Kategoriski pret potēšanos un gatavi pamest darbu. Kāpēc skolotāji negrib vakcinēties? 314
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi izglītības jomā strādājošie ne tikai kavējas ar vakcinēšanos pret Covid-19, bet ir kategoriski pret to. Tā liecina dati, ko apkopojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), divu dienu laikā – no 13. jūlija līdz 15. jūlijam – veicot pedagogu, augstskolu mācībspēku un izglītības iestāžu tehnisko darbinieku aptauju par obligātu izglītības nozarē nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19.
Uz anketā ietvertajiem jautājumiem atbildēja vairāk nekā 6838 respondenti, parādot skaudru ainu: vairāk nekā trešdaļa jomā strādājošo negrib vakcinēties. Jāpiebilst, ka kopā izglītības nozarē darbinieku Latvijā ir krietni vairāk (pēc neoficiāliem datiem – apmēram 100 tūkstoši), bet, piemēram, tieši pedagogu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās, pēc statistikas datiem, pagājušajā mācību gadā bijis 28,5 tūkstoši.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka dati nav pārsteidzoši: bijusi nojauta, ka apmēram tik daudz skolu darbinieku nevēlas vakcinēties. Viņa gan uzskata, ka šo nostāju iespējams mainīt ar dažādiem motivējošiem pasākumiem.
“Mūsu aicinājums ir nekritizēt aptaujas rezultātus, bet pieņemt to kā realitāti un visiem kopā meklēt risinājumus, lai iedrošinātu un skaidrotu,” saka I. Vanaga.
Iemesli, kāpēc skolu darbinieki nevēlas vakcinēties, ir dažādi. Pirmkārt, 35% aptaujāto šaubās par Latvijā pieejamo vakcīnu drošumu. Otrkārt, no atbildēm var secināt, ka ar ģimenes ārstu par vakcināciju runājusi tikai mazāk nekā puse aptaujāto.
Kaut arī publiskajā telpā ārsti un citi eksperti pārsvarā runā par vakcinācijas nepieciešamību, liela daļa aptaujāto izglītības jomas darbinieku uzskata, ka ārsti un eksperti patiesībā ir pret vakcīnām. Šādam apgalvojumam pilnībā piekrīt 27,6% aptaujāto, bet 18,3% tam “vairāk piekrīt nekā nepiekrīt”.
Tāpat 42% aptaujāto sakās zinot gadījumus, kad ģimenes ārsts vai cits mediķis neiesaka vakcinēties pret Covid-19. Tas norāda uz ārstu attieksmes lielo nozīmi, saka I. Vanaga.
Iespējams, daļai aptaujāto joprojām trūkst informācijas par vakcīnu iespējamo ietekmi uz organismu. To apliecina tas, ka vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto piekrituši, ka nepieciešama individualizēta informācija, ko varētu gūt valsts finansētās konsultācijās par vakcinēšanos.
Gan bail, gan esot laba imunitāte
Kopumā anketās minētie nevakcinēšanās iemesli ir ļoti dažādi. Cita starpā minētas bailes no blaknēm, komplikācijām, veselības problēmām pēc vakcīnas; uzskats, ka vakcīna ir eksperimentāla, nav pietiekami pārbaudīta; negatīva, pretrunīga un pret vakcinēšanos vērsta publiskā informācija, neticība vakcīnas efektivitātei (vakcinētie tāpat slimo, pārnēsā), vakcīnu drošībai, nevakcinēšanās kā pretreakcija valdības un sabiedrības spiedienam, esošās veselības problēmas; uzskats, ka pietiek ar dabisko imunitāti, novērojums, ka apkārtējie neslimo smagi; strādājot klātienē, saslimstība bijusi ļoti maza vai nav bijusi; uzskats, ka nepietiek ar pedagogu vakcināciju, arī vecākiem un bērniem jābūt vakcinētiem. Daļa atzinuši, ka ir izslimojuši, kaut slimība nav tikusi oficiāli apstiprināta, organismā ir antivielas.
Iespējams, arī tiek gaidīti kādi “burkāni”. Piemēram, gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka vakcinēšanos veicinātu viena apmaksāta brīva diena pēc vakcinēšanās.
Potes esot nepatīkamas
LIZDA noskaidroja arī respondentu attieksmi vispār pret vakcinēšanos kā tādu un konstatēja, ka 28% aptaujāto iebilst pret vakcinēšanos kā procedūru. 40% arī atzinuši, ka viņiem vispār nepatīk apmeklēt medicīnas iestādes un potēšanas procedūras.
