Kas kuram ir krāpšana 0
Nereti partneriem ir atšķirīgi uzskati par krāpšanu. Tā ir komunikācijas problēma – pāris nerunā par savām sajūtām, interesēm. Sievietes mēdz spītēties, kultivēt aizvainojumu, iedomājas, ka vīrietim viņām katru dienu jānes ziedi, bet vīrietis to pat nenojauš, jo neviens viņam to nav pateicis.
“Pieļauju, ka daudzi vīrieši ir krāpuši sievu, bet tas nav atklājies, un viņi paši uzskata, ka konkrētā epizode bijusi nebūtiska, tā pat nav bijusi krāpšana. Tas saistīts ar inteliģenci, izglītību, sevis attaisnošanu, attieksmi. Vienu reizi pabučojos vai bija nakts sakars – tas taču ir tikai sports, tikai sekss, tas nekas nav. Bet sieva – tā ir svēta lieta,” situāciju raksturo psihoterapeite.
Audzināšanas faktors
Izpratne par laulību saistāma ar vērtību skalu, kas veidojas jau agrā bērnībā.
“Ir vīrieši, kuri audzināti pēc principa – mūsu puisītis ir vissvarīgākais, lieliskākais un skaistākais. Tādējādi tiek noņemtas grūtības, bērns negrib pārvarēt liekus šķēršļus, pierādīt, ka spēj kaut ko sasniegt, jo visi to jau tāpat zina. “Es tev to tējas krūzi pienesīšu, es tev tās zeķes izmazgāšu, es visu izdarīšu.” Mamma patiesi visu izdara dēla vietā, puika izaug, kļūst par vīrieti un parasti atrod sievieti, kura attiecībās ir ar mieru turpināt mammas lomu,” audzināšanas radītās sekas vērtē speciāliste. “Vīrietis tā ir pieradis, viņam ir ērti, tāpēc meklē kaut ko līdzīgu ierastajam komfortam. Viņš apzinās: ja izjauks laulību, viņam, iespējams, būs superīgs sekss, bet vairs nebūs, kas gatavo putru, klāj gultu, mazgā apģērbu. Vīrietis saprot, ar ko riskē. Jābūt gana pieaugušam, lai apzinātos, ka attiecībās nepieciešama sieva, nevis mamma, aprūpētāja. Ir vīrieši, kuri līdz tam neizaug.”
Krāpšanas ietekme
Krāpšana izjauc visu vērtību sistēmu, atstāj lielu iespaidu uz ģimenes locekļiem, it īpaši bērniem. Ja vecāki šķiras un par iemeslu bijusi krāpšana, bērnam nereti sabrūk visa pasaule.
Krāpšana ir pazemojums, kas saistīts ar atraidījumu. Rodas dusmas, naids, vainas apziņa, mazvērtība. Dažs nespēj ar šīm emocijām sadzīvot, domā, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Mazāk sāp, ja partneris vienkārši aiziet, jo nav bijušas labas attiecības, bet, ja aiziet pie citas, pazemojums un atraidījums var pazemināt pašvērtējumu uz diezgan ilgu laiku. Bieži vien sāpinātie it kā noliek sev priekšā stikla barjeru, domājot, ka viņiem attiecības vispār vairs nav vajadzīgas. Tas izskaidrojams ar bailēm – ja mani atkal piekrāpj? Taču piekrāpt var tikai to, kurš ļaujas piekrāpties. Piekrāptais pats izvēlas cietēja lomu.
Ne vienmēr jāatklāj
Krāpēja sirdsapziņa var būt tik nomocīta, ka viņš vēlas to atvieglot, atzīstoties izdarītajā. No vienas puses, tas ir egoistiski – otram tiek uzkrauta ciešanu nasta tikai tādēļ, lai pāridarītājam kļūtu vieglāk.
“Nedomāju, ka krāpšanas faktu obligāti nepieciešams atklāt, it īpaši, ja attiecības ir svarīgas. Nekad nevar zināt, cik ļoti otram sāpēs šī atklāsme. To var risināt citādi – ar sarunām par attiecībām un tad varbūt piemērotā brīdī atklāt, ja ir kāda cerība attiecības saglābt. Tomēr sāpināt otru tikai tādēļ, lai atvieglotu savu sirdsapziņu, ir egoistiski,” pārdomās dalās speciāliste.
