Bībelē arī aprakstītas vīzijas un zīmīgi sapņi, kuru vēstījums ir izskaidrots un netiek apšaubīts. 1
Interesanta šķiet teorija par Mariju Magdalēnu, kas bijusi iemīlējusies Jēzū Kristū, pēc viņa nāves redzējusi vīziju un pirmā paziņojusi, ka viņš ir dzīvs. Tātad kristīgās ticības pamatā ir vīzija, kas zinātniski var tikt izskaidrota un nav nekas vairāk kā impulsi smadzenēs.
Tas saistīts ar to, kā cilvēks vispār uztver pasauli. Daudzi iztēlojas apmēram tā, ka tas, ko redz, pārvēršas par tādu kā bildīti, kas ceļo pa smadzenēm un tad atspoguļojas prātā kā spogulī. Neirozinātnieki, kas pēta smadzeņu darbību, ir izskaidrojuši: kad gaismas fotoni nonāk uz redzes nerva, tiek ierosināta elektriskās strāvas ķēde. Strāvas impulsu ietekmē šūnās notiek bioķīmiski procesi, kas smadzenēm liek sintezēt kādu bildi – to varētu salīdzināt ar onlaina kinokameru. Arī halucinācijas veidojas tieši tāpat, līdz ar to apgalvojums tas tā ir, jo es to redzēju savām acīm neko nepierāda. Ja skatās kamerā, nevar pateikt, vai redzētais ir tiešraide vai ieraksts.
Tad jau viss, ko redzu un jūtu, ir kā tiešraides halucinācija, ko vēl izrotā mana pieredze, atmiņas un tas, ko vēlos just un redzēt!
Tieši tā! Pasaulē nav gaismas. Gaisma ārpus cilvēka prāta eksistē tikai kā elektromagnētisks vilnis. Ja nav redzes sistēmas, kas gaismu pārvērš bildītēs, to redzēt nevar. Pasaulē nav arī krāsu – tā ir tikai smadzeņu radīta mirāža. Vārdi nelido pa gaisu – es jūsu virzienā sūtu tikai gaisa svārstības, kas tiek uz bungplēvītes, un tiek iedarbināta jau pieminētā impulsu un bioķīmisko reakciju ķēde. Atšķirt, vai ar cilvēku sarunājas Dievs, eņģeļi, sātans, vai tā ir halucinācija, nav iespējams. Tāpat, ja es jums jautātu, vai šī saruna nav sapnis, jūs nevarētu atbildēt, jo nevar to noteikt.
Ja viss ir vienīgi impulsi un bioķīmija, bet cilvēki tik labprāt klausās mūziku, aplūko mākslas darbus un jūt emocijas, gribētos domāt, ka tomēr esam kaut kas vairāk nekā kāļi vai kurmji!
Zinātne var pateikt, ka cilvēkam ir sarežģītākās smadzenes pasaulē – tā ir matērija, kas ir apzinājusies pati sevi. Kāļiem nav pamatapziņas, kurmjiem gan ir. Toties ir vēžveidīgie, kam ir 12 atšķirīgas redzes šūnas, cilvēkam – tikai trīs. Tātad vēžveidīgie pasauli redz daudzkārt krāsaināku nekā mēs! Toties tiem nav sevis apzināšanās, kas cilvēkiem ir augstākajā līmenī.
Zemapziņā maģiskā domāšana kā smadzeņu bioloģijas daļa ir visiem. Stresa situācijās tā aktivizējas, piemēram, bieži dzirdēts, ka autokatastrofā vai pēc zibens spēriena daudzi atklāj sevī īpašas spējas.
Jo spēcīgāks stress, jo, kā teiktu psihoanalītiķi, vairāk regresējam ilūzijas virzienā, ļaujamies vēlmju piepildījumam. Gribam saskatīt to, ko vēlamies, jo realitāte ir sāpīga, nepatīkama. Kritiskā un zinātniskā domāšana nozīmē izzināt pasauli tādu, kāda tā ir patiesībā.
Savukārt reliģija un maģija rada priekšstatu, ka pasauli var kontrolēt. Piemēram, kāds prāto, vai palikt Latvijā vai braukt prom, pieņemt to vai citu darba piedāvājumu, palikt kopā ar sievu vai precēt mīļāko. Rūgtā patiesība ir tāda, ka nevar zināt, kāds būs iznākums – varbūt, aizbraucot no Latvijas, ārzemēs būs labāk, bet varbūt nonāksi seksa verdzībā… Jāpajautā astrologam! Tas saka – brauc, būs labi! Cilvēks tā arī izdara, iekārtojas, padzīvo – tiešām, nav slikti! Re, cik labi paredzēja!
Gribas arī ticēt, ka kādi spēki par mums rūpējas un ka liktenis sūta zīmes un brīdinājumus: melnu kaķi, saplīsušu spoguli, izbirušu sāli. Ir talismani, kas aizsargā no ļauna, un daudz citu brīnumu, kas ierosina pozitīvas emocijas, ka dzīves haosā, neziņā, konkurences cīņā kaut kas tomēr ir iepriekš paredzams un ka likteņa grožus var ņemt savās rokās.