Kāpēc vispār pieaugušiem cilvēkiem uzdots jautājums, vai patīk potes? I. Vanaga atbild, ka iedvesma daļai jautājumu gūta kādā SKDS aptaujā, kurā par vakcināciju aptaujāta plašāka sabiedrība. Turklāt iekļauti arī dažādi apgalvojumi, kas cirkulē publiskajā telpā. “Kādam tas varbūt liekas provokatīvi, bet gribējām aptvert reālo situāciju,” skaidro LIZDA vadītāja.
Negatīvu attieksmi pret to, ka visiem izglītības jomas darbiniekiem būtu obligāti jāvakcinējas, aptaujā pauduši 55%.
Pametīs darbu?
Satraucoši, ka 26,8% atzina, ka gatavi pamest darbu izglītības iestādē, ja vakcinēšanās būs obligāta, bet 11,3% šim apgalvojumam vairāk piekrita nekā nepiekrita. I. Vanaga atzīst, ka ne jau visi, kas šobrīd draud pamest darbu skolā, to patiešām darītu, ja vakcinācija būtu obligāta. “Tomēr vairāki simti pedagogu no skolas aizietu. Pie tā pedagogu trūkuma, kas ir pašreiz, mēs arī vairākus simtus pedagogu nevaram atļauties zaudēt,” tā I. Vanaga.
Sabiedrība gaida klātienes mācības
LIZDA turpināšot iestāties par brīvprātīgu vakcināciju, bet kopā ar Slimību profilakses un vakcinācijas centru un citiem speciālistiem gatavošot informatīvo kampaņu par vakcināciju, kas būs vērsta tieši uz pedagogiem un citiem izglītības iestādēs strādājošajiem. “Es pati esmu vakcinējusies, aicinu arī citus vakcinēties, taču nevaru neņemt vērā atšķirīgu viedokli,” teic I. Vanaga.
Ja skolotāji pietiekamā skaitā nevakcinēsies, vai tas nozīmē, ka jāturpina attālinātās mācības?
“Es domāju, ka tas būtu diezgan neiespējami. Sabiedrība tam nepiekritīs,” atbild I. Vanaga. “Arī mūsu biedri mūs nav informējuši, ka gribētu turpināt strādāt attālināti. Ja kāds grib, tas noteikti ir izņēmums.”
Maza daļa pedagogu ir gatavi maksāt par kovida testiem, taču citi uzskata, ka tie nebūtu pašiem jāapmaksā. Nevarot izslēgt arī to, ka klasē visiem būs jāsēž maskās, jo skolotājam nepatīk potes.
Skolotāja: Kā var nevakcinēties pret tādu šausmoni!
Una Anaite, Rīgas 9. vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un veselības mācības skolotāja: “Es kā biologs uzticos vakcīnām. Mēs taču vakcinējamies pret ērču encefalītu un daudzām citām slimībām. Kā var nevakcinēties pret tādu šausmoni, kas mums var atņemt dzīvību? Ir jāvakcinējas!
Tas, manuprāt, ir pats par sevi saprotams. Protams, ir kolēģi, kam ir cits viedoklis, un savu gribu viņiem nevaru uzspiest, taču esmu skaidrojusi, kāpēc vajag vakcinēties un kāpēc var uzticēties vakcīnām. Protams, informācija ik pa laikam mainās.
Piemēram, es vakcinējos, tiklīdz tas bija iespējams, un tobrīd vēl nebija atļauts vakcinēties pirmajā reizē ar vienu vakcīnu, bet otrajā ar citu. Tagad tas ir atļauts un ārsti runā, ka pat ieteicams, jo tad iegūst plašāka spektra aizsardzību.
Vērtējot skolu darbinieku aptauju, jāsaka, ka laikam vismaz daļa pedagogu ir ļoti pašpārliecināti un spītīgi. Daļa kolēģu jūtas, ka vakcinācija tiek uzspiesta, pat ja tā vēl nav noteikta kā obligāta. Taču nav jau runa tikai par skolotājiem: pazīstu arī citus izglītotus ļaudis, kas bez racionāla pamatojuma spītīgi neiet un nevakcinējas.
Jāņem arī vērā, ka ne visiem pedagogiem ir lieliska veselība, daļai, pēdējos divos gados pārsvarā sēžot pie datora, pieaudzis svars. Viņi baidās, ka vakcīna var pastiprināt kādas esošās veselības problēmas. Varbūt bažījas, ka ne tikai “AstraZeneca”, bet arī citas vakcīnas var veicināt trombozes riskus.
Ja nevakcinēto dēļ skolā būs jāstrādā ar masku, mani tas pat sevišķi neuztrauktu, jo maska pasargā arī no citām vīrusu saslimšanām: varbūt retāk būs iesnas un citas veselības problēmas. Tomēr uzskatu, ka obligāti ir jāvakcinējas visiem, ne tikai skolotājiem.”
