“Kāpēc nevarēja paņemt Lietuvas, Igaunijas modeli?” Godmanis par nodokļu reformas galveno problēmu 88
Kāpēc Latvija nevarēja paņemt Lietuvas vai Igaunijas modeli viens pret vienu, tā kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot ieviestās izmaiņas nodokļos, sacīja Ivars Godmanis, Latvijas Ministru prezidents (1990 – 1993; 2007 – 2009).
“Te es esmu ilgi mocījies, un, pirmkārt, jābūt pilnīgai skaidrībai par faktiem. Valdība samazināja socnodokli parastā režīmā strādājošajam par 1%. Atcerēsimies arī to,” aicināja Godmanis.
Viņš arī norādīja, ka ir svarīgi apzināties, ka tas nodokļu maksātāju skaits, uz ko attiecas jaunā nodokļu reforma, ir diezgan liels – atkarībā no dažādiem kritērijiem no 170 000 līdz 240 000.
Savukārt trešā lieta, kas jāņem vērā, ir saistīta ar mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanu 2010.gadā, ko tolaik paveica Valda Dombrovska valdība, atzīmēja Godmanis, piebilstot, ka tolaik tas tika izdarīts tāpēc, ka bija krīze un bija svarīgi spēt saglabāt darba vietas.
Gomanis arī sacīja, ka dīkstāves pabalstu izmaksas Covid-19 pandēmijas laikā parādījušas, cik lielas sociālās iemaksas tika veiktas valsts budžetā līdz tam. Tad valdība uzlikusi minimālo iemaksu 300, pēc tam 500 eiro.
Piemēram, Lietuvā un Igaunijā minimālā iemaksa no minimālās algas eksistējot jau labu laiku, norādīja Godmanis. Latvijā 2017.gadā tādu ieviest gribējis Māris Kučinskis, bet tomēr pēdējā brīdī neesot panācis šādas iemaksas ieviešanu.
Pēc Godmaņa teiktā, “velns ir detaļās”. Ja skatās, ko saka profesionāli grāmatveži, galvenā problēma ir atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur atbildība par šo minimālo iemaksu ir uzlikta uz darbinieku, kurš, piemēram, strādā vairākās vietās, tādējādi savācot nepieciešamo iemaksas summu no vairākām darba vietām.
Savukārt Latvijā šī reforma ir ieviesta tādējādi, ka atbildība tiek uzlikta darba devējam, kuram ir jānomaksā minimālā iemaksa ik mēnesi par darbinieku, bet gada beigās pastāv iespēja, ka Valsts ieņēmumu dienests atmaksā darba devējam pārmaksu, ja izrādās, ka darbinieks ir strādājis vēl pie kāda cita darba devēja.
Līdz ar to pastāv reāls risks, ka darba devējs, plānojot savu biznesu, izlems paturēt darbā uz pilnu slodzi strādājošos, bet pārējos atlaižot.
“Tad ir uz ielas vesels bars! Tur ir tā problēma! Kā to izmainīt? Nu kāpēc nevarēja paņemt Lietuvas, Igaunijas modeli viens uz vienu,” jautāja Godmanis.
