Kāpēc sāp, gurst un tirpst rokas? Ilgāk par divām nedēļām nedrīkst gaidīt 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Moka sāpes plaukstas locītavā, elkonī vai plecā, rokā jūtama dedzināšana, tirpšana vai nespēks, vienlaikus sāp vairākas locītavas? Ja divu nedēļu laikā sāpes un diskomforts rokās nav mazinājies vai izzudis, jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu izmeklējumus, saņemtu nosūtījumu pie traumatologa ortopēda, neirologa vai reimatologa un noskaidrotu tā iemeslu.
Kas kaiš pirkstiem?
Visbiežāk krakšķ locītavas, kuras ikdienā tiek visvairāk piepūlētas, – ne tikai ceļgali bet arī plecu, elkoņu un plaukstu locītavas. Lielākoties tas sākas pēc 50–60 gadu vecuma, kad pastiprināti sāk nodilt locītavu skrimslis un sāk attīstīties deģeneratīvās izmaiņas locītavās.
“Locītavu skrimslī nav asinsvadu, tādēļ tas atjaunojas, pateicoties apkārtējo audu asinsritei un sinoviālajam šķidrumam. Lai nodrošinātu labu asinsriti, locītavas jākustina, taču jāizvairās no pārslodzes,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, klīnikas “Gaiļezers” Iekšķīgo slimību nodaļas reimatoloģe Anda Kadiša.
Dažiem ir ieradums skaļi krakšķināt pirkstu locītavas, tos atliecot un strauji paraujot. Tas tādēļ, ka saites, kas satur locītavu, ir elastīgas, locītavu virsmas viena pret otru mēdz novietoties nepareizi, un neapzināti rodas vēlme tās atlikt savā vietā. Lai gan šāda pirkstu krašķināšana tāds nieks vien šķiet, tā veicina locītavu virsmu nodilšanu, tādēļ no šī ieraduma vajadzētu atteikties.
Visbiežākā locītavu slimība ir osteoartrīts, ar kuru bieži slimo sievietes. Slimības gaitā tajās noārdās skrimslis, kurš klāj kaulu virsmas, veidojas jauni kaula veidojumi jeb osteofīti. Lai gan šī lēni progresējoša deģeneratīvā slimība parasti skar slodzi nesošās locītavas – ceļus un gūžas, nereti skrimslis aktīvāk noārdās tieši rokas pirkstu distālajās locītavās.
Slimības gaitā tajās iet bojā skrimšļa kārta, kas klāj kaulu virsmu, sašaurinās locītavu sprauga un rodas jauni kaula veidojumi jeb osteofīti. Mezglaini pirksti ģimenē var būt vairāku paaudžu sievietēm, reizēm tie var parādīties pat 25–30 gadu vecumā.
Naktī, guļot nekustīgi, pirkstu sīkajās locītavās uzkrājas nedaudz šķidruma, tādēļ no rīta tās ir nedaudz pietūkušas, sākot tos kustināt, šķidrums izlīdzinās un stīvums pazūd. Tā iemesls var būt dienā pārpūlētie muskuļi, kas ieskauj locītavas. Taču simetrisks mazo locītavu – kāju un roku pirkstu – stīvums, pietūkums var būt arī reimatoīdā artrīta pazīme. Pirmās parasti tiek skartas abu roku pirkstu un plaukstu pamatnes locītavas, pēc tam – arī elkoņi un ceļgali. Raksturīgi, ka stīvums un tūska īpaši pastiprinās uz rīta pusi.
Sāpes vienā vai vairākās locītavās
Ja sākušas sāpēt vairākas locītavas, tā cēlonis var būt ne tikai kaulu un muskuļu, bet arī citu orgānu saslimšanas, it īpaši, ja parādījusies arī paaugstināta temperatūra, nogurums, svara zudums vai citi simptomi, tādēļ par to noteikti jāpastāsta savam ģimenes ārstam, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu.
Turpretī sāpes vienā locītavā parasti saistītas ar traumu, deģeneratīvām vai cita veida lokālām izmaiņām. Uz iemeslu reizēm var norādīt diennakts laiks, kad tās ir visintensīvākās, piemēram, iekaisuma izraisītas sāpes uzliesmo naktīs un no rītiem, bet deģeneratīvo izmaiņu izraisītās pieņemas spēkā kustību laikā, turklāt, jo ilgāks miera periods pirms tam bijis, jo tās stiprākas. Osteoartīta pacientiem, slimībai progresējot, sāpes vienas vai abu roku locītavā, piemēram, elkonī vai plecā, var parādīties arī miera stāvoklī, pastiprinoties mitrā, lietainā laikā.
