Kāpēc par sportu ir jāmaksā? Saruna ar programmu direktoru Tomu Circeni 10
Daudzi desmiti miljardu – televīzijas kompānijas par sporta raidtiesību iegūšanu ik gadu samaksā milzu naudu un līgumu skaitļiem arvien ir tendence strauji pieaugt. Līdzās biļešu un atribūtikas tirgošanai, arī pārdodot TV raidtiesības, komandas, līgas un federācijas gūst vienus no lielākajiem ienākumiem. Par šā tirgus īpatnībām un gaidāmajām Soču olimpiskajām spēlēm “Mājas Viesis” uz sarunu aicināja Latvijas sporta maksas kanāla “Viasat Sport Baltic” programmu direktoru Tomu Circeni.
KHL biznesa aprēķins
– Mums ik pa brīdim uz avīzi zvana cilvēki un sūdzas, ka “Dinamo” televīzijā nevar redzēt bez maksas.
– KHL saprata, ka Latvija var atļauties maksāt par hokeju. Latvijas Televīzijas piedāvāto licences summu viņi uzreiz noraidīja un pateica, ka runa ir par pavisam citu naudu. Mēs sacījām – ja raidtiesību cena ir tik milzīga, tad nevaram atļauties “Dinamo” spēles rādīt bezmaksas kanālā. Televīziju attīstība pasaulē pārliecinoši iet uz to, ka sportu liek maksas paketēs un to nerāda par brīvu visiem pieejamos kanālos. Līgu un federāciju apetīte ir liela, viņi vēro, kā darbojas mediji, televīzijas un saprot, ka var prasīt vairāk. KHL tas bija vienīgi biznesa aprēķins.
– Vai esi pārsteigts, ka KHL prasa naudu par hokeju? Jo nav noslēpums, ka tas ir ne tikai sporta, bet arī ģeopolitisks projekts un viņiem droši vien ir nozīmīgi, lai šo spēli te skatītos pēc iespējas lielāks cilvēku skaits un varbūt kaut kāda naudiņa pat ir otrajā trešajā plānā?
– TV vidē KHL veido pēc Rietumu parauga, tieši tāpēc viņu izvēle bija par lielu mediju grupu un finansēm. Vislabāk, abus apvienojot. Līgums par KHL spēļu rādīšanu mums ir noslēgts uz trim sezonām.
– Arī Krievijā skatītājam par hokeju ir jāmaksā?
– “KHL TV” nav bezmaksas kanāls, bet viņiem ir “Rossija 2”, kas ir sabiedriskā televīzija un rāda KHL spēles. Tur gan ir sava politika apakšā. Padomju Savienībā viss bija par brīvu, bet Rietumu pasaulē lielais sports nav bez maksas.
– Pasaulē no saņemtajām raidtiesībām maksā naudu arī attiecīgo līgu klubiem. Vai Rīgas “Dinamo” no jūsu samaksātās naudas kaut ko saņem?
– Cik man ir zināms, tad pēc KHL nolikuma Rīgas “Dinamo” ir jāsaņem daļa no TV samaksātā par licenci. Vai tas notiek dzīvē – šis ir jautājums “Dinamo” un KHL.
– Kādi principi darbojas sporta raidtiesību tirgū? Kurš maksā vairāk, tas dabū?
– Kā jau jebkurā biznesā svarīga ir peļņa, bet arī tas, ko medijs var piedāvāt papildus, piemēram, šobrīd internets ir ļoti būtisks. Turnīru organizatoriem ir svarīgi, kādu auditoriju viņi sasniegs un kāda papildu interese skatītājam radīsies. Agrāk līgas pašas tirgoja tiesības, tagad viss notiek caur sporta mediju aģentūrām, kas ir kā starpnieki. Tur ir milzīga nauda.
Atteica bez diskusijām
– Lasīju, ka pagājušajā gadā Ziemeļamerikā par sporta raidtiesībām samaksāti 17 miljardi dolāru.
