FOTO. Rietumi “dod, bet nedod” Ukrainai ieročus, lai uzbruktu Krievijai. Bailes vai atmiņas par labu biznesu? 107
Sabiedrotie palīdz Kijevai pretoties Krievijas iebrukumam, bet “sarkanās līnijas” stiepjas gar visu Ukrainas robežu – Ukrainas bruņotie spēki nevar izmantot Rietumu ieročus Krievijas teritorijā. Kā tas ietekmē kara gaitu?
Pēc Krievijas masveida Ukrainas pilsētu apšaudīšanas Jaungada naktī Vācijā atkal izskan aicinājumi nodot Kijevai spārnotās raķetes Taurus, tikmēr vācu valdība 3.janvārī sacīja, ka Berlīnes nostāja paliek nemainīga, raksta Deutsche Welle.
Iepriekš par vienu no iemesliem kanclers Olafs Šolcs nosauca “eskalācijas” risku un Vācijas ievilkšanu karā. Mediji raksta, ka
aiz šāda formulējuma slēpjas bailes, ka raķetes ar darbības rādiusu līdz 500 kilometriem varētu ietriekties Krievijas teritorijā.
Kijeva gan to jau vairākkārt ir norādījusi un gatava atkal apsolīt, ka to nedarīs.
Vai Berlīne gaida sinhronizētu lēmumu no Vašingtonas?
Ukraina kopš 2023.gada pavasara saņem vistālākā darbības rādiusa ieročus no Lielbritānijas un Francijas, kuru raķetes Storm Shadow un Scalp EG spēj trāpīt mērķiem vairāk nekā 250 kilometru attālumā.
Kijeva periodiski dod triecienus ar tiem Krievijas armijas aizmugurē okupētajās teritorijās, tostarp Krimā, bet nekad pret Krievijas Federācijas teritoriju. Tā ir daļa no Ukrainas sniegtajām garantijām Rietumiem. Bet, acīmredzot, Berlīnei ar to nepietiek.
“Man šķiet, ka kanclers Šolcs nodrošinās Ukrainai “Taurus” tikai tad, kad ASV nodrošinās līdzīgu ieroci – ATACMS ar unitāriem kaujas lādiņiem un lielu darbības rādiusu,” DW sacīja Minhenes drošības konferences eksperts Niko Lange. Viņš cer, ka Berlīnē un Vašingtonā šis lēmums tiks pieņemts “drīzumā”.
Izdevums atgādina, ka pirms gada Vācija piekrita modernu tanku nodošanai Ukrainai tikai pēc līdzīga ASV lēmuma. 2023. gada rudenī ASV nodeva Ukrainai ATACMS raķetes ar kasešu kaujas galviņām un aptuveni 160 kilometru darbības rādiusu. Tām pašām raķetēm ar vienotām kaujas galviņām ir gandrīz divreiz lielāks darbības rādiuss.
Jau no paša Krievijas iebrukuma sākuma Rietumi noteica, ka tās ieroči nedrīkst tikt izmantoti starptautiski atzītā Krievijas teritorijā. Kijiva centusies turēt savu vārdu.
Neatkarīgi no tā, vai tie bija bezpilota lidaparātu triecieni Maskavai, par kuriem Kijiva oficiāli atbildību neuzņēmās, vai jūras spēku bezpilota lidaparātu uzbrukumi kuģiem Novorosijskā, Ukraina acīmredzami ir izmantojusi savus ieročus. Tas pats attiecas uz nesenajiem Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem mērķiem Belgorodā.
Rietumu bruņumašīnas Belgorodas apgabalā
Ir bijuši tikai daži iespējamie incidenti ar Rietumu ieročiem Krievijas teritorijā.
Tā 2023.gada 13.maijā Krievijas un Ukrainas avotos parādījās ziņas, ka Brjanskas apgabalā uz robežas ar Ukrainu tika notriekta Krievijas kaujas gaisa grupa – aptuveni četras lidmašīnas un helikopteri. Izskanēja ierosinājumi, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu būt izmantojuši pretgaisa aizsardzības sistēmu American Patriot.
Aptuveni tajā pašā laikā, vasaras Ukrainas pretuzbrukuma priekšvakarā, Belgorodas apgabalā no Ukrainas teritorijas iekļuva Krievijas pilsoņu grupas no bruņotajiem formējumiem “Krievijas brīvība” un “Krievijas brīvprātīgo korpuss”. Kā bija redzams fotogrāfijās, kuras vēlāk izplatīja Krievijas Aizsardzības ministrija, viņi izmantoja Rietumu ieročus un vieglās Rietumu bruņumašīnas, kas izpelnījās Ukrainas partneru kritiku. Tik skaļu lietu vairs nav bijis.
Rietumi negrib “provocēt” Krieviju?
Cik ļoti Rietumu ierobežojumi ierobežo Ukrainu? “Ja Ukraina varētu izšaut rietumu raķetes uz Belgorodas apgabalu, tas neko daudz nepalīdzētu,” sarunā ar DW sacīja Kijevas militārais eksperts Sergejs Grabskis. Pēc Grabska teiktā,
Ukrainas partneri šobrīd nav gatavi atvairīt Krievijas uzbrukumu NATO valstīm, un tāpēc ierobežojumu politiskais iemesls ir “Rietumu nevēlēšanās provocēt Krieviju, valsti ar kodolpotenciālu”.
Vai Ukraina var vainot Rietumus par to, ka, ierobežojot savu ieroču darbību Ukrainas teritorijā, tā nes zināmu atbildību par Ukrainas bruņoto spēku neveiksmīgo pretuzbrukumu? Vēsturnieks Markuss Reisners intervijā DW norādīja, ka
“daudzu Rietumu valstu bailes bieži vien ir balstītas uz tīru egoismu”, vēlmi atgriezties “savā vecajā dzīvē” un atkal “veikt darījumus ar Krieviju”.
Reisners atgādināja ANO Statūtus, kas dod Ukrainai tiesības aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Pēc viņa teiktā, Ukrainas bruņotie spēki jau ilgu laiku ir veikuši īpašas operācijas Krievijas teritorijā, un dronu triecieni drīzāk ir paredzēti, lai parādītu Krievijas iedzīvotājiem, ka “karš nav kaut kur tālu”.
