Kāpēc piemiņas vieta Amatā uz Sibīriju izvestajiem latviešiem top tik grūti 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iecere iekārtot pie Amatas stacijas piemiņas vietu 1318 Cēsu un Alūksnes apriņķa iedzīvotājiem, kurus 1949. gada 25. martā pie šīs stacijas salika vagonos un aizveda uz Sibīriju, neattīstās tik ātri, kā cerēts, taču Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols ir apņēmības pilns to īstenot līdz 14. jūnijam.
Amatas novada dome izsludinājusi iepirkuma konkursu piemiņas vietas laukuma iekārtošanai objektā “Piemiņas vietas uz Sibīriju deportētajiem izveide pie Amatas stacijas Drabešu pagastā, Amatas novadā”. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 13. aprīlis.
Novada dome noslēgusi sadarbības līgumu ar Cēsu Politiski represēto apvienību par piemiņas vietas izveidošanu un uzņēmusies par saviem līdzekļiem iekārtot piemiņas vietas laukumu un veikt labiekārtošanas darbus.
“Kad laukums būs sagatavots, tad mēs, Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība, liksim virsū to, kas piemiņas vietai vajadzīgs,” skaidro biedrības valdes priekšsēdētājs P. Ozols. Par pašu ieceri “Latvijas Avīze” vairāk rakstīja 27. janvāra numurā (“Būs piemiņas vieta Amatā”).
1949. gada 25. marta padomju represīvo orgānu īstenotās okupēto Baltijas valstu iedzīvotāju deportāciju kampaņas laikā konkrēti no Amatas stacijas 27. martā divos naktī uz Sibīriju izbrauca vairāk nekā 60 vagonu garais ešelons Nr. 97322 ar 329 vīriešiem, 596 sievietēm, 393 bērniem. Ceļā, tālāku pārsūtīšanu gaidot un pašās nometinājuma vietās nomira vairāk nekā simts no Cēsu un Alūksnes apkaimes izvesto.
Piemiņas vietas projekts paredz 402 kvadrātmetru platībā iekārtot deportēto piemiņas vietu ar informatīvo stendu, laukumu pie tā un soliņiem, taču centrālais elements būs 1318 dažāda izmēra un nokrāsas metāla stabiņi. Katrs no tiem simbolizēs kādu no toreizējiem Cēsu un Alūksnes apriņķiem aizvesto cilvēku.
No saliektām sliedēm un dzelzceļa gulšņiem veidots informatīvais stends sniegs plašāku informāciju par 1949. gada izsūtīšanu un PSRS represīvo orgānu okupētajās Baltijas valstīs īstenoto operāciju “Priboi” (“Krasta banga”), kas bija šo izsūtīšanu pamatā.
P. Ozols stāsta, ka materiāli informatīvajam stendam jau sarūpēti, taču ziedojumi pārējam neienāk, kā gribētos. “Savākt vajadzīgo summu tikai no ziedojumiem būs diezgan sarežģīti. Pašvaldības šobrīd atbalsta kautrīgi. Lielākie atbalstītāji ir Amatas novads, tāpat Alūksnes novads ziedojis 1500 eiro, ziedojušas arī Cēsis.
Ziedo pat cilvēki, kam rados nav neviena no Amatas stacijas izsūtītā. Smiltenes novadā deviņi cilvēki noziedoja 500 eiro. Raunas novadā divi cilvēki – arī 500 eiro,” stāsta Ozola kungs. Viņš potenciālos atbalstītājus lūdz vērsties Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrībā.
“Galvenais būtu savākt starta naudu, lai varētu iepirkt nepieciešamos materiālus. Tam vajag 46 tūkstošus eiro, bet kopumā nepieciešamā summa ir 150 tūkstoši eiro plus PVN. Galvenās izmaksas ir metāla stabiņu izgatavošanai un uzraksta plāksnes izgatavošana katram stabiņam, uz kura būs informācija par katru izvesto.
Bet atklāšana jebkurā variantā notiks 14. jūnijā. Ceru, ka vajadzīgo savāksim, bet – dzīve rādīs,” spriež projekta iniciators.
