Kāpēc pirtī stipro domu svarīgi teikt balsī, skaidro pirtniece Līga Reitere 0
Iesaka zāļu sieva un “Ziednīcas” pirts pirtniece Līga Reitere.
Pirts ir pārpilna smaržām un skaņām, tās aktivē jušanu, stimulē maņas. Slotu skaņa ievibrē gaisu, bet ritms palīdz ieviest lietu kārtību. Mūsdienās aizvien biežāk pirtī skaita un pat izdzied tautasdziesmas. Es veidoju savus spēka vārdus, iedvesmojoties no tautasdziesmām.
Dziedniecībā ir svarīgi, ka stipru domu izsaka sadzirdami, balsī. Tā spēka vārds, no domas ņemts, caur muti teikts, pa ausi dzirdēts, atgriežas atpakaļ pie domas un pieaug spēkā. Cilvēks tad ir pārklāts, sargāts, spēcināts. Lietvārds šajā tekstā ir kā atslēga, kur ieslēpts zemteksts, līdzība. Zemtekstā var vairāk pateikt nekā tiešos vārdos.
Salīdzinājums rosina domāšanu, aicina meklēt viedo ziņu. Perot izsaku novēlējumu caur salīdzinājumu: esi stiprs kā ozols, varens kā lācis, dzidrs kā avots…
Berzēju, velēju tav’ platu muguru,
Lai tava mugura kā lāča kalni;
Kā lāča kalni, kā plaši lauki;
Pats galda galā, pātaga rokā.
Dziedinot ar spēka vārdiem, darbību piesaucu tiešā tekstā, bet pastiprinu ar līdzību:
Glaudīt glaudu, braucīt brauku,
Lai nebija skabardziņa,
Lai nebija skabardziņa
Nevienā vietiņā,
Ne tavā augumā,
Ne tavā prātiņā,
Ne tavā darbiņā,
Ne – valodiņā.
Pamazām pēršanā iestājas kulminācija, ņemu karsto gaisu no griestiem.
Karstu ņēmu,
Karstu devu,
Karstu tev vajadzēja…
Vārdam jāiet kopā ar darbību, tikai tad var dziedināt. Slotas vispirms iesvārstu rokās un tad ritmoju. Ar pirtsslotām nesit, marša ritmā nekāda dziedināšana neizdodas. Ar slotiņām var skart, glaudīt, slaucīt, braucīt, berzēt, brucināt, bužināt, klapēt, karsēt, apvējot un kārsināt. Kārsināt nozīmē pretējā virzienā ķemmēt, ar slotiņām pretēji ierastajam masēt, gaisīgi pieskarties, noņemot smagumu, sasprindzinājumu.
Raksts no “Lauku Avīzes” tematiskā izdevuma “Pirts: praktiski un dziedinoši”
