Kāpēc piedalījos Grāmatu draugu ķēdē 0
Lielākais prieks un pārsteigums par aizvadītās nedēļas nogalē rīkoto Grāmatu draugu ķēdi bija lielais šīs iniciatīvas atbalstītāju pulks, īpaši tas, ka Grāmatu draugu ķēdē piedalījās tik daudz skolu jauniešu un studentu, no kuriem daudzi, lēkājot un dejojot, centās sasildīties aukstajā janvāra dienā.
Nozīmīgi tas tāpēc, ka grāmata ir kaut kas daudz vairāk nekā lieta, ka tā veido un atspoguļo mūsu kultūru, centienus, vēsturi, tradīcijas, zināšanas utt. Tas, ka grāmata ir vērtība paaudzei, kas nākamajos gadu desmitos noteiks mūsu nācijas nākotnes virzību, liek ar ļoti lielām cerībām raudzīties uz nākotnes Latviju.
Mums, latviešiem, paldies Dievam, pats vārds “grāmata” ir saglabājis savu grieķisko sakni, ka mēs šo vārdu varam lietot kā senatnē, un tas nozīmē “burts”, “raksts”, “vēstule”, “apliecinājums”, “mācība”. Padot no rokas rokā grāmatu ir dziļi simbolisks žests, ka caur to tiek apliecināta piederība kultūrai, piederība kultūras kopēju paaudzei. Lai arī cilvēka vēsture mērāma miljonos gadu, civilizācijas sākumi nesaraujami saistīti ar “grāmatu”, vienalga, vai tā bijusi māla plāksnīte vai papirusa gabals vai pergaments.
Jauniete grāmatu ķēdē no manis pa kreisi laiku pa laikam skaļi pauda, ka, lūk, šo grāmatu viņa ir lasījusi un arī šo, un vēl daudzas citas. No manis pa labi grāmatas tālāk padeva kāds jaunietis, kurš šajās dienās šeit iebraucis no Romas, viņš ar itāliešu akcentu skaļi lasīja grāmatu nosaukumus, kas pirmajā brīdī šķita smieklīgi, taču vērojot nopietnību viņa sejā, sapratu, ka viņam padot no rokas rokā latviešu grāmatas ir prieks, gods un atbildība.
Visbeidzot, kāpēc es piedalījos Grāmatu draugu ķēdē? Uz to mani pamudināja ziņa, ka pirmā grāmata, kuru bija iecerēts padot no rokas rokā, būšot Bībele, tāpēc nekavējoties piereģistrējos. Jo arī tas ir simbols, kas pauž akcijas organizētāju vērtību piramīdu: kā pirmo no rokas rokā padot grāmatu, kura bijusi tik nozīmīga latviešu valodas, literatūras, mūzikas un mākslas veidotāja, ka Bībelei tik liela loma mūsu nācijas pamatvērtību veidošanā.
Sagaidīju no skolas pārnākam meitu, 10. klases skolnieci, ar sajūsmu paziņoju par manu nodomu piedalīties Grāmatu draugu ķēdē un ka man ierādīts Merķeļa ielas posms, un biju pārsteigts, uzzinot, ka viņa arī ir piereģistrējusies un tajā pašā laikā stāvēs uz Akmens tilta. Un ka daudzi viņas draugi un vienaudži janvāra salā stāvēs plecu pie pleca, lai cits citam padotu vērtību – grāmatas.
Gandrīz ik dienu iznāk braukt garām jaunuzceltajai Nacionālās bibliotēkas ēkai. Un, lūkojot šo arhitektoniski uz augšu vērsto veidojumu, man radās sapnis, ka telpā, kas ir pašā smailē, būtu jāglabājas latviešu valodā iznākušo Bībeļu kolekcijai.
Atsauksmes www.la.lv par “Gaismas ceļu – grāmatu draugu ķēdi” 18. janvārī
Priecīgā: “Lai nu kā, arī es biju no tiem, kas uz tilta pavadīja vairāk par stundu. Nezinu, kā citiem, bet mūsu bariņam bija jautri. Dejojām, jokojāmies un izbaudījām šo pasākumu. Bijām satuntulējušies, tā ka salt nesalām. Paldies, bija skaista diena!”
Illizana: “Pasākums labi izskanēja starptautiski, sākoties kultūras galvaspilsētas gadam. Aukstums aizmirstas, labās emocijas paliek. Praktiskā labuma nekāda, bet kādas bija cilvēku sejas – starojošas, priekpilnas, gaišas. Nostāvētās 3,5 stundas salā un saulē uz Akmens tilta ar katru dienu, mēnesi, gadu man kļūs arvien vērtīgākas.”
