Kāpēc pazuda elektrība Ibērijas pussalā, Spānijā un tuvējās valstīs? Enerģētiķi izvirza savu “aptumsuma” hipotēzi 8
Kura no Ibērijas pussalas elektrības padeves atslēguma hipotēzēm, pēc enerģētiku domām, ir visprecīzākā? Elektrības izslēgšanās bija saistīta ar vairākiem cēloņiem, bet tās tiešais izraisītājs joprojām paliek noslēpums. Starp hipotēzēm ir tehniskas kļūmes, atmosfēras parādības un kiberuzbrukumi. Eksperti uzsver augstsprieguma līniju kļūmes, zemo starpsavienojumu un sarežģīto atjaunojamo energoresursu pārvaldību, vēstīja Spānijas specializētais izdevums “Energía Estratégica España“.
2025. gada 28. aprīlī Spānija, Portugāle un daļa Francijas dienvidu piedzīvoja vienu no smagākajiem strāvas padeves pārtraukumiem nesenajā vēsturē. 12:32 plkst. CEST, Ibērijas pussala tika atslēgta no Eiropas elektrotīkla, atstājot miljoniem lietotāju bez strāvas, pilnībā paralizējot būtiskos pakalpojumus.
Tās pašas dienas pulksten 13:30 Spānijas elektrotīkla (REE) datu sistēma ziņoja par 10 480 MW elektrības patēriņu, kas bija zemākais reģistrētais patēriņš visa elektrības padeves pārtraukuma laikā. Tika paziņots, ka pilnīga elektrības padeves atjaunošana prasīs no sešām līdz desmit stundām, pie tam Portugālē cilvēki tika brīdināti, ka situācijas normalizācija var ilgt pat nedēļu.
2025.gada 29.aprīlī pulksten 5:05 bija atjaunots jau 92% no visa pussalas elektrības patēriņa, tam sasniedzot 20 757 MW, un tika paziņots, ka 100% pārvades tīkla apakšstaciju ir pieslēgtas tīklam.
Elektrības padeves patraukuma cēloņi joprojām tiek izmeklēti. Lai gan sākumā tika pieminēta kiberuzbrukuma iespēja, gan Portugāles Nacionālais kiberdrošības centrs, gan Eiropas varas iestādes noraida šādus minējumus. Visticamākā hipotēze norāda uz kļūmi augstsprieguma līnijā, ko, iespējams, izraisīja ugunsgrēks Francijas dienvidos apvienojumā ar ierobežotajiem Ibērijas pussalas starpsavienojumiem ar parējo Eiropu, kā arī lielu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējās saražotās enerģijas sastāvā.
Spānijas Iekšlietu ministrija izsludināja ārkārtas stāvokli vairākos autonomajos apgabalos, savukārt Eiropas Komisija kopā ar ENTSO-E koordinēja centienus, lai noskaidrotu sabrukuma cēloni.
Paralēli tādi operatori kā REE, REN un RTE iedarbināja savus krīzes protokolus, izveidojot “elektrības salas” un izmantojot tās rīcībā esošos starpsavienojumus ar Franciju un Maroku, lai tādējādi mēģinātu pēc iespējas ātrāk atjaunot elektrības piegādi.
Notikušais iezīmē Ibērijas pussalas elektroenerģijas sistēmas strukturālo ievainojamību: ierobežotā starpsavienojuma jauda ar Eiropu, liela atkarība no zemas inerces atjaunīgajiem energo avotiem un sistēmas pārvaldības sarežģītība enerģētikas nozares transformācijas laikā.
Galvenais krīzes faktors: elektrības starpsavienojumi
Pireneju pussala jau gadiem ilgi ir aicinājusi uz lielāku integrāciju Eiropas elektroenerģijas sistēmā. APREN izpilddirektors Pedro Amarals Horhe (Pedro Amaral Jorge) apgalvo, ka “ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu jauda Eiropā saskaņā ar NECP 2030, jāpastiprina pieejamo jaudu dublēšana, kā arī jāpalielina paša tīkla jauda”.
Intervijā “Energía Estratégica España” izpilddirektors uzsvēra, ka starpsavienojumu uzlabošana ar pārējo Eiropu padarīs elektroenerģijas projektus lētākus un samazinās riskus, turklāt ļaus “elektrības sistēmu sabalansēt ar elektrības piegādi no citām ES valstīm”.
Pašlaik Spānijas starpsavienojumu jauda ar Eiropu ir aptuveni 3-5% no pašā Spānijā uzstādītās jaudas, kas ir krietni zem Eiropas Savienības noteiktā 10% mērķa. Šis ierobežojums neļāva importēt pietiekami daudz enerģijas, lai stabilizētu tīklu pēc spēcīgajām svārstībām, kas izraisīja strāvas atslēgšanos.
Saistībā ar Portugāles paziņojumiem ENERJOIN izpilddirektors Karloss Martins Graņa (Carlos Martín Graña) norāda, ka viens no iespējamiem iemesliem bija starpsavienojuma ar Franciju atslēgums Pirenejos notiekošo mežu ugunsgrēku dēļ.