– Es pat pieļauju, ka šī summa varētu būt lielāka. Kamēr būs pieprasījums un piedāvājums, tikmēr tas arī ies uz augšu. Pasaulē cilvēku skaits kļūst lielāks, viņi patērē medijus. Āzijas tirgus ir ļoti liels.
– Vai, runājot par raidtiesību cenu, savu lomu spēlē tas, ka Latvija nav ne liela, ne bagāta valsts?
– Jā un nē, atkarībā no katras konkrētas situācijas. Piemēram, NHL spēles nerādām, jo līga nomainīja partnerus, kas pārdod tiesības, un viņi paprasīja mums četras reizes lielāku cenu. Bez dialoga. Viņiem neinteresēja mūsu aprēķini, ka tirgus ir tik liels un ka mēs esam gatavi katru gadu maksāt piecus, desmit procentus vairāk. Viņi pateica, ka mēs līdz ar to neesam interesanti un acīmredzot – citur nopelnījuši tik daudz, ka mūsu naudu labāk nepaņem nemaz, nekā paņem kaut ko. Mūsu interese par NHL gan saglabājas, veicinošs faktors tagad ir arī Zemgus Girgensona spēlēšana Bufalo “Sabres”.
– Vai visu saturu, ko rāda “Viasat Sport Baltic”, jūs pērkat? Vai kaut ko piedāvā arī bez maksas?
– Bez cilvēcīgā kontakta neiztikt, jebkuram projektam otrā pusē stāv cilvēki. Šad un tad gadās, ka tiesību turētājam interesē, lai viņa sporta veidu parādītu un, ja viņš citur paņēmis pietiekami daudz naudas un gatavs atdot par tehniskajām izmaksām, tad var dabūt arī par brīvu. Es tev tagad iedošu tā, bet nākamreiz būs tādi nosacījumi. Visu laiku notiek tirgošanās. Man nav tiesību teikt, kas izmaksā vislētāk, bet varu pateikt, ka vieni no dārgākajiem ir FIBA turnīri – pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā. Tas tāpēc, ka lielākais Baltijas tirgus ir Lietuva, kur basketbols ir ļoti populārs.
– Bet vai viens zviedrs, piemēram, par NHL maksā tikpat, cik latvietis?
– Nē, jo ir daudz mazo nianšu, kas veido cenu, piemēram, tas, ka NHL spēlē Henriks Zeterbergs, Henriks Lundkvists un 30 citi zviedri. Gandrīz katru nakti vari redzēt kādu savējo, tā ka zviedrs par “Viasat” maksā daudz vairāk nekā mēs.
– Ko var iegādāties, piemēram, par 100 tūkstošiem eiro? Vai šo summu var saukt par nopietnu?
– Viss ir relatīvi. Globāla mēroga pasākumam šī summa ir neliela. Lokāla mēroga – milzīga.
– Pasaulē karalis ir futbols. Kādi ir tavi novērojumi attiecībā uz sportu un televīziju?
– Ja tajā brīdī nav kāds nacionālais faktors, piemēram, tenisista Ernesta Gulbja spēle vai Rīgas “Dinamo” mačs, tad jārāda futbols – tas strādā. Tur ir liela izvēle, daudz līgu. Manuprāt, labākais čempionāts Eiropā ir Anglijas Premjerlīga, pats par sevi – UEFA Čempionu līga. Bet jebkurā valstī ir nacionālās īpatnības – Lietuvā basketbols, Latvijā – “Dinamo”, bet arī futbols, basketbols un motoru sporti. Igaunijā vairāk motoru un klasiskie ziemas sporti. Mums visu laiku jāņem vērā trīs valstu intereses.
– Ko jūs esat mēģinājuši dabūt, bet nav sanācis, jo ir par dārgu?
