Viļņošanās par simtgades Dziesmu svētku repertuāru arī koristu vidū 10
Pusotru gadu pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sabiedrības uzmanību uzjundījuši jautājumi par Noslēguma koncertā iekļauto dziesmu piemērotību estrādei un tūkstošbalsīgam kopkorim, repertuāra sarežģītības pakāpi un spēju aizraut publiku.
Noslēguma koncerts lielā mērā balstīts klasikā, zelta fondā un tajā pārstāvēts arī mūsdienu komponistu zieds. Taču ir arī jaundarbi. Tie pārsvarā ienāk ar Ērika Ešenvalda un Artura Maskata pienesumu.
Ne viens vien jautā, kādēļ no fināla dziesmām pazudusi Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”. “Šī pilnīgi visus uzrunājošā dziesma arī noteikti ieskaitāma pie fināla skaņdarbiem, taču tā tomēr nav nodzīvojusi tik ilgu mūžu kā iekļautās dziesmas un noslēguma vainagojums nevar būt bezgalīgs…” spriež Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags. Tāpat no tehniskā viedokļa ir dziesmas, kuras koriem var sagādāt grūtības. Visvairāk no šī aspekta apspriestā ir Pētera Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”.
Nupat koru aprindās jūtama arī viļņošanās no vīru koru puses. Par ko ir sašutuši vīri un cik krāšņa un mākslinieciski sabalansēta simtgades Dziesmu svētku kulminācija mūs sagaida kopumā?
Par to lasiet 7. februārī “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.
