Foto: Vikimedia Commons

Kāpēc senās celtnes nebrūk gadu tūkstošiem? Romiešu noslēpums atminēts 2

ASV Jūtas universitātes ģeofiziķes Mērijas Džeksones vadītajai pētnieku komandai izdevies atbildēt uz mūsdienu celtniekiem neērto jautājumu, kādēļ šolaiku betona būvēs plaisas parādās jau pēc pārdesmit gadiem, kamēr pirms gadu simtiem un pat tūkstošiem celtās seno romiešu būves – tādas kā Romas Kolizejs un Panteons, akvedukti un tāpat antīko ostu betona konstrukcijas – stāv kā stāvējušas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Mērijas Džeksones vadītā zinātnieku grupa ar elektronu mikroskopiem un rentgena stariem analizējusi no antīkajām ostu būvēm un senajām celtnēm ņemtos paraugus. Projekta rezultāti ir publicēti žurnāla “American Mineralogist” jaunākajā numurā.

Romieši mūsdienu betonam līdzīgo būvmateriālu sauca par “Opus caementicium”, no kā arī darināts vārds “cements”. “Opus caementicium” sastāvēja ne tikai no smiltīm, ūdens, dedzināta kaļķa un akmens šķembām, bet tajā bija arī zināma daļa vulkānisko pelnu. Zinātnieki uzskata, ka tieši pelni piešķīra romiešu mūra būvēm pārsteidzošu izturību. Jau autoritatīvais romiešu arhitekts Vitrūvijs, kurš dzimis 80. vai 70. gadu p. m. ē. un miris mūsu ēras 15. gadā, ieteica celtniecībā betona masai pievienot vulkāniskos putekļus no Vezuva apkaimes. Tā būvētajās antīko ostu konstrukcijās, betonam reaģējot ar sālsūdeni, laika gaitā veidojas alumīniju saturošu minerālu kristāli – alumīnija tobermorīti, kas aizpilda masā spraugas un padara materiālu vēl stiprāku. Šīs kristāliskās struktūras veidojās arī sauszemes būvēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Džeksone uzsver, ka mūsdienu betons tiek jaukts ar domu, lai tajā apspiestu jebkādas tālākās ķīmiskās reakcijas, savukārt senie romieši, apzināti vai nē, rīkojās pretēji. Visādā gadījumā viņi jau mūsu ēras 3. gadsimtā apzinājās “Opus caementicium” lielisko potenciālu. Piemēram, imperatora Adriana laikā mūsu ēras 123. gadā pārbūvētā Panteona kupols, kura diametrs ir 43,3 metri, joprojām ir pasaulē lielākā šāda veida betona konstrukcija. Turklāt centrā tam ir 9 m diametra gaismas atvere. Panteona kupols izturības ziņā pārspēj mūsdienu dzelzsbetona būves.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.