Biedējoši nopietnas slimības, kuru pirmais simptoms ir galvas reiboņi 2
Cilvēkiem patīk savus līdzsvara traucējumus, reiboņus norakstīt uz kakla daļas deformējošās spondilozes rēķina, mugurkaulāja diska trūces vai kakla asinsvadu problēmām, bet tāds uzskats ne vienmēr ir pareizs.
Cēloņi – dažādas slimības
Patiesībā reibonis ir simptoms, kas var būt gan ļoti nopietnu, gan ne tik nopietnu slimību gadījumos, un arī tā izpausmes var būt dažādas. Tāpat jo vairāk gadu, jo biežāk ir reiboņi. Sākot no 60 gadu vecuma, tie mēdz būt trešajai daļai, bet pēc 80 – jau pusei šo vecumu sasniegušo.
Katrā ziņā, ja reibonis atkārtojas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, kurš tālāk nosūtīs pie speciālista – neirologa vai ausu ārsta.
Kā skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Inese Kamša, lai ārsts saprastu, kā tālāk ārstēt reiboni, kādus medikamentus izrakstīt un kādi izmeklējumi nepieciešami, vispirms svarīgi noskaidrot, kā reibonis liek cilvēkam justies.
Piemēram, vai ir sajūta, ka pašam cilvēkam zudusi līdzsvara sajūta vai šķiet, ka telpa griežas, bet varbūt tā ir kā ņirboņa vai kā neskaidra vai smaga galva…
Jānoskaidro arī, cik bieži piemeklē reiboņi un cik ilgi tie ir, vai to laikā parādās arī citi simptomi, piemēram, slikta dūša vai vemšana, redzes, runas vai rīšanas traucējumi, vājuma vai notirpuma sajūta kādā ķermeņa daļā.
Noteikti jāatceras, ka reibonis var būt arī insulta (smadzeņu infarkta) gadījumā. Tad reibonis ir vai nu kā nestabilitātes sajūta – pēkšņas grūtības staigāt, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, vai atsevišķās situācijās kā karuselis kopā ar tādiem simptomiem kā vienas ķermeņa puses notirpums vai nespēks rokā un kājā, mutes kaktiņa noslīdēšana, slikta dūša… Ja tā noticis, jāsauc neatliekamā palīdzība, kas cilvēku nogādās slimnīcā.
Ļoti svarīgi mediķu palīdzību saņemt pirmo četrarpus stundu laikā.
Tiesa, šīs pazīmes var būt arī citu nopietnu neiroloģisku slimību gadījumā, piemēram, ja ir multiplā skleroze, asinsizplūdums vai iekaisums galvas smadzenēs, to audzēji.
Reiboņi iekšējās auss dēļ
Ļoti bieži viens no līdzsvara traucējumu cēloņiem ir iekšējās auss slimības. Piemēram, cilvēkam guļus stāvoklī, pagriežoties uz labajiem vai kreisajiem sāniem vai arī pieceļoties, rodas īslaicīgs reibonis (it kā apkārtne sagrieztos), var būt arī slikta dūša. Šādu reiboni sauc par labdabīgu paroksizmālu pozīcijas reiboni.
Iemesls tam ir otolītu (sīki kalcija karbonāta kristāli) pārvietošanās un uzkrāšanās iekšējā ausī, pusloka kanālos, līdz ar to receptori sāk sūtīt maldinošus signālus, rezultātā rodas reibonis. Šādā situācijā jāapmeklē ausu ārsts, kurš pēc tam, kad būs konstatējis, tieši kurš no pusloka kanāliem iesaistīts, iemācīs speciālus vingrojumus, ar ko viegli novērst nepatīkamās sajūtas.
Vispār iekšējās auss slimības ļoti bieži izraisa reiboņus, jo receptori, kas atrodas iekšējā ausī, darbojas ne tikai dzirdes, bet arī līdzsvara nodrošināšanā. Šādi reiboņi tiek dēvēti par sistematizētiem (vestibulāriem) reiboņiem. Tādi var rasties, ja ir, piemēram, labirintīts jeb iekšējās auss iekaisums, asinsrites traucējumi ausī – labirintā, endolimfas spiediena izmaiņas (Menjēra slimība).
Tad reibonis ir ilglaicīgs un izteikts, to pavada dzirdes pasliktināšanās, zvanīšana vai sīkšana ausī, pilnuma vai aizliktas auss sajūta, slikta dūša un vemšana. Kaut ko tādu piedzīvojot pirmo reizi, uzreiz jāmeklē ārsta palīdzība vai pat jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Parasti ārstēšana ir medikamentoza, un, piemēram, ja ir iekšējās un dzirdes nerva bojājumi, par visefektīvākajiem uzskata tieši kortikosteroīdus, protams, atbilstīgi ārsta ieteiktajai devai un lietošanas ilgumam.
Citi cēloņi
Reiboņi var būt arī citu cēloņu, ne tikai vestibulārās sistēmas bojājumu dēļ. Piemēram, ja ir neskaidra, smaga galva, nestabilitāte, vājuma sajūta (it kā tūlīt būs jāģībst), tumšs gar acīm, iespējamais cēlonis ir ilgstoši paaugstināts vai izteikti pazemināts asinsspiediens, sirdsritma izmaiņas, sirds mazspēja. Svarīgi arī pārbaudīt nātrija, kālija, kalcija līmeni asinīs, piemēram, biežāk reiboni izraisa pazemināts nātrija līmenis.
Sūdzības par reiboņiem var būt arī cukura diabēta pacientiem, kuri par savu saslimšanu vēl nemaz nezina.
Tāpēc noteikti jāveic analīzes, lai pārliecinātos, vai asinīs nav paaugstināts glikozes līmenis.
Starp citu, tiklīdz cilvēkam ar medikamentiem būs izdevies normalizēt asinsspiediena un/vai cukura līmeni (kontrolēt tos, kā mēdz teikt mediķi), arī galvas reiboņi samazināsies. Noteikti nevajag aizmirst lietot ārsta izrakstītos medikamentus atbilstīgās devās un uzņemt adekvātu šķidruma daudzumu, uzsver neiroloģe.
Nestabilitātes, vājuma sajūtas un bālās ādas cēlonis var būt arī ļoti zems hemoglobīna līmenis (anēmija). Nereti sūdzības par nestabilitāti izraisa B12 vitamīna vai folijskābes trūkums organismā. Tad jāpārliecinās, vai viss kārtībā ar gremošanas traktu (nav kādas tā saslimšanas). Sākumā ārstē ar B12 vitamīna injekcijām, pēc tam ar tabletēm, bet folijskābes deficīta novēršanai – folijskābi tabletēs.
