Planētas noslēpumi: Kāpēc sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem? 17
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Dienviddānijas universitātes pētnieki profesora Fernando Kolčero vadībā nolēma noskaidrot, kāda ir dzīves ilguma atšķirība tēviņiem un mātītēm. Jau iepriekš bija zināms, ka vairākumam sugu sieviešu dzimtes īpatņi dzīvo ievērojami ilgāk, un tas attiecināms arī uz cilvēkiem.
Bija pieņemts uzskatīt, ka pamatā ir dzīves un vides apstākļi, taču tagad noskaidrots, ka sieviešu organisma spēks “ielikts” jau gluži ģenētiskā līmenī. Dāņu pētnieki savā jaunajā pētījumā galvenokārt pievērsās putniem, konkrēti – zvirbuļiem, noskaidrojot, ka šīs sugas putnu mātītēm dzīves ilgums ir ievērojami lielāks nekā tēviņiem. Pats par sevi šāds fakts neraisa lielu pārsteigumu, taču konkrētais izskaidrojums par ģenētiskajiem nosacījumiem tomēr esot satriecis pētniekus.
Kāda izplatīta teorija pauž, ka daudzu sugu tēviņi ir lielāki un vecumdienās lielākā ķermenī esot grūtāk uzturēt dzīvību. Turklāt tēviņi allaž patērē vairāk enerģijas, lai savstarpēji cīnītos (galvenokārt nolūkā iekarot mātīšu labvēlību), un tas tos padara vieglāk ievainojamus.
Taču Kolčero, kopā ar kolēģiem pētot zvirbuļus, izdevies atrast vēl vienu pietiekami nopietnu skaidrojumu. Viņš paudis, ka izvēlējies tieši šo putnu tāpēc, ka šajā gadījumā nedarbojas visi parastie skaidrojumi: šeit mātītes ir lielākas par tēviņiem, turklāt zvirbuļi mēdz visu savu dzīvi nodzīvot kopā ar vienu un to pašu partneri. Citiem vārdiem sakot, ne tēviņu izmērs, ne arī to kauslīgums nekādi neizskaidro dzīves ilguma atšķirību.
Bet šī starpība tomēr ir ļoti liela. Zvirbuļu mātītes dzīvo vidēji 2,7 gadus, savukārt tēviņiem nesanāk vairāk par 2,1 gadu. Turklāt zināms, ka visvecākās zvirbuļu mātītes var nodzīvot arī vairāk par četriem gadiem, savukārt visvecākie zvirbuļu tēviņi praktiski nekad nesasniedzot trīs gadu vecumu.
Un papildus vēl atklāts, ka mātītes un tēviņus patiesībā atšķir krietni vien lielāka fiziskā daudzveidība, nekā iepriekš bija pieņemts uzskatīt. Kolčero paskaidrojis, ka zvirbuļu mātīšu saimē mēdz būt gan sugas fiziski visspēcīgākie, gan arī fiziski visvājākie īpatņi, tātad zvirbuļu mātītēm piemīt augsta tā dēvētā fiziskā heterogenitāte. Taču, izrādās, arī ņemot vērā mātīšu saimē esošos vārgākos indivīdus, spēcīgākās mātītes ar savu dzīves ilgumu krietni apsteidz vājākās, tādējādi kopumā uzrādot ilgāku dzīves ilgumu.
Tostarp Kolčero uzsvēris, ka visinteresantākais tomēr esot fakts, ka fizisko spēku noteic putna individuālā ģenētika. Tiesa, tas pagaidām nedodot iemeslu to pašu acumirklī attiecināt arī uz cilvēkiem. Lai gan turpmāk tieši ģenētiku būtu vēlams ņemt vērā ikreiz, kad kāds sāk noskaidrot, kāpēc sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem.
Un katrā ziņā jau tagad esot pamats apgalvot, ka patiesībā sievietes vērtējamas kā tā dēvētais stiprais dzimums. Kolčero paudis: “Jā, mūsu pētījuma rezultāti vēstī tieši par to. Pilnībā precīzi. Un, manuprāt, tas vienkārši ir saprātīgi. Sievietes dzemdē un pēc tā izdzīvo, un ar to visu vēl arī dzīvo ilgāk. Tādā gadījumā sievietēm vienkārši neizbēgami jābūt spēcīgākām.”