Sāpes elkoņa vienā pusē var liecināt par osteoartrītu, nerva nospiedumu vai locītavu somiņas iekaisumu, bet nepatīkamās sajūtas rokā, kura ikdienā tiek vairāk noslogota, var radīt muskuļu sastiepums. Savukārt piespiedu pozas vai vienveidīgas kustības elkoņa locītavā, piemēram, strādājot ar datoru, var būt iemesls laterālajam epikondilītam – elkoņa ārējās daļas iekaisums vietā, kur pie kaula izauguma stiprinās vairāku muskuļu cīpslas un izpaužas kā sāpes elkoņa ārējā malā, kas pastiprinās, nodarbinot plaukstu, piemēram, satverot un paceļot kafijas krūzi.
“Bieži cieš pleca locītava, jo tajā ir vislielākā kustību amplitūda, kuru nodrošina daudz dažādu struktūru, kas atrodas cieši kopā. Šo locītavu apņem tā saucamā rotācijas manžete, ko veido muskuļi un cīpslas. Ja deģeneratīvu izmaiņu dēļ bojāta vai iekaisusi kāda no cīpslām, veidojas tūska, plecā parādās sāpes, grūti, trūkst spēka pacelt vai atliekt roku,” uzsver medicīnas centra “ARS” traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks, piebilstot, ka svarīgi pārliecināties, vai sāpes locītavā tiešām saistītas ar izmaiņām pašā locītavā, piemēram, skrimšļa noārdīšanos, saišu vai locītavas gļotsomiņas iekaisumu (bursītu).
Lai to noskaidrotu, jāveic locītavas radioloģiskā un ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Pirmā no tām parāda kaulu un skrimšļu stāvokli, ļaujot atklāt, piemēram, osteartrīta radītās izmaiņas, otrā – izmeklēt mīkstos audus – muskuļus, locītavu kapsulu, saites.
Abu rokas locītavu – arī tās, kura nesāp, rentgens, pilna asins aina, eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), aknu testi – ALAT un ASAT – noderēs, ja ģimenes ārsts papildus nosūtīs pacientu pie reimatologa.
Pa roku tekalē skudriņas
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Jeļena Reste norāda, ka, neievērojot darba aizsardzības noteikumus un pareizu darba režīmu, riskam saslimt ar arodslimībām pakļauti arī tie darbinieki, kuri strādā “mājas birojā”.
Ja, strādājot ar datorpeli vai tastatūru, plaukstām un pirkstiem ir ilgstoša un pārāk liela slodze, jo tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, plaukstas pamata locītavas apvidū var rasties muskuļu cīpslu sabiezējums, saspiesti šo cīpslu tuvumā esošie nervi un asinsvadi un attīstīties kompresijas neiropātija.
“Ja plaukstas pamatnē tiek saspiests vidus nervs, ar laiku rokās parādās tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos, visbiežāk naktī, pēc tam arī dienā,” stāsta ārste. Ciešot no vidus nerva nospieduma jeb karpālā kanāla sindroma, pacienti sūdzas arī par dedzinošu sajūtu pirkstos un plaukstā, sāpēm sākumā īkšķī, tad rādītājpirkstā un citos pirkstos, kuras var izstarot uz apakšdelmu un augšdelmu.
Sāpes, tirpšanas sajūta parādās galvenokārt naktīs, savukārt dienā, atsākot strādāt, tās izzūd. Slimībai progresējot, var rasties pirkstu koordinācijas traucējumi, kā arī spēka zudums plaukstā.
Savukārt, ja tiek nospiests elkoņa nervs (kubitālā kanāla sindroms), kas atrodas elkoņa locītavas iekšpusē, pirmais simptoms ir nevis sāpes elkonī, bet tirpoņa rokas mazajā pirkstiņā un zeltnesī, kas biežāk parādās pa dienu. Elkoņa nerva saspiedums biežāk rodas tiem cilvēkiem, kuri ikdienā ilgstoši strādā ar saliektu elkoni vai ar lielu elkoņa locītavas noslodzi, piemēram, biroju darbiniekiem, transporta līdzekļu vadītājiem.
Jeļena Reste mudina tirpšanas un sāpju sajūtu rokās neatstāt bez ievērības, jo ilgstoši neārstēta kompresijas neiropātija var izraisīt neatgriezeniskus nerva bojājumus. To, ka rokas tirpšanas iemesls ir nervu nospiedums, var noskaidrot ar dažādu izmeklējumu, piemēram, neirogrāfijas vai elektromiogrāfijas, palīdzību, kas ļauj noteikt nerva bojājuma vietu un pakāpi. Ārstēšana vērsta uz tūskas mazināšanu un nospiestā nerva atbrīvošanu ar medikamentiem, lokālām injekcijām (blokādēm), fizioterapijas metodēm vai operāciju.
