Kāpēc insulta gadījumā palīdzība jāsaņem 4,5 stundu laikā 1
“Mūsu mātei pēkšņi gadījās insults, diemžēl sākumā nenovērtējām situācijas nopietnību un, kā tagad saprotam, novēloti izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tagad māte jau ir mājās, tomēr veselība viņai nav atgriezusies. Kādēļ insulta gadījumā ir tik svarīgi laikus nokļūt slimnīcā?” Liepiņu ģimene Ogrē
Atbild neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja Evija Miglāne: “Jā, parasti tā notiek, ka cilvēks visu mūžu bijis it kā vesels, bet pēkšņi gadās insults. Ir labi, ja cilvēks pats vai viņa ģimenes locekļi atpazīst tā simptomus, tomēr gadījumi no manas prakses liecina, ka bieži vien tie netiek atpazīti un līdz ar to laikus netiek meklēta palīdzība.
Uzskatu, ka no insulta var glābt zināšanas par to, kā tas notiek, kāpēc notiek, kādi ir riska faktori un kā atpazīt simptomus.
Ja nav zināšanu, tad ļoti daudz ko cilvēks pats vai viņa tuvinieki var palaist garām nepamanītu un laikus nemeklē ārsta palīdzību.
Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, grūtības runāt vai saprast citu teikto, kā arī redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, vienkāršākais veids, kā pārbaudīt, vai nav insults, ir veikt testu ĀTRI – jālūdz cilvēkam atsmaidīt, pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas, kā arī runāt, pasakot vai atkārtojot vienkāršu teikumu. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, uzreiz jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pasaules dati liecina, ka katrs sestais cilvēks savas dzīves laikā kādā no vecuma posmiem piedzīvo insultu.
Pozitīvā vēsts ir tā, ka, novēršot tādus riska faktorus kā paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg), aptaukošanās un pastāvīgs stress, risks saslimt ar insultu samazinās par 80 procentiem.
Insults rodas, kad trombs nosprostojis asinsvadu – vai nu tas izveidojies pašā asinsvadā aterosklerozes dēļ vai arī atceļojis no kāda cita orgāna un nosprostojis galvas smadzeņu asinsvadu, vai arī radies asinsvada plīsuma dēļ, piemēram, ja ir augsts asinsspiediens vai asinsvadā ir kāda iedzimta novirze no normas.
Tieši attiecībā uz išēmisko insultu (kad ir asinsvadu nosprostojums) svarīga sava dzīvesveida koriģēšana, riska faktoru mazināšana. Bet tiem insultiem, kas radušies asinsvada plīsuma dēļ, galvenais profilakses pasākums ir nepieļaut augstu asinsspiedienu. Jo tikai iedzimta vaina, kuras dēļ plīst asinsvads, ir mazāk nekā 5% gadījumu.
Tromba šķīdināšana iespējama tikai četrarpus stundu laikā, tādēļ pēc iespējas drīzāk jānokļūst slimnīcā insulta vienībā. Ja veikta tromba izšķīdināšana vai kāda manipulācija asinsvados tā likvidēšanai insulta pirmajās stundās, tad cilvēks var atgūt visas kustības un runas spējas līdz normālai situācijai. Gadījumos, ja palīdzība nokavēta un cilvēks nokļūst slimnīcā pēc šīm četrarpus stundām, tad tomēr veiksmīga ārstēšana ir reti un cilvēkam paliek defekti. Protams, var būt arī izņēmuma gadījumi.”
