Kāpēc Rīgā trūkst vietu tieši latviešu bērnudārzos? 97
Rīgas dome sparīgi reklamē brīvās vietas bērnudārzos no centra tālākos galvaspilsētas rajonos. Tikmēr vietu centra bērnudārzos gaida tūkstošiem bērnu, bet jaunu “dārziņu” centrā pašvaldība pagaidām nesola celt.
Taču lielākās bažas rada tas, ka rindā uz latviešu grupām gaida 1725 bērni, kamēr rindā uz mazākumtautību bērnudārziem tikai 784 bērni, no kā var secināt, ka vieta latviešu bērnudārzā jāgaida krietni ilgāk. Šādā situācijā gan latviešu bērni var būt spiesti apmeklēt krievu “dārziņus”, gan integrēties gatavas mazākumtautību ģimenes savus bērnus lielākas pieejamības dēļ tomēr var aizsūtīt mazākumtautību bērnudārzos.
Kāpēc tiesības apmeklēt mazākumtautību bērnudārzu ir vieglāk īstenot nekā tiesības iestāties latviešu bērnudārzā? Šis bija viens no galvenajiem jautājumiem, intervējot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani. Atbildes bija gana izvairīgas, jo, no vienas puses, Rīgas domes amatpersonas atzīst, ka problēmas ir, bet, no otras puses – cenšas apgalvot, ka pašvaldība darījusi visu, kas tās spēkos, lai nodrošinātu mazuļiem iespēju apmeklēt tādu bērnudārzu, kādiem priekšroku dod bērnu vecāki. E. Aldermane gan solīja: pašvaldība atvēršot latviešu grupas nepiepildītos mazākumtautību bērnudārzos tajās apkaimēs, kur ir visgarākās rindas uz latviešu bērnudārziem. Iespējams, pat kādu nepietiekami piepildītu mazākumtautību bērnudārzu pārveidos par latviešu “dārziņu”. Nav gan saprotams, kas Rīgas domei liedzis jau līdz šim aktīvāk pārskatīt bērnudārzu sadalījumu mazākumtautību un latviešu bērnudārzos.
Fragments no sarunas ar E. Alderamani.
– Vai apgalvojat, ka Rīgas dome darījusi visu, kas tās spēkos, lai veicinātu integrāciju un divreiz garāka rinda uz latviešu bērnudārziem rindās nav veidota apzināti?
– Vispirms sāksim ar to, ko no mums prasa Bērnu tiesību aizsardzības likums un Izglītības likums. Pie mazākumtautībām piederošajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību mazākumtautību valodā.
– Sanāk tā, ka šiem bērniem ir vieglāk izmantot savas tiesības nekā tiem, kuri vēlas iet latviešu bērnudārzos.
– Kas jums to ir teicis? Tā ir tikai jūsu iekšējā pārliecība.
– Rindas apmērs uz latviešu bērnudārziem par to liecina!
– Es taču jums jau teicu, ka rindā uz latviešu bērnudārziem ir arī mazākumtautību bērni.
– Nav būtiski, kas ir šajā rindā. Būtiski ir, ka, lai iekļūtu latviešu bērnudārzā, rindā ir jāstāv ilgāk.
– Nevaram par to precīzi spriest bērnudārza grupu komplektēšanas laikā. Pēc atvaļinājuma laika sanāksim kopā trīs Rīgas domes departamenti – izglītības, īpašuma un attīstības – un spriedīsim, kur tomēr ir iespējama vēl kāda bērnudārza celtniecība. Lai gan: bērnudārza celtniecība problēmu nevar pilnībā atrisināt, ja vecāki masveidīgi vēlas, lai viņu bērns apmeklētu bērnudārzu tieši centrā.
Pilnu interviju ar Eiženiju Aldermani lasiet 19. jūlija “Latvijas Avīzē” vai e- izdevumā.