– NBA, NHL, Pasaules kausu un Eiropas čempionātu futbolā, NFL “Super Bowl”, kas, iespējams, ir dārgākā vienas spēles translācija pasaulē.
Latvieši var!
– Vai visu, ko kāds nofilmē, var redzēt arī internetā un bez maksas?
– Tas lielākoties ir nelegāli. Skaidrs, ka internets ir izaicinājums, bet tajā pašā laikā jārunā par skatītāja izvēli – vai tevi apmierina miglas bilde ar nekvalitatīvu attēlu un skaņu, reklāmas, kas visu laiku jāklikšķina nost? Televīzija sniedz pavisam citu servisu un kvalitāti. Cīņa ar pirātiskajiem provaideriem nav vienkārša, ņemot vērā interneta pieejamību. Lielos notikumus – olimpiskās spēles, Pasaules kausu futbolā – gan nevar redzēt bez maksas, jo tur drošības sistēmas ir ļoti augstas.
– Runājot par kvalitāti – no KHL spēlēm arī televīzijā tā ne vienmēr ir augsta.
– Pagājušā gada augustā biju uz tikšanos ar Krievijas reģionu televīzijas cilvēkiem un tie jautājumi, kas tur tika risināti… Ņemot vērā, kā filmē pasaulē un kā šur tur Krievijā, atšķirība ir dramatiska. Kāda bilde nāk no Novokuzņeckas vai Jaroslavļas, tas ir vecais 4:3 formāts, brīžiem nevar redzēt, kur ir ripa un arī krāsas tādas… Sliktus signālus saņemam no pieciem sešiem Krievijas klubiem. Viņiem ir vecā tehnika. Krievija uz Soču olimpiskajām spēlēm nopirkusi milzu apjomu jaunas tehnikas un varbūt pēc tam to izsūtīs pa reģioniem.
– Jau vairākus gadus Latvijas operatori filmē pasaules hokeja čempionātus. Kā viņi tur nokļuva?
– Tā, pirmkārt, ir viņu profesionalitāte. Es biju iesaistīts 2006. gada pasaules čempionāta organizēšanā un ieteicu šos puišus. Bija divas atlases kārtas un viņus paņēma. Agrāk bija vairāk, bet šobrīd regulāri braukā četri pieci operatori.
“Domāju, ka mani pakārs”
– Esi strādājis arī ārpus Latvijas?
– Divus gadus mūsu filmēšanas grupu aicināja uz Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā Krievijā. Tas bija liels izaicinājums. Vienreiz valdīja liels sals, vairāk nekā -20 grādi. Operatori uz savām vietām izgāja pēdējā brīdī, bet sargiem bija izziņots nevienu trasē vairs neielaist, sargi cieti – arī jūs neiesiet! Bet tiešraidei jāsākas pēc piecām minūtēm! Ar lielu bļaustīšanos izdevās panākt, ka trasē informators izziņo, ka TV darbiniekus jālaiž visur. Krievijā jābūt uzmanīgiem, jo visur pastāv sava veida varas vertikāle un jāsaprot, kurš ir lielāks priekšnieks.
– Vai ir gadījušās arī kādas ziepes?
– Paši nepatīkamākie brīži ir, kad kaut kas iziet no ierindas un tu nezini, kāpēc tas ir noticis. Lielākais pārdzīvojums bija 2006. gada pasaules čempionāta finālspēle Rīgā. Tajā dienā ārkārtīgi lija. Kausa pasniegšanu redzēja tikai Latvijā un Somijā, bet uz pasauli signāls neaizgāja, jo galvenajā TV pārvietojamajā stacijā elektrības ģeneratora jumtā radās ūdens sūce un tas, rupji sakot, nodega. Mums paveicās, ka arēnā bija savas pāris kameras un varējām to brīdi nofilmēt. Kad es ieraudzīju, ka monitorā ir melnums, man likās, ka tūlīt pie staba mani pakārs, jo es kaut ko neesmu līdz galam izdarījis.
