskatīt, ka Krievija gatavojas intensīvām kaujām pilsētā, gaidot Ukrainas spēku uzbrukumu.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paudis, ka Krievija tikai tēlo savu spēku atvilkšanu no Hersonas, lai ievilinātu Ukrainas armiju kaujās pilsētā. Viņš arī nosaucis par “teātri” mēģinājumus pārliecināt civiliedzīvotājus doties tālāk Krievijas kontrolētajā teritorijā.
Krievijas ieceltā okupācijas administrācija Hersonā jau vairākas nedēļas aicināja civiliedzīvotājus pamest pilsētu, kas atrodas Dņepras labajā krastā un kuras apgādi ir nogriezuši Ukrainas spēki.
Krievijas totalitārā režīma kontrolētie mediji trešdien arī ziņoja, ka miris krievu ieceltā Hersonas apgabala okupēto teritoriju vietvalža Vladimirs Saļdo vietnieks Kirils Stremousovs. Sava vietnieks nāvi apstiprināja arī iebrucēju ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs.
Daži krievu mediji vēsta, ka Stremousovs esot gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā. Tomēr par autoavārijas apstākļiem sīkāku ziņu nav.
Stremousovs jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas karaspēks drīz var atstāt Hersonas pilsētu, bet pēc tam gan viņš apgalvoja, ka šis paziņojums bijis tikai mēģinājums veicināt evakuāciju.
