Kāpēc Pētersone pamet Saeimu? 17
Pēc mēneša parlamenta administrācijas ģenerālsekretāra amatu pametīs Karina Pētersone, kura jau uzrakstījusi atlūgumu, un Saeimas prezidijs paudis gatavību to pieņemt. Ar oficiāliem komentāriem amatpersonas ir skopas.
Savu atlūgumu Pētersone pamato ar “dažādiem apstākļiem, tostarp personiskas dabas”. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sadarbību ar Pētersoni vērtē kā lietišķu, taču respektē viņas vēlmi pamest posteni.
Vakar intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” uzreiz pēc žurnālistu jautājuma, kāpēc K. Pētersone atstās amatu, I. Mūrniece sāka stāstīt, ka Saeimā atklāts kāds pārkāpums, par kuru Saeimas priekšsēdētāja vērsusies drošības iestādēs, tostarp Satversmes aizsardzības birojā, Drošības policijā un prokuratūrā. Pārkāpums esot saistīts ar naudas tērēšanu un darbinieku attieksmi pret drošības prasībām. I. Mūrniece gan atteicās plašāk komentēt situāciju, sakot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Viņa gan piebilda, ka K. Pētersone ar šo situāciju nav tieši saistīta.
Kaut gan parlamenta kuluāros jau vairākus mēnešus klīda runas par arvien pieaugošām nesaskaņām starp ģenerālsekretāri un Saeimas prezidiju, K. Pētersones lēmums daudziem bijis negaidīts. Uzrunātie deputāti un darbinieki par šo lietu gatavi izteikties lielākoties anonīmi, un viņu viedoklis dalās divās daļās – daži nostājušies Pētersones pusē, bet citi atbalsta prezidiju.
Nesaskaņas ar prezidiju
Ģenerālsekretāres atbalstītāji kā vienu no argumentiem min Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces nepatiku pret Pētersoni. Viens no ģenerālsekretāra pienākumiem bija Saeimas reprezentācija, tiekoties ar ārvalstu delegācijām. “Ar šiem pienākumiem Pētersone tika galā spīdoši. Ar savām valodu zināšanām, erudīciju, pieredzi politikā un Latvijas Institūtā, komunikācijas prasmēm un starptautiskajiem kontaktiem viņa šajās uzņemšanās šķita kā īstā namamāte. Tas, iespējams, radīja greizsirdību,” stāstīja kāds pieredzējis Saeimas pārstāvis. Viņš apgalvo, ka ģenerālsekretāre no prezidija saņēmusi pārmetumus par reprezentācijas izdevumiem un viņai likts sīki atskaitīties par katru tēriņu. Nesaskaņas bijušas arī citas, piemēram, ģenerālsekretāre vēlējusies, lai par algas palielinājumu Saeimas darbiniekiem noteikta limita ietvaros varētu izlemt katras nodaļas vadītājs, piemērojot katram darbiniekam atšķirīgu pielikumu pēc viņa nopelniem. Prezidijs šo ierosinājumu izbrāķējis un noteicis visiem vienādu algu pielikumu. Tāpat viņa esot spiesta “tikt vaļā” no prezidijam netīkamiem cilvēkiem Saeimas personālā.
Pietrūka menedžera ķēriena
Taču tie Saeimas darbinieki, kuri atbalsta prezidiju, saka: “Pētersones kundze lieliski tika galā ar reprezentācijas uzdevumiem, bet viņa nespēja iedvest jaunu elpu iesīkstējušajā parlamenta aparātā. Tāpat viņai pietrūka menedžera ķēriena un stingrības, lai īstenotu dažāda izmēra projektus. No viņas tika gaidīti dokumentu aprites uzlabojumi, bet nekas nesanāca. Analītiskā dienesta izveide kavējās. Iepirkumos jaunās Saeimas ēkas vajadzībām bija dažādas nepilnības, bet galvenajā mājā mums pat lifti nestrādā,” pukojās kāds opozīcijas politiķis. Saeimas koridoros arī klīst runas, ka ziedos un reprezentatīvos izdevumos ģenerālsekretāre dažu mēnešu laikā pamanījusies iztērēt ap 900 eiro, tādēļ arī nācies viņai uzlikt par pienākumu iesniegt sīkas atskaites prezidija sekretariātam.
Pētersone: “Katram darbam sava garoza.”
Ne prezidija pārstāvji, ne Pētersone šīs runas nekomentē. “Es ļoti augstu vērtēju iespēju strādāt Saeimā un varu apliecināt, ka esmu strādājusi ar prieku, pēc labākās apziņas un atbildīgi. Katram darbam ir sava garoza, un šis nav vieglākais no darbiem, bet pašlaik esmu gatava ar pilnu atdevi strādāt līdz termiņa beigām, lai tad lietas nodotu sava pēcteča rokās,” teica Pētersone, kura darbu šajā amatā sāka 2015. gada oktobrī.
Kā nozīmīgāko veikumu šā pusotra gada laikā viņa min dokumentu un informācijas aprites uzlabošanu, Drošības biroja izveidi, iestrādnes analītiskā biroja darba sākšanai u. c. Savam pēctecim viņa novēl veiksmi un izturību, īstenojot vēl nepabeigtos darbus – balsošanas sistēmas atjaunošanu plenārsēžu zālē un simtgades pasākumu īstenošanā. Pagaidām Saeimas prezidijs vēl nav lēmis, kādā veidā tiks meklēts Pētersones pēctecis. Tas varētu notikt atklāta konkursa ceļā, bet netiek izslēgta arī iespēja iecelt šajā amatā kādu no esošajiem Saeimas darbiniekiem.
Drošībnieks Gulītis arī aizgājis
Pētersone nav vienīgais vadošais darbinieks, kas pēdējā laikā pametis darbu Saeimā. Ar 31. decembri parlaments pārtraucis darba attiecības ar kādreizējo Saeimas iekšējās drošības vadītāju Jāni Gulīti, kurš iesniedzis atlūgumu. Gulītis darbu Saeimas iekšējās drošības vadītāja amatā sāka laikā, kad parlamenta priekšsēdētāja bija Solvita Āboltiņa, bet pēc Saeimas drošības biroja izveides tajā ieņēma vecākā konsultanta amatu.
J. Gulīša vārds pērn medijos tika locīts saistībā ar kādu skandalozu gadījumu. LTV “Panorāma” ziņoja, ka Gulītis kopā ar kādu, iespējams, Drošības policijas darbinieku vienā no Rīgas kafejnīcām 2015. gada vasarā ticies ar ministru, lai piedāvātu palīdzību cīņā pret netīkamu publikāciju parādīšanos presē, aicinot nodot kukuli publikāciju autoram, kuru vēlāk jau ar naudas summu varētu aizturēt.
Saeimas drošības biroju kopš 2016. gada jūnija vada bijusī Nacionālo bruņoto spēku virsleitnante Gita Renigere, kura tika izraudzīta atklātā konkursā.
Saeimas ģenerālsekretāra pienākumi un alga
* Saeimas ģenerālsekretāra galvenās funkcijas ir vadīt Saeimas administrācijas darbu kopumā un tiešā pakļautībā esošās amatpersonas (kancelejas direktoru un administrācijas izpilddirektoru), kā arī struktūrvienības (personāla nodaļu, protokola nodaļu, informācijas nodaļu, Saeimas drošības biroju) un komisiju darbiniekus; gatavot parlamenta budžeta projektu; pārstāvēt Saeimas administrāciju citās institūcijās un organizācijās.
* Ģenerālsekretāra amatam noteikta 2095 – 2539 eiro mēnešalga pirms nodokļu nomaksas.
