Asaru aizstājējas 0
Tā kā asaru plēvītē ir samazinājies ūdens un tauku slānis, bet palielinājies sāļu daudzums, rodas iekaisums. Kairinājumu mazinās pretiekaisuma līdzekļi, taču problēmas cēloni tie nenovērsīs. Lielākā daļa cilvēku sausās acs sindromu atrisina pavisam vienkārši – lietojot mākslīgās asaras, kas satur galvenokārt hipromelozi vai hialuronskābi. Nereti tām ir pievienota alveja, dažādi vitamīni, deksopantenols un fosfolipīdi.
Mākslīgo asaru klāstā ietilpst dažādi preparāti: vieni kompensē galvenokārt ūdens zudumu, bet citi – taukvielu deficītu. Ja acis galvenokārt grauž vakarā, tas liecina, ka asaru plēvītē pietrūkst ūdens, bet, ja no rīta, tad vaina ir lipīdu slānī un vajadzīgas eļļainākas asaras, kas samazina asaru iztvaikošanu. Kontaktlēcu lietotājiem jāizvēlas pilieni, kas neveido nosēdumus uz to virsmas.
Dakteris Sergejs Osinovecs iesaka lietot mākslīgās asaras bez konservantiem, jo tie var izraisīt acs virsmas epitēlija bojājumus. Pēdējā laikā lielākajai daļai preparātu tie vairs nav pievienoti, un pēc atvēršanas tie ir derīgi ilgāk nekā agrāk – trīs līdz sešus mēnešus.
Pilienus parasti pietiek lietot divas trīs reizes, bet želejas un ziedi – vienu divas reizes dienā. Taču, lai mitrinātu acis, svarīgi arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma, 1/40 daļu no svara dienā, piemēram, cilvēkam, kurš sver 60 kilogramus, jāizdzer vidēji divi litri.
Ja mākslīgās asaras nepalīdz, iespējams, telpā ir sauss gaiss un tajā nepieciešams izvietot ūdens traukus vai uzstādīt speciālus mitrinātājus.
Atjaunot pietiekama daudzuma un kvalitātes asaru izdalīšanos var palīdzēt zivju eļļas, A un E vitamīna lietošana kursa veidā. Taču nevajadzētu izmantot asinsvadus sašaurinošas vielas saturošus pilienus – tie mazinās acu apsārtumu, taču nenovērsīs problēmas cēloni.
Šegrēna sindroma gadījumā, kad problēma ir ļoti izteikta, lai saglabātu asaras, uz asaru punktiem liek speciālus silikona korķus.
Kas vainas asarām
Ja diskomfortu palīdz novērst mākslīgās asaras, pie ārsta var neiet, bet, ja labāk nekļūst, vajadzētu veikt izmeklējumus, kas nepieciešami arī, lai sausās acs sindromu atšķirtu no hroniska konjunktivīta, kas ārstējams atšķirīgi. Ja ir abas kaites, tad vispirms jānovērš viena un tikai pēc tam jāsāk cīnīties ar otru.
Lai novērtētu asaru daudzumu un kvalitāti, ar īpašu aparātu veic asaru osmolaritātes mērījumu un Širmera testu, kā arī acs priekšējās daļas apskata ar biomikroskopu. Ja, izdarot Širmera testu, acī ieliktais papīriņš piecu minūšu laikā netop mitrs, tas nozīmē, ka asaru produkcija pavisam izsīkusi. Par to liecinās arī tas, ka acis neasaro, griežot sīpolus.
