No kurienes nāk zemo cenu veikalu preces? Vai tiek ražotas Vācijā? 57
Jā, lielākoties tās ir vācu preces. Lai arī cena ir svarīga, ļoti svarīga ir arī kvalitāte. Nolīgstot jaunus, nepārbaudītus piegādātājus, pastāv risks, ka var rasties kvalitātes vai piegādes problēmas. Tāpēc zemo cenu veikalu ķēdes cenšas pēc iespējas izvairīties no riskiem un labprātāk turas pie jau esošajiem piegādātājiem, ar kuriem gadu gaitā izveidotas ciešas attiecības. Zemo cenu veikali nelabprāt izvēlas ārvalstu piegādātājus, ja vien tas kādu iemeslu dēļ nav akūti nepieciešams. Protams, ārpus Vācijas veikali izmēģina arī vietējos ražotājus.
Ja jau cenu līmeni Vācijā noteic tik daudzi tieši Vācijai specifiski faktori – veikalu skaits, konkurence, vēsturiskā attīstība –, vai vispār ir iespējams Vācijas “Lidl” konceptu viens pret vienu pārcelt jeb “pārkopēt” uz citām valstīm, piemēram, Austrumeiropā?
Kas tas par jautājumu? Skaidrs, ka tas ir kopējams. Un ne tikai ir kopējams. Tas jau sen arī tiek pārcelts un kopēts!
Domāju to tādā nozīmē, ka ne viens vien Latvijas patērētājs, kuram bijusi izdevība iepirkties “Lidl” Vācijā, šo veikalu asociē ar Vācijas cenām, precēm, kvalitātes līmeni. Dzirdot par “Lidl” ienākšanu, nereti tiek sagaidīts: nu tagad tas, kas ir Vācijā, būs arī pie mums.
Nē, tādā veidā, protams, tas nav iespējams. “Lidl” Latvijā nav to priekšrocību un apstākļu, kādi “Lidl” ir Vācijā. Kaut vai piegādātāju struktūra. “Lidl” taču nevar vest uz Latviju visas Vācijas preces tūkstošiem kilometru attālumā… To “Lidl” nebūt arī nevēlas darīt, jo ir svarīgi, lai veikali ārzemēs tiktu uztverti kā pašmāju, nevis ārzemju uzņēmuma tirdzniecības vietas. Ja latvieši sagaida, ka ar “Lidl” ienākšanu varētu ienākt tieši tas pats cenu līmenis, kāds pieejams Vācijā, tad aizmirstiet: tās ir veltīgas gaidas.
Bet kā ar zemākām darbaspēka izmaksām? Vai tad tām nav nozīmes?
Jā, tam ir svarīga loma. Taču te ir vēl cits faktors: nekur ārpus Vācijas produktivitāte nav tik augsta kā Vācijā. Tas nozīmē, ka Latvijā, iespējams, darbinieki saņem mazāk naudas, bet ir arī mazāk produktīvi.
Kā to saprast? Jūs gribētu teikt, ka, piemēram, kasiere Vācijas “Lidl” stundā apkalpo vairāk klientu nekā kasiere Latvijā?
Nezinu, kur tieši ir atšķirība un kas ir cēloņi. Šis ir jautājums, kuru uzdodu arī pats, taču atbildes man nav. Bet fakts ir tāds, ka produktivitāte, mērīta ar apgrozījumu uz vienu nostrādāto stundu, ārpus Vācijas allaž ir zemāka nekā Vācijā. Jāpieņem, ka tā vienkārši ir, ka “Lidl” ārzemēs ar ārzemju darbiniekiem vienmēr strādā mazproduktīvāk nekā Vācijā. Piemēram, pat Šveicē, kas it kā ir vāciska valsts, turklāt cenu līmenis ir augstāks nekā Vācijā, kas nozīmē, ka, lai sasniegtu to pašu apgrozījumu, jāpaveic mazāk darba fiziskā nozīmē, produktivitāte apgrozījuma/pie kases noskenēto vai pārvietoto preču ziņā tomēr ir zemāka. Tātad, par spīti augstākām cenām, viena nostrādāta stunda “Lidl” Šveicē nes mazāku apgrozījumu nekā Vācijā.
Vai tas tiešām ir atkarīgs tikai no darbiniekiem, vai nozīme ir arī darba organizācijai? Proti, varbūt vadītājs Vācijā pieprasa padarīt vairāk darba vienā stundā, kamēr Šveicē – mazāk.
Skaidrs, ka nav tādu vadītāju, kas apzināti pieprasītu darbiniekiem strādāt mazāk. Tas būtu absurds, tā nenotiek. Runājot par zemāku produktivitāti, es nekādā gadījumā negribu apgalvot, ka ārpus Vācijas darbinieki būtu slinkāki. Iespējamo izskaidrojamu ir daudz. Piemēram, piegādes organizācija un precizitāte. Ja piegādes transports regulāri kavējas vai darbiniekiem nav precīzi zināms, kad tieši tas atbrauks, tad tiek traucēts citiem darbiem un zaudētas darba minūtes, stundas, līdz ar ko arī produkcija sadārdzinās. Savukārt tam, ka piegādes ir neprecīzas, cēlonis var būt, piemēram, slikti ceļi konkrētajā valstī.
Tāpat ietekme ir vidējai pirkuma summai. Ja Vācijā vidēji viens pircējs vienā reizē iepērk 60 – 70 preču, bet citā valstī šis rādītājs ir vien 20, šim kasierim jāveic vairāk naudas operāciju stundā. Līdz ar to produktivitāte vienā stundā, protams, pazeminās, lai gan apkalpoto pircēju skaits ir lielāks.
Vēl viens iespējamais faktors ir vietējo piegādātāju piemērotība tieši “Lidl” vajadzībām. Piemēram, preču kastu vai palešu iepakojums kādā citā tirgū nav tik viegli atverams, kā tas mēdz būt Vācijā. Tā vietā, lai vienkārši noplēstu lenti, darbiniekiem var būt jāgriež ar šķērēm vai nazi. Tas ir neefektīvi, un tur atkal tiek zaudēts laiks, sadārdzinot gala produkciju. Bet speciāli “Lidl” jaunas iepakošanas mašīnas piegādātājam pirkt neatmaksājas. Tās ir tikai dažas versijas – tamlīdzīgu darbinieku produktivitāti pazeminošu faktoru var būt arī vēl daudz citu.
