A. Ašeradens: “Latviju atšķirībā no citām Austrumeiropas valstīm ik gadu joprojām pamet milzīgs skaits cilvēku – aptuveni 12 tūkstoši. Tas notiek tāpēc, ka milzīga problēma sakņojas izglītības sistēmā. Latvijas izglītības sistēma uzskata, ka ir jāsagatavo tāds universāls, vispārīgai dzīvei piemērots cilvēks. Citas valstis gatavo cilvēku darba tirgum, efektīvai darba dzīvei. Mūsējam ir apaļi vaigi, vidusskolas diploms, bet neprot viņš neko. Un tad viņam ir jāizšķiras – vai strādāt Dublinā, kur minimālā alga ir 1200 eiro, vai šeit par 360 eiro. Tāpēc tas ir jārisina kompleksi un minimālā alga jāceļ, cik vien ātri varam, citādi mēs pazaudēsim šos cilvēkus.” 16
U. Augulis: “Ar to minimālo algu ir jāmēģina neaiziet šķērsām. Minimālās algas noteikšanā svarīgs punkts ir vidējā alga tautsaimniecībā. Igaunijā tā ir virs 1000 eiro, bet minimālā alga – 390 eiro. Mums vidējā alga ir pie 800 eiro. Tāpēc mums jāskatās, lai nebūtu tā, ka, paceļot minimālo algu, mums visā tautsaimniecībā pārsvarā būs minimālā alga. Mēs redzējām, kas notika šogad, – uzņēmēji samazināja darba laiku, līdz ar to nepanācām vajadzīgo rezultātu.”
A. Ašeradens: “Jā, pēc VID datiem redzam, ka liela daļa uzņēmēju reaģēja tā, ka nodarbina cilvēkus nepilnu slodzi. Bet patiesībā daudzi strādā pilnu slodzi. Ir rūpīgi jāpārskata likumi. Ja ir tik vājas arodbiedrības, tad valdībai ir jāpalīdz strādājošajiem cilvēkiem.”
P. Leiškalns: “Tirgus ekonomikā minimālo algu katrs nosaka pats. Ir piedāvājuma un pieprasījuma krustpunkts, un, ja valsts nosaka kaut ko augstāk par šo krustpunktu, tad vai nu likvidējas darba vietas, vai nu tās tiek subsidētas. Reakcija no uzņēmējiem bija diezgan drastiska. Var jau atnākt ierēdņi un par to sodīt, tad uzņēmums var aizvērties un cilvēki atkal aizbrauks uz Īriju. Mums jāiet uz kaut ko vienkāršu.”
Vecie pret jaunajiem?
Naukšēnu novada priekšsēdētājs Jānis Zuments: “Latvijā ir ļoti humāna likumdošana un daudzās darbavietās darba devējs nevar palaist cilvēku pensijā, lai dotu jaunajiem cilvēkiem vietu. Ko darīt?”
U. Augulis: “Ik pa laikam tiek veikti dažādi piespiedu pasākumi pret pensionāriem. Bet jāskatās nākotnē – mums būs vajadzīgi darbinieki. Tad mums būs jāizvēlas – vai nu ievest darbaspēku, vai arī ātrāk pēc skolas sākt strādāt un maksimāli vēlāk beigt. Darba devējam ir jāizvērtē, kāds ir darbinieks, un jāpieņem lēmums. Ir jānovērtē arī cilvēku pieredze.”
P. Leiškalns: “Valsts darba ņēmējiem ir noteikusi diezgan stingras garantijas un darba devējs, pat redzot, ka no darbinieka vairs nav vēlamās atdeves, atbrīvot viņu nevar. Darbinieks ir ļoti aizsargāts. Bet medaļai ir arī otra puse. Atlaists pensionārs ir tikai pensijas saņēmējs un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Ja šis pensionārs strādā – viņš maksā arī sociālo nodokli un lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi sistēmā līdzsvarojot pats sevi.”
Novadu 14. Grāmatu svētku Naukšēnos atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, AS “Latvijas gāze”, Valdis Zatlers, Anita Mellupe, Naukšēnu novada pašvaldība, “EUROPE DIRECT” informācijas centrs Valmierā, SIA “Naukšēni”, SIA “Kunturi”.
Informatīvie atbalstītāji: Laikraksti “Latvijas Avīze”, “Naukšēnu Novada Vēstis”, www.naukseni.lv; www.biblioteka.valmiera.lv
