Kāpēc pēc vētras un stiprām lietusgāzēm tek mājas jumts? Skaidro jumta seguma eksperti 8
Pēdējā laikā Latvijā pieredzētas stipras krusas vētras un spēcīgas lietusgāzes, radot dažāda veida problēmas Latvijas īpašumiem, tostarp bojātus jumta segumus, kas noved pie ūdens nokļūšanas ēkās. Jumta segumu ražotāja “Monier” pārstāvji portālam LA.LV skaidroja, kādi ir biežākie cēloņi un problemātiskās vietas, caur kurieni ūdens var ieplūst mājā?
“Stipras un ilgstošas lietusgāzes un krusas vētras var radīt redzamus bojājumus jumta segumā un mēdz arī novest pie problēmām jumta konstrukcijā, ja bojājumi netiek ātri novērsti. Ja jumts tek, ir svarīgi saprast problēmas cēloni pēc iespējas ātrāk, bet, ja cēloni nenovērš, tas noteikti novedīs arī pie jumta konstrukcijas, griestu un sienu bojājumiem, kuru labošana var būt daudz komplicētāka un dārgāka nekā laicīga jumta seguma savešana kārtībā,” norādīja jumtu segumu ražotāja “Monier” tirdzniecības pārstāvis Vladislavs Gorovojs.
Apkārtējās vides iedarbība
Jumts ikdienā tiek pakļauts dažāda veida ietekmei – vasarā to karsē saule, līst lietus, ziemā snieg sniegs un veidojas ledus. Tāpat, protams, pie mums bieža parādība ir arī negaisi ar stipru vēju, kā arī krusas vētras. Visi šie faktori kopā var ietekmēt jumta seguma stāvokli un, ja kāda no jumta seguma vai konstrukcijas daļām nav rūpīgi nostiprināta, vējš var to noraut vai atliekt, radot veidu, kā mitrumam iekļūt zem jumta.
Jumts, kas savu jau ir nokalpojis
Šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ jumts laiž cauri ūdeni. Būtiski saprast, ka jumta kalpošanas laiks nav atkarīgs tikai no izvēlētā jumta seguma veida, bet biežāk un galvenokārt no tā kvalitātes. Piemēram, nekvalitatīvs jumta segums, iespējams, būs jāmaina atkal jau pēc 10 gadiem, tai pat laikā ir jumti, kuru kalpošanas laiks stiepjas 70 – 80 gadus ilgā laika periodā. Izvērtē to, cik ilgi tavas mājas jumts ir kalpojis, un, ja ir aizdomas par bojājumiem, veic jumta seguma un konstrukcijas pārbaudi. Ja ir redzams, ka jumts tek vai novērojami mitruma radīti postījumi, segums būtu jāmaina vai jāveic problēmas novēršana lokāli.
Mehāniski bojājumi
Ja jumts ir apaudzis ar sūnām vai aļģēm, kas ir pietiekami izplatīta situācija Latvijā, tad tādi segumi, kā, piemēram, metāla un bitumena šindeļa jumti, būtu jānotīra obligāti. Pretējā gadījumā jumts pēc lietavām var ātri nenožūt, kā rezultātā metāla jumta segumi var sākt rūsēt, bet bitumena šindeļu gadījumā tiek bojāta to pamatne.
Jumtu tīrīšanai arī jābūt delikātai, tādai, kas nebojā metāla seguma pārklājumu vai nenoplēš bitumena šindeļu aizsargakmeņu slāni. Tāpat savu darbu veikšanai pa jumtu pārvietojas skursteņslauķi un citi speciālisti, kas, piemēram, uzstāda un apkopj saules paneļus. Lai segumam neradītu mehāniskus bojājumus, esot uz jumta, ir jābūt uzmanīgiem un atkarībā no seguma materiāla jāzina vai, kur un kā pa jumtu drīkst pārvietoties.
Skursteņa un jumta savienojumu problēmas
Šīs vietas blīvējums, it īpaši, ja dūmvads neatrodas jumta korē, būtu jāpārbauda regulāri, jo temperatūru svārstību rezultātā skursteņa un jumta savienojumu vietas var “staigāt”, un šīs vietas blīvējums var radīt problēmas arī kvalitatīvi ieklātiem jumta segumiem. Ja caur jumta savienojumu vietām ēkā iekļūst ūdens, risinājumu šīs problēmas novēršanai varēs ieteikt zinošs jumtu meistars.
Nekvalitatīva seguma ieklāšana, kam pamatā ir montāžas instrukcijas neievērošana
Pieredze rāda, ka ne tikai vecu māju īpašnieki saskaras ar jumta tecēšanu. Ja jumts tek jaunbūvē, tad, visticamāk, tas varētu būt saistīts ar montāžas instrukcijas neievērošanu. Daudzi māju īpašnieki jumta montāžu uztic būvfirmām, taču nav viegli izsekot līdzi tam, cik kvalitatīvi un atbilstoši instrukcijai tiek paveikts darbs. Ja meistari nav ievērojuši kādus jumta seguma ražotāja montāžas noteikumus vai arī segumu ieklājuši nekvalitatīvi, sekas var izpausties dažādos veidos, tostarp ar ūdens iekļūšanu jumta konstrukcijā.
Kondensāta veidošanās
Lai izvairītos no kondensāta veidošanās, svarīgi ir parūpēties par labu jumta konstrukcijas ventilāciju. Piemēram, ja jums ir metāla jumts, gaisa ventilācijai ir jāpievērš īpaša uzmanība – metāls ātri atdziest un ātri uzsilst, tāpēc šiem jumtiem kondensāta veidošanās mēdz būt izteiktāka. Lai mazinātu ar kondensātu saistītos riskus, jumta ieklāšanas procesā ir jāizmanto kvalitatīvs apakšklājs un jānodrošina laba gaisa cirkulācija.
Neatbilstoši novietoti nosegelementi
Katram jumta seguma veidam, ir specifiski norādījumi, kas jāievēro ieklāšanas laikā. Ja kāda no daļām, piemēram, kore un tās blīvētaji, satekne, vējmala, kā arī drošības elementi, tiek nepareizi ieklāti, var gadīties, ka mitrums nokļūs tur, kur tam nevajadzētu būt.
Bojāti vai vaļīgi stiprinājumi
Jumtu ieklāšanas laikā tā stiprināšanai parasti izmanto, skrūves, naglas un citus speciālus stiprinājumus, kas notur segumu pie konstrukcijas un neļauj tam pakļauties spēcīga vēja, slīdoša sniega vai citai iedarbībai. Ja kāds no stiprinājumiem ir bojāts, neatbilstoši izmantots vai arī nav izmantots vispār, pastāv risks, ka mitrums iekļūs jumta konstrukcijā, bet lielu vēja brāzmu gadījumā vieglāki jumta segumi var tikt norauti pavisam.
Aizsprostotas ūdens notekcaurules un renes
Šāds risks ir īpaši aktuāls tiem, kuru mājas atrodas mežainā apvidū. It īpaši rudens sezonā uz jumta sakrīt lapas, zari, skujas un dažādi citi gruži, kas kopā ar lietus ūdeni nonāk jumta noteksistēmā. Lai izvairītos no to aizsprostošanās, jumta noteksistēmas būtu jātīra regulāri. Netīrītas lietusrenes noved pie tā, ka sistēma nepilda savas funkcijas, ūdens gāžas pāri reņu malām un ilgtermiņā var bojāt arī, piemēram, jumta vēja kastes vai bruģi vietās, kur ūdens tek lejā regulāri.