“Kad starpsavienojums zūd, rodas lielas jaudas svārstības, kas var izraisīt frekvences kritumu. “Ja līdzsvars netiek panākts laikā, automātiski iestājas strāvas padeves pārtraukums, situācijas stabilizācija ir īpaši sarežģīta, jo Spānijai ir liela un salīdzinoši izolēta energosistēma, kas apgrūtina piegādes ātru atjaunošanu.” viņš skaidro.
Debašu centrā atjaunojamie enerģijas avoti
Lai gan atjaunojamā enerģija ir enerģētikas nozares transformācijas galvenais pīlārs, šis notikums ir atdzīvinājis diskusiju par atjaunojamās enerģijas ietekmi uz sistēmas stabilitāti. Elektroenerģijas padeves pārtraukuma dienā pulksten 12:30 aptuveni 60% Spānijas elektroenerģijas tika iegūti no saules enerģijas, ziņo Bloomberg.
Analītiķi un Ekoloģiskās transformācijas ministrija brīdināja, ka zemas inerces atjaunojamie enerģijas avoti, piemēram, saules un vēja enerģija, var pastiprināt tīkla svārstības, ja tie netiek pienācīgi pārvaldīti.
Martins Graņa (Martín Graña) uzskata, ka atjaunojamie energoresursi paši par sevi nav “tiešais notikušā cēlonis”. Viņš elektrības padeves pārtraukumu raksturo kā kaskādes faktoru kopumu, kur enerģijas termoģenerēšanas trūkums tajā laikā samazināja visas sistēmas inerci.
Savukārt Vilsons Akosta Pinzons (Wilson Acosta Pinzón), uzņēmējdarbības attīstītājs, kas specializējas enerģētikas transformācijas jomā, piekrīt, ka lai no elektropadeves atslēgtu visu Ibērijas pussalu ir nepieciešami “ļoti lieli vairāku dažādu veidu traucējumi”.
Enerģētikas speciālists uzsver, ka Spānijai, kura ir līdere saules un vēja enerģijas jomā, ir nepieciešams no jauna iedarbināt savas elektrostacijas, turpmāk rūpīgi pārvaldot slodžu sinhronizāciju. Vilsons Akosta Pinzons uzsver hidro, termisko un kodolenerģijas avotu nozīmi, lai arī kritiskos brīžos uzturētu elektrības padeves tīklu stabilu.
“Spānijai ir obligāti atkārtoti jāpievienojas Eiropas sistēmai, pretējā gadījumā visas sistēmas sinhronizācija pati par sevi būs haotiska,” viņš brīdina.
Mācībstunda enerģētikas nozares transformācijas drošākai nākotnei
Ibērijas pussalā notikušais elektroenerģijas padeves pārtraukums atklāja, ka steidzami jāmodernizē elektroenerģijas infrastruktūra, jāpalielina starpsavienojumu jauda un jāuzlabo tādas sistēmas pārvaldība, kurās ir augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars.
Pedro Amarals Horhe (Pedro Amaral Jorge) uzsver, ka ir būtiski “palielināt ieguldījumus enerģētikas pārvaldībā un administrēšanā”.
Tikmēr Ibērijas reģiona sistēma saskaras ar izaicinājumu līdzsvarot savu vadošo lomu tīras enerģijas jomā ar piegādes drošības un stabilitātes nodrošināšanu. Enerģētikas nozare nenoliedzami transformējas, bet tādi notikumi kā šis atgādina, ka dekarbonizācija jāpapildina ar elastīgu un koordinētu infrastruktūru visas Eiropas līmenī.
Kā šodien, 30.aprīlī, vēsta LETA, tad Spānijā vismaz trīs cilvēki miruši plašā elektroapgādes pārtraukuma dēļ, kas sākās pirmdien, ziņoja vietējie mediji.
Galisijas autonomā reģiona Taboadelas pilsētā Spānijas ziemeļrietumos trīs vienas ģimenes locekļi nomira no saindēšanās ar oglekļa monoksīdu, ziņoja reģionālais laikraksts “La Voz de Galicia” un ziņu aģentūra “Europa Press”, atsaucoties uz policiju.
Mirušie bija precēts pāris 81 un 77 gadu vecumā un viņu 56 gadus vecais dēls.
Vecākajam ģimenes loceklim bija vajadzīgs ventilators. Kad pārtrūka elektroapgāde, ieslēdzās ar benzīnu darbināms ārkārtas ģenerators, bet tā izplūdes gāzes nemanāmi izplatījās mājā.
Elektroapgāde Spānijā un Portugālē lielākoties tika atjaunota otrdien, bet vēl turpinās izmeklēšana par tās pārtraukuma cēloņiem.
VIDEO: 🇪🇸 🇵🇹 Power returns to most of Spain, Portugal after blackout
Lights have flickered back to life after Monday's outage that lasted up to 20 hours in some places. Spain has set up a commission to investigate the causes, Prime Minister Pedro Sanchez said#AFPVertical pic.twitter.com/ewQmU3uA11
— AFP News Agency (@AFP) April 29, 2025
BREAKING:
Massive blackout in large parts of Spain, Portugal and France.
This video is from the subway in Lisbon.
🇪🇸🇵🇹🇫🇷
pic.twitter.com/VtClLDiKvY— FSN24 (@FSNews24) April 28, 2025
