Kāpēc regulāri tiek izsists automātiskais drošinātājs? 0
“Iegādājos dzīvokli, taču, lietojot elektroierīces, īpaši virtuvē, bieži tiek izsists automātiskais drošinātājs. Kāpēc tā notiek?” vēlas saprast Jānis Iecavā.
Slodze par lielu
Iemesli, kāpēc tiek izsisti automātiskie drošinātāji, var būt vairāki. Iespējams, elektrotīklā ir kāds bojājums, ko kvalitatīvi novērst varēs sertificēts elektriķis, taču tāpat iespējams, ka tīklā vienlaikus tiek ieslēgti jaudīgi patērētāji, un drošinātājs vienkārši pilda savas funkcijas, pasargājot tīklu no pārslodzes.
Iespējams, iekārtojot mājokli, virtuvē ierīkota jaudīgāka elektriskā plīts, un vadi, kas tai piegādā elektrību, nav paredzēti lielajai slodzei. Tad nostrādās drošinātājs, piemēram, ieslēdzot visus plīts riņķus uz pilnu jaudu.
Arī šajā gadījumā bez elektriķa nevarēs iztikt. Speciālists pārbaudīs elektroinstalāciju un ieteiks pareizāko problēmas risinājumu. Kā rīkoties, kad tiek izsists automātiskais drošinātājs?
Nekādā gadījumā nedrīkst to tūliņ censties ieslēgt atpakaļ. Pēc tam, kad noskaidrots, kurš tieši automāts nostrādājis, jānoskaidro, kāpēc tā noticis. Ja tīklā joprojām ir bojājums, ierīce momentāni vai pēc neilga brīža nostrādās atkal.
Turklāt, nenovēršot bojājumu, var būt apdraudēts ne tikai īpašums, bet arī mājokļa iemītnieku veselība un pat dzīvība. Vismaz pusē gadījumu automāti nostrādā elektroenerģijas lietotāju zināšanu trūkuma, nevērības vai nemākulīgas rīcības dēļ.
Pārāk daudz pagarinātāju
Pārslodze parasti rodas brīdī, kad vienlaikus tiek ieslēgti vairāki jaudīgi patērētāji, kam konkrētais tīkls nav paredzēts. Piemēram, vienā rozešu blokā tiek ieslēgts gludeklis, elektriskā tējkanna, mikroviļņu krāsns, fēns.
Vienlaikus ar jaudas pieaugumu sākas arī vadu karšana. Taču automātiskais drošinātājs atslēgs ķēdi, pirms vadi vēl paspējuši būtiski sakarst.
Savukārt īsslēguma strāva rodas, kad kādā ierīcē sabojājas vadu izolācija un fāzes vads saskaras ar nulles vadu vai ar ierīces korpusu (zemējumu). Šajā gadījumā izdalās ļoti liels karstums un automātam jānostrādā momentāni.
Ja konstatēts, ka vienlaikus vienā rozešu blokā mājinieki ieslēguši pārāk daudz patērētāju, situācija jāpārrunā, lai tāda vairs neatkārtotos. Slodze jāsadala pa vairākām pieslēguma vietām, kuras būtu pieslēgtas dažādiem automātiem.
Tāpat jācenšas izvairīties no neskaitāmu pagarinātāju savienošanas. Galu galā visa izveidotā elektriskā ķēde tiek pieslēgta vienai rozetei, iespējams, tādai, kurā paredzēts pieslēgt vien nelielu lampiņu apgaismojumam.
Padomi
• Ja mājoklī pazūd elektrība, vispirms vajag pārbaudīt automātiskos drošinātājus un tikai tad zvanīt uz Sadales tīkliem un pieteikt bojājumu.
• Jāatceras, ka jebkura automātiskā izslēgšanās saistīta ar ierīces iekšējo detaļu sakaršanu, un jāļauj tām vairākas minūtes atdzist. Kamēr tas notiek, noteikti jāizstaigā mājoklis un jāaplūko rozetes, slēdži, gaismekļi, visi elektroenerģijas patērētāji.
Sakarsušas izolācijas smaka, tās krāsas izmaiņas, apkvēpuši kontakti un kontaktdakšas: tas viss liecina par problēmas atrašanās vietu.
• Ja nostrādājis ievada automāts, bet pārējie automāti nē, tie jāatvieno, jāieslēdz ievada aizsardzības ierīce un pa vienai jāatrod tīkla daļa, kuras dēļ ievada automāts nostrādājis.
Pēc katras ķēdes ieslēgšanas kādu laiku jānogaida un jāaplūko elektroierīces, kas tika pieslēgtas. Bojātā ierīce no tīkla nekavējoties jāatvieno. Ja visas ierīces atvienotas, bet automāts vienalga nostrādā, bojājums ir pašā tīklā, un bez speciālista palīdzības to novērst, visticamāk, neizdosies.
• Arī karsts laiks vai augsta temperatūra apkurināmās telpās kopā ar lielākām patērējamām jaudām spēj izraisīt automātiskā drošinātāja atslēgšanos.
• Protams, nevar pilnībā izslēgt arī pašas ierīces sabojāšanos. Par automātiskā drošinātāja bojājumu parasti liecina deformēts plastmasas korpuss.
