Kāpēc Satversmes tiesas tiesneša krēsls joprojām tukšs 12
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesai (ST) joprojām būs jāstrādā sešu tiesnešu sastāvā, jo vakar tomēr netika ievēlēts neviens no Saeimas virzītajiem pieciem šī amata kandidātiem. Vieta ir vakanta kopš oktobra sākuma, kad ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele sāka strādāt par tiesnesi Eiropas Savienības tiesā.
Šī ir pirmā reize, kad uz konstitucionālās tiesas tiesneša amatu pretendē vairāki kandidāti un bija nepieciešams rīkot septiņas vēlēšanu kārtas. Līdz šim uz vienu vietu ir bijis tikai viens kandidāts. Diemžēl nevienam kandidātam – Inesei Nikuļcevai (virzīja “Attīstībai/Par”), Inesei Lībiņai-Egnerei (virzīja “Jaunā Vienotība”), Inesei Druvietei (virzīja “KPV LV”), Gunāram Kūtrim (virzīja ZZS), Ringoldam Balodim (virzīja Nacionālā apvienība) – neizdevās iegūt deputātu balsu vairākumu. Vistuvāk uzvarai bija I. Nikuļceva, kura pēdējā kārtā saņēma 47 balsis par un tikpat balsu pret. Par viņu nobalsoja “Saskaņas”, ZZS, daži “KPV LV” deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais Vjačeslavs Dombrovskis.
Kaut gan deputātiem bija jāapspriež izraudzītie tiesneša amata kandidāti, tomēr vairums no viņiem debatēs pievērsās ne tik daudz kandidātiem, cik Satversmes tiesas darbam, īpaši vienam no pēdējiem spriedumam par viendzimuma pāru tiesībām uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī kritizēja tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.
Diskusiju karstumā pat aizgāja tik tālu, ka dažs deputāts aicināja apsvērt iespēju iztikt bez konstitucionālās tiesas, jo mazai valstij tā pārāk dārgi izmaksājot. Piemēram, Aleksandrs Kiršteins (NA) nespēj aizmirst, ka ST, vērtējot Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību, atdevusi Abreni Krievijai.
Viņaprāt, tikpat labi varot pienākt tāds brīdis, ka Latgali atdalīšot no Latvijas bez tautas nobalsošanas. “Šī dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde mums varētu arī nebūt, jo tādas nav Igaunijā, Somijā, Zviedrijā.
Izrādās, tur konstitucionālos jautājumus, kā arī Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākā tiesa (AT). Arī parlamentārajā Latvijā kādreiz ar Satversmi saistītus jautājumus izskatīja lieliski profesionāli AT tiesneši.
Tad kāpēc mums ir vajadzīgas divas paralēlas iestādes? Bet, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējo ST prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā ST priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visu veidu ģimenes, sevišķi, ja tās ir reģistrētas ārzemēs. Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kurš ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara, un kurš saprot, kāda ģimene valstī ir jāaizsargā,” sacīja Kiršteins.
Savukārt Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) pauda uzskatu, ka ST ir sākotnējā Satversmē neparedzēts un šobrīd mākslīgi izveidots konstitucionālais orgāns.
“Toreiz Satversmē ietvertās normas, vērtības, ideāli un attieksme pret dažādām sociālajām realitātēm visiem bija skaidras un pašsaprotamas. Nevienam neienāca prātā neko apšaubīt vai interpretēt. Diemžēl patlaban publiskajā telpā ir uzburts mīts par Satversmes tiesu kā ar dievišķo leģitimitāti apveltītu institūciju, kura stāv pāri tautas politiskajai gribai. Patiesībā likumā ir noteikta ļoti šaura šīs tiesas kompetence.
ST pavisam noteikti nav deleģētas tiesības dot uzdevumus Saeimai un pašai sev spriedumā piešķirt pilnvaras,” uzskata Rancāns. Viņš aicināja ST priekšsēdētāju nesaukt par kaujas suņiem nevienu sabiedrības daļu, jo no visas sabiedrības nodokļiem tiekot maksāta alga arī Satversmes tiesai. Deputāts šajā gadījumā atsaucās uz ST priekšsēdētājas Osipovas LTV raidījumā “1:1” teikto, ka Latvijas sabiedrība esot “kā kaujas suņi”, kuriem “paaudzēm ilgi mācīts būt neiecietīgiem”.
“Sekojot publiskajai informācijai, diemžēl jāatzīst, ka ST nav profesionāli skaidrojusi savus spriedumus, piemēram, to, kā sociālajā realitātē varētu būt sastopams tāds notikums kā bērna piedzimšana divu vīriešu kopdzīvē, kura dēļ valstij būtu jāpiešķir bērna piedzimšanas pabalsts,” teica Rancāns.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko arī veltīja kritiskus vārdus ST spriedumam viendzimuma pāru lietā. Viņa uzskata, ka šis spriedums liekot apšaubīt tiesnešu reputāciju un tiesnešu izpratni par cilvēcīgajām vērtībām.
Kritika izskanēja arī Tieslietu padomes virzienā, kura, izvērtējot visus piecus ST tiesneša amata kandidātus, pirms tos iesniedza izskatīšanai Saeimā, esot par zemu novērtējusi tādus augsti profesionālus juristus kā Gunāru Kūtri, Ringoldu Balodi un Inesi Druvieti.
Tieslietu padome, kuru vada AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs, norādījusi, ka šiem kandidātiem trūkstot mūsdienīga skatījuma uz tiesu. Deputāti aizrādīja, ka Tieslietu padomes pārstāvji neesot uzskatījuši par vajadzīgu piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, lai paskaidrotu, kāpēc izteikta šāda kritika pieminētajiem kandidātiem.
Saeimas Kārtības rullis ļauj visiem caurkritušajiem kandidātiem vēlreiz startēt ST tiesneša vēlēšanās, kuru datums gan vēl nav zināms. Par to būs jālemj Saeimas prezidijam kopā ar frakciju vadītājiem.
