Kā viņus soda 0
* Sods par huligānismu pēc Krimināllikuma 231. panta – rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīm redzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas.
* Paredzēts veikt grozījumus, ieviešot Krimināllikumā bargākas sankcijas, ja noziegums izdarīts pret bērnu, kurš nav sasniedzis dzimumbrieduma vecumu (16 gadu). Paredzēti papildinājumi par sodiem, tostarp par ekshibicionismu.
Kā palīdzēt bērnam
Arī bērnam var gadīties ieraudzīt ekshibicionistu. Iespējams, tas notiek, ejot kopā ar vecākiem, bet viņš var būt viens vai ar draugiem. Kā vecākiem jārīkojas šādā situācijā? Kā uztvert un skaidrot, ja bērns stāsta par nelāgo tikšanos?
“Svarīgākais vēstījums, ko vecākiem vajadzētu nodot bērnam, – mūsu ķermenis ir ļoti īpašs, intīmās vietas ir vēl īpašākas, un tās nav jārāda nevienam! Protams, ir izņēmuma situācijas, kad tiek apmeklēts ārsts,” stāsta psiholoģe Daina Dziļuma.
!! Svarīgi! Atkailināšanās bērna priekšā ir seksuālā vardarbība, bērna pakļaušana pieaugušā seksualitātei. Tās mērķis – gūt seksuālu apmierinājumu.
Nav jāmēģina bērnam skaidrot šā cilvēka diagnozi vai tamlīdzīgi. Būtiskāk ir teikt: tas, kā onkulis dara, ir slikti, nepareizi, viņš nav īsti vesels… Vecākiem pašiem jāatrod īstie vārdi, kas atbilst bērna vecumam un izpratnei. Ja viņi ir klāt netīkamās sastapšanās reizē, var uzreiz piezvanīt policijai. Taču biežāk kaut ko tādu ierauga vienatnē vai kopā ar draugiem.
Bērns var just trauksmi, bailes. Ja līdz šim viņš saskāries tikai ar normāliem, sakarīgiem pieaugušajiem, var samulst, nesaprast, kāpēc vīrietis uzvedas dīvaini. Vecākiem jāizskaidro, ka diemžēl arī pieaudzis cilvēks var darīt ko sliktu un tas, kurš dara pāri, var šķist jauks onkulis. Jāsaka bērnam, ka, ieraugot dīvaino vīrieti, galvenais ir neatbildēt uz jautājumiem vai aicinājumiem, neiesaistīties sarunā, bet uzreiz iet projām.
Par redzēto noteikti vajag pastāstīt vecākiem, skolotājam vai citam pieaugušajam. Ir svarīgi ziņot policijai, lai šis cilvēks neturpinātu apdraudēt apkārtējos, arī bērnus.
Dažkārt skolas vecuma bērni ir tik apķērīgi un drosmīgi, ka paši piezvana policijai. “Pastāv viedoklis, ka ekshibicionists nav bīstams, neskries klāt, neuzbruks. Tomēr nav zināms, kāda vēl patoloģija līdztekus dzimumorgānu atkailināšanas tieksmei piemīt šim cilvēkam. Bērni stāsta arī par situācijām, kad kailais vīrietis visu laiku virzījies viņiem līdzi, nācis arvien tuvāk. Tas rada papildu trauksmi, satraukumu, var atstāt nopietnākas sekas,” skaidro psiholoģe.
Ja bijusi sastapšanās ar ekshibicionistu, bērns bieži vien netiek vests uz konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita. Traumatiskās situācijas sekas visdrīzāk ir mazākas nekā tad, ja piedzīvoti, piemēram, seksuāli pieskārieni vai izvarošana, tomēr nevar apgalvot, ka redzētais izgaisīs bez pēdām. Ja bērns kļuvis trauksmaināks, agresīvāks vai emocionāli jūtīgāks, ieteicams meklēt speciālista palīdzību.
