Kāpēc sievietes dzīvo ilgāk 0
Nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei rada arvien lielākas dzīves ilguma atšķirības gan starp nabadzīgām un pārtikušām valstīm, gan abiem dzimumiem, vēsta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) jaunākais pētījums.
Pētām sīkāk, kādi ir dzīvildzes dati pasaulē, kā arī jautājam sociālantropoloģei Aivitai Putniņai, kāda aina rūpēs par veselību vērojama Latvijā.
“Pētījums ir ne tikai statistika, tā ir informācija par cilvēkiem, ģimenēm, kopienām un tautām. Mūsu uzdevums ir šos datus izmantot, lai pieņemtu uz pierādījumiem balstītus politiskus lēmumus, kas uzlabotu veselības aprūpi visā pasaulē,” par pētījumu izsakās PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
Nauda un attieksme
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes un vīrieši dažādās pasaules valstīs nesaņem vienādu veselības aprūpi, ir ekonomiskais stāvoklis. Nabadzīgākās valstīs ir mazāka atšķirība starp sieviešu un vīriešu dzīvildzi, jo medicīna nav pietiekami pieejama visiem.
Šajās valstīs sievietēm viens no galvenajiem nāves cēloņiem ir dzemdību komplikācijas – nomirst viena no 41 sievietes. Attīstītajās valstīs šis skaitlis ir ievērojami mazāks – viena no 3300 sievietēm. Vairāk nekā 90% valstu ar zemiem ienākumiem uz 1000 sievietēm ir tikai četras vecmātes un dzemdību speciālistes.
Šajās valstīs, lai bēdīgos skaitļus mainītu, būtu jānodrošina kvalitatīva aprūpe pirms un pēc dzemdībām, kā arī modernas kontracepcijas iespējas.
Viens no 14 bērniem, kas dzimuši valstī ar zemiem ienākumiem, nomirst, nesasniedzot savu piekto dzimšanas dienu.
Tomēr finanses nav vienīgais iemesls. Arī personīgā attieksme pret veselību sievietēm visā pasaulē ir daudz nopietnāka. Pētījums atklāj – ja vīrietis un sieviete sirgst ar vienu un to pašu slimību, sieviete ārstu apmeklēs pirmā.
Kā piemērs minēta HIV epidēmija – valstīs, kur tā izplatīta, vīrieši veic testus retāk nekā sievietes, tādējādi pietiekami agri nesaņemot pretvīrusa terapiju un nomirstot ar AIDS saistītām slimībām. Līdzīgi ir rādītāji par turberkulozi – sievietes ārstējas agrīni un saņem veselības aprūpi.
No 40 galvenajiem nāves cēloņiem 33 vairāk ietekmē vīriešus nekā sievietes. 2016. gadā varbūtība, ka 30 gadu vecs cilvēks nomirst ar neinfekcijas slimību, pirms sasniedzis 70 gadu vecumu, vīriešiem ir par 44% augstāka nekā sievietēm.
Joprojām arī ceļu satiksmes negadījumos vairāk cieš vīrieši. Arī slepkavībās četras reizes biežāk tie ir vīrieši. No medicīnas viedokļa lielāko ļaunumu nodara sirds un asinsvadu slimības, plaušu vēzis, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) un insults, arī neveselīgie ieradumi, kā pārlieka tabakas un alkohola lietošana.
Apzinot pētījuma datus, PVO koncentrējas uz primārās veselības aprūpes piekļuvi arvien lielākam cilvēku skaitam neatkarīgi no finansiālajām iespējām. Laika posmā no 2000. līdz 2016. gadam dzīves ilgums pasaulē palielinājies par 5,5 gadiem – no 66,5 līdz 72 gadiem. Tātad ir uzlabojumi, taču nepieciešams darīt vairāk.
“Viens no organizācijas galvenajiem mērķiem ir panākt, lai līdz 2023. gadam vienam miljardam cilvēku būtu vispārējās veselības segums neatkarīgi no dzīvesvietas, finansiālā stāvokļa un dzimuma,” skaidro Tedross Adanoms Gebrejesuss.
Kā piemēru viņš min asinsspiediena kontroli, vienu no vienkāršākajiem veidiem, kā uzzināt par veselības problēmām. Rūpējoties par savu asinsspiedienu, iespējams samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Līdzās veselības aprūpei jārūpējas arī par faktoriem, kas ietekmē veselību: ūdens kvalitāte, gaisa piesārņojums, vardarbība, tabakas un alkohola pieejamība, īpaši nabadzīgākajās valstīs.
Klupšanas akmens Latvijā – informācijas trūkums
Runājot par situāciju Latvijā, sociālantropoloģe Aivita Putniņa atklāj, ka lielākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu sagaidāmu mūža ilgumu Eiropā ir tieši postsociālisma valstīs, un pie mums tā vairāk saistīta ar dzimumu nevienlīdzību un vīrišķības jēdzienu.
Vīriešiem viens no zemās dzīvildzes faktoriem ir salīdzinoši agrā nāve dažādu ārēju nāves cēloņu dēļ, piemēram, ceļu satiksmes negadījumā, noslīkstot. Tā ir dzimumu nevienlīdzība, ja dzimums ietekmē sieviešu un vīriešu atšķirīgas dzīves iespējas un pieredzi.
“Izpratne par vīrišķību ietekmē arī pieejamību veselības aprūpei, to rāda pēdējais Nacionālā veselības dienesta pasūtītais un SIA Projektu un kvalitātes vadība un SIA Aptauju centrs veiktais pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Tas rāda, ka vīriešiem pieejamība veselības aprūpei ir zemāka, jo viņi sliktāk pārzina veselības aprūpes sistēmu. Viņi arī retāk dodas pie ārsta, mēģina izvairīties no atbildības par veselības problēmām un risina tās novēloti. Pastāv maldīgs priekšstats, ka rūpes par veselību ir vājuma pazīme,” skaidro Aivita Putniņa.
Vēl viena problēma – pārāk maz zināšau par pacienta tiesībām un veselības aprūpes sistēmu kopumā. “Pieejamības jautājums drīzāk ir zināšanu trūkums un vispār sapratne, kas mums pienākas, ko valsts apmaksā un kas ikvienam pienākas, lai pārbaudītu un uzlabotu savu veselību,” piebilst sociālantropoloģe.
Saistībā ar to, ka cilvēki dzīvo arvien ilgāk, mainās ne tikai faktori, kas ietekmē dzīvildzi, bet arī izpratne un vecuma definīcija. Ja kādreiz, piemēram, 50 gadu veca sieviete tika uzskatīta par seniori, tagad tā ir sieviete, kurai, iespējams, sākusies otrā jaunība.
Dzīves ilgumu ietekmē arī mūsu ikdiena. Kādreiz cilvēki strādāja smagu fizisku darbu grūtos apstākļos un novecoja ātrāk. Pašlaik darba apstākļi ir uzlabojušies, augusi dzīves kvalitāte, un līdz ar cilvēka mūža pagarināšanos mainās arī pati vecuma definīcija.
Galvenie nāves cēloņi visā pasaulē
Vīriešiem
sirdsslimības
ceļu satiksmes negadījumi
trahejas, bronhu plaušu vēzis
hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS
insults
tuberkuloze
prostatas vēzis
vardarbība
aknu vēzis
kuņģa vēzis
zemākas elpceļu infekcijas
sevis savainošana
barības vada vēzis
HIV/AIDS
nieru slimības
Sievietēm
krūts vēzis
aknu ciroze
dzemdību komplikācijas
dzemdes kakla vēzis
Alcheimera slimība