Kāpēc Ronim ministra portfelis par smagu 0
Atbildot uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministram portfelis kļuvis par smagu, vajadzētu atcerēties, ka Aivis Ronis (bezpartijisks, par kuru politisko atbildību uzņēmusies “Vienotība” un Kārļa Olšteina sešnieks) ir diplomāts ar pamatīgu pieredzi, jo bijis vēstnieks ASV un NATO, nerezidējošais vēstnieks Meksikā, kā arī ārlietu ministru un Latvijas – Amerikas finanšu foruma vadītājs.
Tieši tāpēc viņam, satiksmes ministra amatā esot, ir izdevies izveidot ļoti labas attiecības, piemēram, ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu, kurš gada nogalē ieradās Rīgā, kā arī Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu. “Latvijas dzelzceļa” (“LDZ”) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis apgalvoja, ka augsta līmeņa ārvalstu vizītēs Roņa profesionalitāte, īpaši transporta sfērā, esot augsti novērtēta. Tomēr Ronis ir pieņēmis lēmumu nolikt ministra portfeli, jo vēlas saglabāt savu labo reputāciju starptautiskajā arēnā un nevēlas tur skaidrot, kāpēc viņš valdībā kļuvis par tādu kā balto zvirbuli. Viņš nostājies stingrās pozīcijās par valdības pieņemtā tiesību akta pildīšanu, tātad par vairākkārtēju algu palielinājumu pelnošā valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem, un bija pat uzaicinājis ciemos pie “LDZ” “Vienotības” deputātus Lolitu Čigāni un Andreju Judinu, lai iepazīstinātu ar kapitālsabiedrības finanšu rādītājiem un pārliecinātu par sava viedokļa negrozāmību. Taču vakar Ministru kabinets, labojot jau pieņemtos noteikumus, algām noteica “griestus” – valdes priekšsēdētājam 4780 latus, bet valdes loceklim – 4302 latus mēnesī. Ronis negrasās piekāpties un samazināt jau noteikto atalgojumu, kas pārsniedz šos “griestus”.
Kad jaunās algas tika publiskotas, sabiedrība bija neizpratnē un apmulsis bija pats premjers Valdis Dombrovskis. Viņš nekavējoties uzdeva atbildīgajām ministrijām pārskatīt atalgojuma palielināšanu dažās valsts kapitālsabiedrībās un piedāvāt “piezemētākus risinājumus”. Operatīvi reaģēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kas izdeva rīkojumu sasaukt atkārtotu akcionāru sanāksmi, kurā pārskatītu “Latvijas valsts mežu” valdes locekļu atalgojumu, kas arī bija palielināts atbilstoši jau pieņemtajiem MK noteikumiem. Pēc tam sekoja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta uzdevums ministrijas valsts sekretāram Jurim Pūcem sniegt skaidrojumu par valsts uzņēmumu vadības algām.
Ronim šāda kolēģu rīcība bijusi neizprotama – vienā dienā Straujuma un Pavļuts balso par vairākkārtēju algu palielinājumu valsts uzņēmumiem, bet nākamajā jau piekrīt pārskatīt pašu pieņemto tiesību aktu. Satiksmes ministrs informēja Ministru prezidentu, ka nekādu “piezemētāku risinājumu” no viņa puses nebūšot.
Ronis uzskata, ka augstās algas ir nopelnītas, jo uzņēmumam ir ļoti labi finanšu rādītāji – ar katru gadu palielinās kravu apgrozījums un nodokļos aizvadītajā gadā “LDZ” valsts budžetā ir iemaksājis 82 miljonus latu. Magonis apsaimniekojot pusmiljardu aktīvu, dara to veiksmīgi, tāpēc algas paaugstinājumu esot godam nopelnījis. Ministru un uzņēmuma vadību atbal-stīja arī Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība, nosūtot vēstuli gan premjeram Dombrovskim, gan arī finanšu ministram Andrim Vilkam. No arodbiedrības viedokļa tas tik svarīgi esot tādēļ, ka apstākļos, kad kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem to pienākumu un atbildības apjomam atbilstošu atalgojumu, ir pamats sociālajam dialogam starp arodbiedrību un attiecīgās nozares darba devēju arī par strādājošo darba algu paaugstināšanu. Starp citu, krīzes laikā “LDZ” darbiniekiem neesot samazinātas algas un patlaban tās vidēji ir ap 790 latiem. Arodbiedrības priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs vēstulē ir norādījis, ka “pieņemtā tiesību akta grozīšana vai atcelšana radītu viedokli sabiedrībā, ka valdība ir viegli manipulējama un tai nav skaidra viedokļa (..)” Vēstulē izskan brīdinājums, ka šāda valdības rīcība var izraisīt dzelzceļa nozarē strādājošo spriedzi (“LDZ” strādā 12 tūkstoši darbinieku), kas varētu izvērsties arī protestos pret valsts iejaukšanos darbinieku atalgojuma jautājumā. Vai ministram Ronim tas vajadzīgs? Un, ja patiešām sāktos dzelzceļnieku nemieri, kā viņš šo situāciju skaidrotu Krievijas augstajām amatpersonām, kuras, kā sacīja Magonis, Roni vērtējot ļoti augstu.
Tieši tāpēc, ka satiksmes ministra viens no galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt diplomātiskas attiecības ar Krieviju, Nacionālā apvienība, kuras pārstāvji izteikušies, ka labprāt pārvaldītu Satiksmes ministriju, var pat nesapņot par šo amatu, man sacīja kāda premjeram tuvu stāvoša amatpersona.
A. Ronis vakar pirms valdības sēdes diplomātiski sacīja, ka savu ministra portfeli noliekot tāpēc, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju. Viņš aizejot, lai noņemtu spriedzi koalīcijā. V. Dombrovskis kopā ar A. Roni šonedēļ vienosies, vai ministrs amatu atstās nekavējoties un viņa portfeli uz laiku paņems cits ministrs, vai arī Ronis strādās, kamēr Saeima apstiprinās jauno ministru. Skaidrs, ka par šo amatu būs politisko partiju tirgošanās, jo Satiksmes ministrija ir bagātākā ministrija ar lielāko valsts uzņēmumu skaitu.
