Ozols saslimis: praktiski agronomes padomi, kā cīnīties ar miltrasu 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ozoliem plosās miltrasa. Vai tas ietekmē tikai koka skaistumu vai arī veselību? Kā ar to cīnīties? Vai visas šķirnes slimo?” – jautā lasītājs.
“Diemžēl miltrasa, citas slimības un kaitēkļi pēdējos gados kļuvuši sevišķi postīgi. To veicina klimata īpatnības, tomēr nedaudz palīdzēt augiem var,” skaidro stādaudzētavas “Zaļenieki” agronome Ilze Davidāne.
Sevišķi pēdējos trijos gados bijuši izteikti sausuma periodi, ūdens trūkums. Lieliem ozoliem ir varena sakņu sistēma, tomēr arī pašlaik tie ir bezpalīdzīgi un cieš slāpes, tāpat citi lielie koki cīnās par izdzīvošanu. Šogad vērojama parādība, ka lielo koku vainagā ir daudz nokaltušu zaru, kas pēkšņi nokrīt, – arī tā koki mēģina saglabāt sevi, samazinot vainagu.
Miltrasa bojā visus ozolus – kādu vairāk, citu mazāk. Pat dabā var redzēt, ka dažādiem kokiem tā izpaužas atšķirīgā pakāpē, tomēr ir skārusi visus. Dažkārt miltrasa sākas agrāk, citreiz vēlāk.
Tāpēc tagad vajadzētu apdomāt jaunu ozolu stādīšanas vietu. No attāluma miltrasas postījumi nav manāmi, taču tuvumā izskatās neglīti. Parādes dārziņā vai atpūtas vietu tuvumā ozlolus labāk nestādīt.
Dod rudens mēslojumu
Lai stiprinātu kokus, augusta beigās, septembra pirmajā nedēļā tos var mēslot ar speciālo rudens mēslojumu, kas palīdzēs pārziemot. Mēslošanai ir labs laiks, jo augsne beidzot ir pietiekami mitra. Šāda palīdzība derētu gan jauniem, gan veciem un lieliem kokiem. Protams, mēslojuma daudzums būs atšķirīgs. Mēslojumu rēķina, izberot ap 40 g/m2 sakņu zonas (zaru vainaga projekcija).
Šajā periodā nedrīkst dot ar slāpekli bagātīgu mēslojumu, jo tas var stimulēt koku atkārtotu augšanu.
Sagrābj visas lapas
Svarīgi sagrābt un sadedzināt visas nobirušās lapas. Tas gan nepaglābs koku no saslimšanas, tomēr mazinās slimības ierosinātāju izplatību. Ja koks sevišķi liels vai vietās, kur dedzināt lapas nedrīkst, tās var sagrābt vālos un aplaistīt ar karbamīdu (urīnvielu). Šķīdumu gatavo, uz 10 litru spaini ūdens ņemot puskilogramu karbamīda (5% šķīdums). Ar lejkannu nolaista lapas. Tas veicinās to straujāku sadalīšanos, iznīcinot kaitēkļus un to ziemošanas vietas, ies bojā slimību ierosinātāju sporas. Ar karbamīda šķīdumu profilaktiski var aplaistīt arī augsni zem koka un stumbru, taču to dara ne agrāk kā novembrī. Svarīgi, lai koks jau būtu iegājis miera stāvoklī. Ar karbamīdu vērts aplaistīt augsni zem koka, sevišķi, ja lapas netiek grābtas.
Slimās lapas kompostā neliek. Turklāt ozolu lapas sadalās lēni, tajās ir daudz miecvielu.
Lapu apliešana ar karbamīdu palīdzēs arī kastaņām.
Miglo profilaksei
Kad lapas būs nobirušas, pavasarī ozolus vēlams nomiglot ar varu saturošiem preparātiem: vecos – cik augstu sniedzas miglotāja strūkla, jaunos – pilnībā. Šādi glītu lapojumu var saglabāt daudziem dekoratīvajiem ozoliem, kuri nav pārāk liela auguma. Derēs līdzekļi Bordo un Champion 50 WG. Ir arī iedarbīgāki līdzekļi, kurus lieto profesionāli dārznieki. Tāpēc lielāka koka veselības glābšanai labāk pieaicināt dārznieku. Turklāt profesionāļiem ir tik jaudīgi miglojamie agregāti, ka spēs apstrādāt koku vairāku metru augstumā.
Tiklīdz manāmas pirmās slimības pazīmes (balti plankumiņi) uz lapām, miglošanai var izmantot līdzekli Dentamet. Tas ir jauns preparāts ar labvēlīgu iedarbību uz visu auga imūnsistēmu, tas stiprina dabīgo aizsardzību.
Miglotas lapas nekļūs atkal veselas, taču tiks bremzēta slimības izplatība.
