Valmierā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā būsit moderators. Atceros, ka ideja par pirmā foruma rīkošanu bija jūsu tēva, toreizējā Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Jāņa Kukaiņa rosināta. 9
Jā. Viņš gribēja no visām malām sapulcināt pieredzējušus profesionāļus, kam ir kopīgs mērķis, kopīgas patriotiskas jūtas un kuriem pēc ideju apmaiņas varbūt sanāks kopīgi darboties. Šogad PBLA ar Latvijas valsts atbalstu rīko jau ceturto forumu. Cilvēki bieži jautā – bet kā var pierādīt, ka no tā kaut kas sanāk? Viss notiek laika gaitā, un nevar tieši pierādīt, ka šis uzņēmums izveidojās pēc pirmā foruma vai šis – pēc otrā. Varbūt pēc diviem gadiem man klients, kam ir nodoms sākt uzņēmējdarbību, piemēram, Jaunzēlandē, jautā par kontaktiem tur, un es atceros, ka forumā pirms diviem gadiem sastapu cilvēku, kas tur dzīvo, un iesaku – jums abiem derētu satikties. To, kādus labumus dod PLEIF, nevar tā vienkāršoti mērīt.
Šogad labi, ka tieši pirms Dziesmu svētkiem Latvijā no visas pasaules sabrauks latvieši, kuru vidū arī pieredzējuši biznesmeņi.
Kā pamatojat foruma devīzi, ka Latvija ir laba vieta biznesa sākšanai, attīstībai un izaugsmei?
Vadīšu diskusiju, kurā pieredzē dalīsies ārzemju latvieši, kuri atgriezušies tēvzemē un te sākuši savu biznesu vai strādā interesantos darbos un jau vismaz desmit gadus dzīvo Latvijā. Pauls Miklaševičs no Kanādas strādā bankā par aktīvu menedžeri, Aleksis Karlsons no ASV vada viesnīcu “Hotel Bergs” un iznomā telpas un dzīvokļus. Krišjānim Putniņam, kurš atbrauca no Austrālijas, man šķiet, 22 gadu vecumā, pieder restorāns, kafejnīca, alus brūzis. Viņa folkklubs “Ala” reizēm ieliek feisbukā sludinājumu – ja ierodies tautastērpā, alus par brīvu!
Forumā runāsim par to, kas jāņem vērā, sākot uzņēmējdarbību Latvijā.
Kādas problēmas iesācējam šeit jārisina?
Tagad grūti atrast darbaspēku, jo tā trūkst. Cilvēki gatavi ātri mainīt darbu. Esam Eiropas Savienībā, un pārvietoties no vienas valsts uz otru ir viegli. Cilvēks saņem telefonisku ziņu no drauga Anglijā – “te ir darbs, brauc šurp!” –, aizlido un strādā.
Latvijā vai katru gadu mainās nodokļu režīms. To nevajadzētu tik bieži mainīt. Lieli uzņēmumi savu budžetu plāno trim četriem gadiem uz priekšu. Visi grib, lai nodokļu sistēma ir caurspīdīga un saprotama, jo tikai tādos apstākļos var attīstīt biznesu.
Esmu novērojis, ja uzņēmējs no ārzemēm grib kaut ko sākt Baltijā, viņš izvēlas Rīgu tādēļ, ka Latvija ģeogrāfiski ir vidū. Bet bieži vien arī priekšroka tiek dota Igaunijai, jo tur pamatīgi sakārtota e-vide un ir prognozējama nodokļu un tiesu sistēma.
Protams, Latvijai tēla veidošanā nepalīdz sliktā slava, kas šogad izskanējusi par norisēm banku sektorā.
Problēma, kas skar daudzus, ir tiesiskais nihilisms. Piemēram, kas tad ir OIK? Tā ir zagšana. Ja daži uzņēmēji melo, ka uzbūvējuši koģenerācijas stacijas, bet to vietā uz pārbaudes dienu atveduši un pieslēguši kādus ģeneratorus, tas ir farss un zagšana lielos apmēros. Amatpersonas tagad saka, ka OIK iztrūkumu segs no “Latvenergo” peļņas. Bet “Latvenergo” ir valsts uzņēmums, un, ja iztrūkumu sedz no šī uzņēmuma budžeta, tad tā atkal ir zagšana no nodokļu maksātāju kabatām.
Valsts problēma ir tā, ka shēmotāji un mahinatori ne no kā nebaidās. Sabiedrībā visi dzird ziņas par skandāliem, bet dienas beigās neviens cietumā nesēž.
Esat darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās kā valdes loceklis – Norvēģijas Tirdzniecības palātā Latvijā, Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā, Lielbritānijas Tirdzniecības palātā Latvijā. Kādi ir galvenie vērojumi par to, kas darāms, lai šeit piesaistītu ārvalstu investīcijas?
Daudz ko var darīt. Piemēram, viens konkrēts priekšlikums par sadarbību ar ASV – derētu ierosināt, lai tās biznesa delegācijas jeb misijas, kas brauc uz Ameriku, nedodas katru gadu uz citu pilsētu, bet izvēlas, piemēram, Anarboru Mičiganā vai Čikāgu, jo tās ir lielas pilsētas, tur ir vietējo latviešu atbalsts, un brauc tikai turp. Lai tie kontakti veidojas un nostiprinās. Nevis – vienu gadu aizbraukt uz Bostonu paskatīties, otru uz citu utt. Tas nav efektīvi.
Redzam, kā Latvijā ienāk uzņēmumi no Amerikas, izveido šeit savus birojus. Piemēram, “Cytec” un “Cabot” – tie abi pēdējo septiņu gadu laikā ir atvēruši savus centrus, kur katrā strādā varbūt jau ap 200 šejieniešu. Tāpat starptautisks uzņēmums “TIETO” ir labs darba devējs Latvijā. Uzņēmēji saprot, ka šeit ir izglītots, samērā lēts darbaspēks, strādīgs, cilvēki prot svešvalodas.
Labos darbiniekus cenšas pārvilināt arī uz ārzemēm – nesen “LA” kolēģis rakstīja par to, ka harvesteru operatorus sauc strādāt uz Kanādu, solot 3300 eiro, kaut gan šie speciālisti arī Latvijā ļoti nepieciešami.
Man ir klienti, kuri nodarbojas ar mežistrādi, ar kokmateriālu ražošanu. Varbūt šeit jau ir par daudz mazo mežizstrādātāju kompāniju? Dažreiz, ja uzņēmēji sūdzas, ka neveicas biznesā, varbūt tas sektors jau ir pārblīvēts un drīz notiks konsolidācija.
