Kāpēc skolas ražo bezdarbniekus? “LA” diskusija Naukšēnos 16
Vai tiks palielināta minimālā alga, kā integrēties darba tirgū vairāk nekā 50 tūkstošiem bezdarbnieku jauniešu un kā iedzīvotājiem var palīdzēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki – to grāmatu svētkos “Latvijas Avīzes” diskusijā Naukšēnos jautāja cilvēki no tuvākiem un tālākiem novadiem. Viņiem atbildēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns, kā arī NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane un Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa.
Jāmaina izglītības sistēma
Šobrīd Latvijas vislielākā problēma nodarbinātības jomā ir bezdarbnieki jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Jau pērn iesākti jauniešu garantijas programmas pasākumi un tās īstenošanai līdz 2020. gada beigām atvēlēti 66,7 miljoni eiro.
U. Augulis: “Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas sāka jauniešu garantijas programmu. Pērn likām uzsvaru uz karjeras konsultantiem – jaunieši konsultējās un mēģināja saprast, ko viņi dzīvē grib sasniegt, iemācījās uzrakstīt iesniegumu, sagatavot dzīves gaitas aprakstu. Tas vien jau deva rezultātu – no 19 tūkstošiem jauniešu, kas šīs apmācības izgāja, vairāk nekā 6000 iekārtojās darbā. Tagad mums jāstrādā, lai šie jaunieši nekļūtu par ilgstošajiem bezdarbniekam. Latvijā par ERAF naudu iekārtojam labas arodskolas, bet trūkst pedagogu, kas var mācīt jauniešus augstā līmenī. Diemžēl ir arī profesionālās skolas, kurās programmas ir aizķērušās un palikušas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.”
Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt? Varbūt skolotājiem vajadzētu vairāk mācīties, pārkvalificēties un mazāk klaigāt par algu palielināšanu, ja jauniešu bezdarba saknes saskatāmas jau izglītības sistēmā?
A. Ašeradens: “Tas ir precīzi. Vispirms mums jāvienojas, kādam vajadzētu būt skolu tīklam un kā jaunieši kopā ar vispārējo izglītību varētu apgūt kaut vienu profesiju. Tikai tad, kad skolas būs efektīvas, varēsim skolotājiem maksāt labu algu. Izglītības sistēma ir pārfinansēta, un nauda netiek efektīvi izlietota.”
Arī sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka labs darbs un darba vietas atrisinās daudzas lietas: “Ir būtiski aktivizēt jaunos cilvēkus. Ja to neizdara laikus, viņiem rodas problē mas tālākajā dzīvē. Kopš deviņdesmito gadu vidus dzimstība ir nokritusies tik zemu, ka mums nākotnē zelta vērtē ir katrs jaunietis.”
Arī Valmieras apkārtnē jauniešu bezdarbs ir liels – aprīlī reģistrēti vairāk nekā 1780 bezdarbnieki, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā ir 11%, bet 25 – 29 gadu vecumā – 12% no visiem bezdarbniekiem. VNA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa skaidroja, ka pērn jauniešu garantijas pasākumu ietvaros palīdzēts vairāk nekā 390 jauniešiem un 131 no tiem pēc atbalsta saņemšanas iekārtojies darbā. Viņu aizvien arī pārsteidz tas, ka vidusskolas beidzēji nezina, kur un par ko mācīsies tālāk. Tāpēc karjeras konsultantiem ir jāstrādā ar šiem skolēniem, lai atklātu viņu stiprās puses.
