Kāpēc Putinam vajadzīgs Orbāns 5
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien ierodas Budapeštā, lai tiktos ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kuru viņš uzskata par potenciālu sabiedroto līdz ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Maskavas centienos panākt Rietumu sankciju atcelšanu.
Pārijs meklē partnerus
Kremļa ieskatā vizītei Ungārijā šobrīd ir gan simboliska, gan praktiska nozīme, Putinam cenšoties parādīt sabiedrībai pašmājās, ka Krievija ir pasaules lielvara un neatrodas izolācijā. Cerot uz ciešāku sadarbību un tuvināšanos ar ASV jauno administrāciju un attiecību uzlabošanu ar vairākām ES dalībvalstīm, kas paudušas neapmierinātību ar sankciju nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, “Maskava grib demonstrēt, ka Putins nav pārijs” (izstumtais), raksta izdevums “Politico”. Pēdējos gados Putins vairākkārt ticies ar Orbānu, tostarp 2015. gadā Budapeštā, kas bija viņa pirmā vizīte ES valstī pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā. “Multilaterālisma ēra beidzas, un ir klāt divpusējo attiecību laiks,” izteicies Viktors Orbāns, kurš apsveicis Trampa uzvaru vēlēšanās un atbalstījis viņa saukli par katras valsts nacionālo interešu prioritāti. Tagad Putins dodas uz Ungāriju, lai tiktos ar eiroskeptiski noskaņotu ES dalībvalsts vadītāju, kas varētu palīdzēt Kremlim ES sankciju atcelšanā. Putina vizītes priekšvakarā Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paudis viedokli, ka Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Krieviju bijušas gan ekonomiski, gan politiski neveiksmīgas, jo sankciju mērķi neesot sasniegti. Pēc viņa teiktā, Ungārija zaudējusi aptuveni sešus miljardus eiro, ko būtu varējusi nopelnīt ar eksportu uz Krieviju un citām valstīm, un daļēji pie tā esot vainīgas sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai, reaģējot uz tās agresiju pret Ukrainu. “Krievijas vērtējumā pēdējos divos gados Orbāns ieguvis lielāku svarīgumu,” uzskata Ungārijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas institūta pētnieks Andrāšs Deāks. “Migrācijas krīzes laikā viņš apliecināja sevi kā vērā ņemamu figūru ES politikā, kļūstot par sava veida alternatīvu ES liberālajam pamatvirzienam.” “Budapešta ir viena no nedaudzajām ES galvaspilsētām, kur prezidents Putins var justies ērti, tiekoties ar politiķi, kura pasaules uzskatā ir vienojoši elementi ar viņa paša viedokli,” paziņojis Dmitrijs Treņins, Maskavas Kārnegi centra direktors. “Šāda uzņemšana dod iespēju Maskavai apgalvot, ka ne visi eiropieši seko politikai, kas izvairās no tikšanās ar Krievijas vadību.”
Vai sankcijas sašķels Eiropu?
Orbāna un Putina tikšanās darba kārtībā ir Pakšas atomelektrostacijas otrās kārtas celtniecības projekts, par kura īstenošanu Ungārija bez konkursa rīkošanas parakstījusi vienošanos ar Krievijas valsts uzņēmumu “Rosatom”. Projekta izmaksas ir aptuveni 12 miljardi eiro, satraucot daudzu valstu amatpersonas, kas bažījas par ES enerģētisko atkarību no Maskavas. Putina delegācija ierodas Ungārijā ar vienu galveno uzdevumu: stiprināt Orbāna opozīciju ES sankcijām pret Krieviju, atzīmē “Politico”. “Kremlis cer, ka Orbāns pacels balsi pret sankcijām ne tikai retoriski,” uzskata Deāks, piebilstot, ka “Krievijai ir svarīgi atrast Eiropas valsti, kas iesāks kustību šajā virzienā”. Ungāru analītiķis izteicis šaubas, vai Orbāns būtu gatavs šādi rīkoties. Lai gan premjerministrs Orbāns izteicis neapmierinātību ar ES sankcijām pret Krieviju sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā, ne Ungārija, ne citas valstis, kas kritizē sankcijas, piemēram, Kipra, Itālija, Austrija un Grieķija, nav mēģinājušas bloķēt to pagarināšanu, ko atbalsta Vācija. Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā ir vairojusi Maskavas cerības, ka tagad daļa ES valstu varētu vairot spiedienu sankciju atcelšanai pret Krieviju. Ja Tramps lemtu atcelt sankcijas vai daļu no tām, tad ES būtu arvien grūtāk panākt vienotību šajā jautājumā, atzīst analītiķi. “Sankcijas ir nopietni kaitējušas ne tikai Krievijai, bet arī Ungārijai un visas Eiropas ekonomikai,” izteicies Ungārijas parlamenta deputāts Ģērģs Guljāšs. “Mēs esam atkārtoti pauduši savu nepiekrišanu (sankcijām), taču neuzlikām veto, jo negribam graut ES vienotību,” nedēļu pirms Putina vizītes paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījarto intervijā Krievijas laikrakstam “Kommersant”. “Mēs nebijām vieni, bet līdz ar vairākām citām valstīm, taču, kad bija jāpieņem lēmums, mēs palikām vieni,” teica Sījarto, piebilstot, ka sankciju varbūtēja atcelšana ir lielā mērā atkarīga no ASV un Krievijas attiecību ievirzes.
