Kāpēc smaržas uzdzen nelabumu? Lauciniekiem deguns jutīgāks 0
Lasītāja jautā: “Esmu lasījusi par ēterisko eļļu labo ietekmi un labprāt tās izmēģinātu, bet mans deguns ir ļoti jutīgs un daudzas smaržas uzdzen nelabumu. Kāds varētu būt iemesls, kāpēc nepanesu smaržas? Ko iesakāt, kādus vieglākus preparātus izmantot?”
“Vispirms būtu jānoskaidro, kādas tieši smaržas izraisa nelabumu. Tikai pēc tam var meklēt iemeslus, un, protams, nav vienas universālas atbildes, kas der ikvienam. Runājot par ēteriskajām eļļām, ir jāpiemin, ka dažām no tām sastāvā ir komponenti ar ļoti spēcīgu aromātu, piemēram, citrons, eikalipts vai melisa,” atbild aromterapeits Georgs Celitāns. “Šīs eļļas ir ļoti viegli pārdozēt, tāpēc to nevajag daudz – telpai pietiek ar diviem pilieniem. Ja ielej četrus, istabā atrasties nav iespējams, kļūst slikti. Vienīgā iespēja, kā glābties, ir atvērt logu un izvēdināt smaržu. Aromaterapijas nodarbībās ir noteikums – tiklīdz cilvēkam kļūst slikti vai dulla galva, tas uzreiz jāpasaka.
Iemesli, kādēļ smaržas uzdzen nelabumu, var būt dažādi. Ir cilvēki, kas ir individuāli jutīgi pret aromātiem. Nereti laucinieki ir ar jutīgu degunu, jo ārpus pilsētas ir mazāk putekļu un smaku. Cilvēks, kas nāk no laukiem, var aprakstīt, kā smaržo rīta rasa, mežs, pļava, puķes. Savukārt pilsētnieks var pateikt, kurai mašīnai nav saremontēts vārsts.
Veikalā parasti izvēlamies produktus pēc skata, iepakojuma un cenas, nevis smaržas. Oža ir sekundāra. To izmantojam, kad pērkam parfimēriju. Tie deguni, kas strādā parfīmu ražotnēs, ir unikāli. Pārējiem oža ir vairāk vai mazāk attīstīta, taču to var uzlabot, ja vajadzīgs.
Jāatgādina – kad veikalā izvēlas smaržas, iepatikušās, apostot papīra testeri, būtu jāuzpūš arī uz savas ādas, jo aromāts reaģē ar ādas taukiem un rezultātā var smaržot citādi.
Vēl par to, kāpēc var kļūt nelabi: piemēram, dzīvnieki viens otru saož no attāluma, atpazīst savu partneri, upuri vai ienaidnieku. Uzreiz rodas reakcija, jāskrien medīt, lai būtu, ko ēst, vai jāskrien prom, lai glābtu savu dzīvību. Mēs sevi nesaistām ar dzīvniekiem, kaut gan kulturāli eksistējam vien 6000 gadu vai nedaudz vairāk. Pārējos miljons gadus esam bijuši kā zvēri. Dzīvnieciskums mūsos ir saglabājies. Ja jūt smaržu, kas kaitina, tad visa mūsu kultūra pazūd kā nebijusi. Atklājas cilvēka patiesā daba. Ja pretī grib redzēt cilvēku, nevis zvēru, nevajag nevienu kaitināt. Piemēram, tramvajā ienāk smakojošs bezpajumtnieks. Nezinām, ko ar šo smaku darīt, rodas nepatīkamas izjūtas. Tāda paša līmeņa nepatiku var panākt ar ēterisko eļļu. Dusmas, ko izraisa nepatika, var izlādēt vai arī kulturāli turēt sevī, līdz paliek slikta dūša.
Arī katram no mums piemīt individuāls aromāts. Cilvēka sviedru smarža ir afrodīzijs – viela, kas stimulē seksuālo reakciju. Dzīvojot kopā, nevaram visu laiku būt pārklāti ar dezodorantiem. Mēdzam sasvīst, un sviedri atklāj, vai otrs cilvēks pievelk vai tieši pretēji – atgrūž. Piedodiet, bet, lai saprastu, vai varam dzīvot kopā ar konkrēto cilvēku, ir jāaposta viņa paduses, nevis izmazgātie mati. Piemēram, karstā vasaras dienā dodamies pārgājienā ar partneri. Pieslejamies viņam cieši klāt, ieelpojam viņa aromātu un nopūšamies: cik labi. Ja smarža nav patīkama, tas nav mums pieskaņots cilvēks. Ir pierādīts, ka nesaderīgu partneru bērnam var būt rēzus konflikts – nesaderība starp mātes un augļa asinīm. Mūsdienu medicīna ar to tiek galā, bet agrāk dzemdībās bija risks zaudēt bērnu vai pati māte aizgāja bojā.
Ja ēteriskās eļļas smarža nav patīkama, to nevajag lietot ikdienā. Var paņemt eļļu, kas patīk, un piesūcināt savu zemapziņu ar pozitīvām emocijām. Gadās, ka pēc tam eļļa, kas iepriekš nepatika, vairs nesmaržo tik slikti.
Lai saprastu, kāpēc konkrētā eļļa nepatīk, var doties pie psihoterapeita un meklēt cēloņus. Varbūt pats to var apjaust. Piemēram, pie aromterapeita atnāk satraukts vīrietis, un terapeits, iepriekš neko nevaicājot, sāk masēt viņu ar lavandas eļļu – zinot, ka lavandas eļļa ir relaksējošs preparāts, kas efektīvi novērš stresu. Vīrietis tā vietā kļūst aizvien nervozāks. Izrādās, bērnībā viņu sūtīja uz laukiem pie omas, kur bija lavandas lauki. Lavandas aromāts viņu dzen izmisumā, jo tas atgādina, kā viņu aizsūtīja prom no mājām, draugiem un mammas. Lavanda, kas atslābina, relaksē, konkrēto cilvēku kairina un satrauc.
Vienmēr jāizvēlas tas aromāts, kas patīk. Nevajag lietot produktu tikai tāpēc, ka kaut kur ir lasīts vai kāds teicis, ka tas ir veselīgs.”
