Kāpēc sāp lauztā plauksta? Skaidro ķirurgs 0
Autore: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms gada salauzu spieķkaulu, lūzums bija ar šķembām, tāpēc lūzumu fiksēja ar plāksnīti. Rentgens rādīja, ka tā ielikta pareizi. Roka labi sadzija, ir kustīga, jo to cītīgi vingrināju. Diemžēl operētajā vietā jūtu sāpes, stipri niez rētas rajonā. Baidos, ka tomēr kaut kas nav kārtībā. Anete Rīgā
Sūdzībām jāpievērš uzmanība
Ja spieķkaula lūzuma gadījumā ievietota plāksnīte, parasti tā nav jāņem ārā. Plāksnītes ir izstrādātas tā, ka pieļaujama to palikšana uz visiem laikiem. Tomēr, ja parādījušās sūdzības, vajag noskaidrot to iemeslu. “Iespējams, nedaudz izlīdusi ārā skrūves galviņa, kas traucē. Pēc lūzuma mainījusies apakšdelma anatomija un izveidojušies rētaudi, kam cīpslas, slīdot pāri, kaut kur ķeras, izraisot sāpes.
Ap plāksnīti var izveidoties kaula izaugums, kas traucē cīpslām kustēties,” iemeslus uzskaita Latvijas Mikroķirurģijas centra rokas ķirurgs Aivars Tihonovs. Speciālists uzsver – lai arī plāksne veidota fizioloģiski pareizi, vienmēr pastāv risks, ka cīpslas, kustoties garām, var tikt kairinātas, ieplīst un pārrīvēties.
Visbiežāk cieš īkšķa saliecējcīpsla. Turklāt – jo trauma bijusi smagāka, jo sašķaidītāki kauli, jo grūtāk lūzumu savest kārtībā. “Līdzīgi kā ar māla krūzīti – ja tā saplīst divās daļās, varēsiet to viegli salīmēt, bet, ja saplīst sīkās druskās, to izdarīt daudz grūtāk,” piebilst ķirurgs. Pat ja pēc operācijas rentgens rādīja, ka situācija ir ļoti laba, pēc gada, diviem, trim kaut kas var mainīties.
Jāsaprot, kas notiek
Lai saprastu, kāpēc sāp operētajā vietā, nepieciešami divi izmeklējumi – rentgens un ultrasonogrāfija. Rentgens parādīs gan to, kā uzvedas kauls un locītavas, gan to, kas notiek ar plāksnīti, skrūvēm un vai vajadzīga kāda iejaukšanās. Sonoskopija sniegs skaidrību par mīkstajiem audiem – būs redzamas gan cīpslas, gan nervi.
“Piemēram, varēs pārliecināties, vai cīpslas nav iekaisušas, jo dažkārt, rīvējoties gar plāksnes malu, tās var tikt sakairinātas, cīpslu apvalki var iekaist, tur viss var satūkt un sagādāt problēmas,” skaidro Aivars Tihonovs. “Ja cīpsla rīvējas un tai ir atrofija vai jau ir pārrīvējusies un audi iekaisuši, plāksnīti vajadzēs izņemt.”
Tiesa, ne vienmēr iespējams problēmas novērst, tomēr sūdzību iemeslu noteikti vajag noskaidrot. Varbūt tās vienkārši ir traumas sekas, kuras nevar ietekmēt un ar kurām būs jāsadzīvo. “Pēc jebkura lūzuma, īpaši, ja tas ieiet locītavā, paliek kādas sekas, piemēram, var sākties artroze un tās izraisītas sāpes,” piebilst speciālists.
Ja iekaisums, nieze nepāriet
Diemžēl situācijās, ja visu laiku saglabājas cīpslu un to apvalku iekaisums, satūkums, pirkstiem kustoties, iekaisums no cīpslām var pāriet uz karpālo kanālu (caur šo mazo kanālu plaukstā iet deviņas cīpslas un vidusnervs).
Tas var izraisīt nepatīkamas sajūtas, tirpšanu, sāpes rokā nakts laikā jeb karpālā kanāla sindromu. Diemžēl tā ir viena no spieķkaula lūzuma komplikācijām.
Ne vienmēr plāksnītes izņemšana atrisina visas problēmas. “Smaga, komplicēta lūzuma gadījumā ne vienmēr piepildās cerības, ka roka būs tāda pati kā pirms tam. Kaut kādi ierobežojumi būs.”
To, ka rētas apvidus niez, rokas ķirurgs saista ar operāciju. “Protams, pēc operācijas ir rētas, un šajā vietā ādā ir mazi nervu galiņi, kas aiziet visos virzienos, un tā niez. Pāris gados tie parasti nomierinās, un nieze mazinās. Tā nav alerģiska reakcija, jo mūsdienās tiek izmantoti titāna implanti, pret kuriem parasti nav alerģijas. Tāda iespēja ir ļoti maza,” skaidro ķirurgs.
Zināšanai
Plānās titāna plāksnes izstrādātas tā, lai pēc plaukstas lūzuma sadzīšanas tās nav jāizņem. Tomēr, ja ir sajūta, ka plāksne traucē (kaut patiesībā netraucē), ķirurgs to var izņemt.