– Ko tu šajā lauciņā vēl gribi izdarīt – kāds ir tavs lielais sapnis?
– Gribētu pastrādāt olimpiskajās spēlēs. Nevis kā reportieris vai operators, bet organizatoriskajā darbā. Olimpiādē vēl neesmu bijis nekādā statusā. Ja sportistam rodas adrenalīns pirms došanās trasē, tad televīzijas cilvēkiem no tā, ka spējam parādīt viņu emocijas. Cilvēks arī uz vietas arēnā neredz sīkās nianses, bet tehnoloģijas ļauj parādīt tādu tuvplānu, ka liekas – tu esi turpat, līdzās. Man reti kad bijis tāds lepnums kā par Latvijas U-20 meiteņu basketbola izlasi, kuras Eiropas čempionātā Liepājā 2010. gadā izcīnīja trešo vietu. Viņas spēlēja ar tādu degsmi un vēlmi uzvarēt!
– Cik medaļu Latvijai būs Sočos?
– Man gribētos ticēt, ka trīs vai četras. Optimistiskajā variantā pat piecas – abi brāļi Dukuri, bobslejā Melbārdim un divas kamaniņu sportā. Es novēlu, lai tā būtu.
– Ko jūs rādīsiet no Sočiem?
– TV3, TV6 un attiecīgi internetā www.tv3play.lv visu hokeja turnīru rādīs tiešraidēs, vienīgi paralēli notiekošās spēles būs ierakstā. “Viasat Sport Baltic” maksimāli rādīs Latvijas sportistu tiešraides ar komentāriem latviešu valodā, bet arī tur notikumi pārklāsies. No 20. janvāra “Viasat Sport Baltic” sāka raidīt 24 stundas diennaktī. Plus būs seši olimpiskie “Viasat OS” kanāli SD un HD kvalitātē “Viasat” klientiem, kuros būs redzams pilnīgi viss, kas notiks olimpiskajās spēlēs. Kopumā no olimpiskajām spēlēm tiks translētas vairāk nekā 1200 stundas.
– Cik saprotu, olimpiskās spēles rādīsiet gan jūs, gan Latvijas Televīzija?
Šīs būs pirmās olimpiskās spēles vēsturē, kad raidtiesības ir dalītas sabiedriskajai un maksas televīzijai. Mums bija piedāvājums un mēs to izmantojām.
DĀRGĀKIE SPORTA TV LĪGUMI
Nacionālā futbola līga (amerikāņu futbols), pirmdienas spēles (Monday Night Football) – ESPN – 1,9 miljardi
Anglijas futbola premjerlīga – SkySports –1,22 miljardi
Nacionālā futbola līga (amerikāņu futbols) – FOX – 1,1 miljards
*Līga; raidsabiedrība, kas iegādājās tiesības; summa ASV dolāros gadā
2010. un 2012. gada olimpisko spēļu mediju tiesību pārdošana Starptautiskajai olimpiskajai komitejai ienesa 3,91 miljardu dolāru, kas ir par 52 procentiem vairāk nekā par 2006. un 2008. gada olimpiādēm.
Par 2014., 2016., 2018. un 2020. gada olimpisko spēļu raidtiesībām ASV teritorijā NBC maksās 4,38 miljardus dolāru.
VIZĪTKARTE
Toms Circenis
Dzimis: 1976. gada 17. jūlijā Rīgā
Izglītība: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Komunikāciju zinātne
Ģimenes stāvoklis: attiecībās
Amats: “Viasat Sport Baltic” programmu direktors un TV3/TV6 sporta producents
Hobijs: mūzika
Mīļākais sporta veids: hokejs un teniss
Sportists, kuru cienu: nav viens konkrēts indivīds. Cienu ikvienu, kurš kaut reizi ir nolicis malā savu ego un pašlabumu, un ziedojies, aizstāvot Latvijas valsts godu.
