Kāpēc no sarkanvīna sāp galva? Zinātniekiem ir jauna hipotēze 40
Amerikāņu zinātnieki ir nākuši klajā ar jaunu pieņēmumu par to, kāpēc pat neliela glāze sarkanvīna dažiem cilvēkiem izraisa galvassāpes, lai gan citus alkoholiskos dzērienus viņi var dzert bez šādām sekām. Turklāt saskaņā ar viņu teoriju dārgs vīns var izraisīt lielākas galvassāpes nekā lēts vīns, raksta BBC.
Kalifornijas universitātes pētnieki uzskata, ka galvassāpes pēc sarkanvīna izraisa antioksidants kvercetīns, kas atrodams tumšajās vīnogās.
Tā klātbūtne cilvēka organismā negatīvi ietekmē alkohola metabolismu, teikts viņu rakstā, kas publicēts žurnālā “Scientific Reports”.
Tajā pašā laikā, jo vairāk saules gaismas saņem vīnogas to augšanas laikā, jo vairāk kvercetīna tajās veidojas, apgalvo pētījuma autori.
Viens no pētījuma autoriem, profesors Endrjū Voterhauss BBC norādīja, ka cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz galvassāpēm, no šī viedokļa dārgs vīns var būt kaitīgāks par lētu vīnu.
“Lētas vīnogas tiek audzētas uz lieliem vīnogulājiem ar bieziem vainagiem, tāpēc tās nesaņem tik daudz saules, savukārt augstas kvalitātes vīnogas tiek audzētas uz mazākiem vīnogulājiem ar mazāku lapu skaitu,” viņš skaidroja.
“Saules gaismas daudzums tiek rūpīgi kontrolēts, lai uzlabotu vīna kvalitāti,” teica eksperts.
Citi eksperti gan negrib šim apgalvojumam īsti piekrist.
Londonas Karalienes Marijas Universitātes eksperimentālās terapijas eksperts profesors Rodžers Korders BBC norādīja, ka daudzos lētos vīnos, kas paredzēti plašam patēriņam, tiek izmantotas piedevas, kas arī var izraisīt galvassāpes.
Papildus kvercetīna hipotēzei ir arī vairākas citas teorijas par to, kāpēc dažiem cilvēkiem pusstundas laikā pēc pat nelielas vīna glāzes sāk sāpēt galva.
Pastāv pieņēmums, ka tās var izraisīt sulfīti – konservanti, kas pagarina vīna derīguma termiņu. Taču to saturs saldajos baltvīnos parasti ir lielāks nekā sarkanvīnos.
Taču ir maz pierādījumu, ka tieši sulfīti ir galvassāpju rašanās cēlonis.
Vēl viens iespējamais galvassāpju vaininieks ir histamīns. Šī viela ir tikpat izplatīta sarkanvīnā, kā arī baltajā vai rozā vīnā.
Histamīns var paplašināt asinsvadus organismā, kas savukārt var izraisīt galvassāpes. Taču arī šajā gadījumā trūkst konkrētu pierādījumu.
