Kāpēc Rīgā netiek apgaismoti mikrorajoni? Pat maģistrālās ielas vietām slīgst tumsā 0
Vēlās vakara un rīta stundās Rīgas mikrorajonos, piemēram, Imantā un Zolitūdē, starp daudzdzīvokļu namiem iedzīvotāji spiesti pārvietoties ar kabatas lukturīšiem, lai redzētu, kur kāju liek, bet tik un tā gadās iekāpt kādā peļķē vai suņa atstātā kakā. Kāpēc šajā tumšajā laikā apgaismotas ir tikai centrālās ielas? VERONIKA RĪGĀ
Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis skaidro, ka ielu apgaismojuma ieslēgšana un izslēgšana notiek pēc konkrēta grafika, ko pagājušā gadsimta 50. gados ir izstrādājuši Latvijas Universitātes speciālisti. Apgaismojuma ieslēgšanas laiks vakara stundās sakrīt ar krēslas iestāšanās brīdi – laikā, kad saule ir norietējusi trīs astronomiskos grādus aiz horizonta. Pēc tā paša principa, tikai apgrieztā secībā, notiek apgaismojuma izslēgšana rīta stundās. Kopš tā laika Saules un Zemes apritē nekas nav mainījies, tādēļ šis grafiks tiek ievērots arī tagad.
Apgaismojuma ieslēgšana pirms ziemas saulgriežiem notiek augošā secībā, katru dienu par dažām minūtēm agrāk, bet izslēgšana – dilstošā secībā. 24. decembrī, piemēram, apgaismojumu ieslēdz plkst. 16.08, bet izslēdz plkst. 8.34 (apgaismojuma degšanas ilgums ir 16 stundas 26 minūtes), bet 24. jūnijā apgaismojumu ieslēdz plkst. 23.17, bet izslēdz plkst. 3.35 (apgaismojuma degšanas ilgums ir 4 stundas 18 minūtes).
Iekšpagalmos situācija, protams, ir sliktāka nekā uz ielām – tāda prakse izveidojusies vēsturiski. Tagad, kad pagalmos zeme daudzviet ir privātīpašums, apgaismojuma ierīkošanai nepieciešama ne tikai iedzīvotāju vēlme to darīt un sadarbība ar apsaimniekotāju, bet arī īpašnieka piekrišana. Pašvaldības galvenā rūpe esot pilsētas ielu, parku un skvēru izgaismošana, kur tāpat netrūkst darāmā. Pat maģistrālās ielas atsevišķos posmos nav pienācīgi izgaismotas, jo tas ir gan finansiāli, gan laikietilpīgi.
