– Politikā liela nozīme esot arī neformālajiem tīkliem, kas vairāk attīstīti vīriešu vidū. Sievietēm vēl ir ko piestrādāt? 4
R. Ķīlis: – Vīrieši drusku baidās no sieviešu iekļaušanas tīklos, jo, kā esmu ievērojis, viņi tomēr raustās no sievietēm politikā, īsti nesaprotot, kā ar viņām tikt galā.
– Ko viņi nesaprot sievietēs?
R. Ķīlis: – Politikā daudzi vīrieši vairāk ir spēlējuši savā starpā, mazāk – ar sievietēm. Kad viņiem jāsāk spēlēt ar sievietēm tīri stratēģiska spēle kaulējoties vai tirgojoties, kas ir neizbēgama politikas sastāvdaļa, man radusies sajūta, ka vīriešos rodas mulsums un piesardzība, jo īsti nevar zināt, kā viņas rīkosies. Tiek uzskatīts, ka sievietes var rīkoties emocionāli, kas politiķiem nav raksturīgi, jo viņi nerīkojas emocionāli. Emocijas var būt viens no instrumentiem un taktikām, kuru var izmantot stratēģiski – apzināti raudāt, priecāties. Vīriešiem tas neder, jo neietilpst lomā – viņi neraud, netaisa histērijas. Sievietēm emociju izrādīšana ir pieļaujama, līdz ar to emocionālā instrumentu gamma viņām ir plašāka. Vīrieši vēl nav iemācīti rīkoties ar savām emocijām, tāpēc viņiem grūtāk saprast, ko no sievietēm var sagaidīt. Uz emocijām viņi drusku “raustās”, jo domā, ka tas ir kaut kas, kas nav racionāls.
