Garisons: Kāpēc tik nepieciešams valsts aizsardzības dienests? 51
Jānis Garisons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
24. februāra rītā mēs visi pamodāmies jaunā realitātē, ko iezīmēja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Mediju reportāžās redzētais mūs mudināja būt gan solidāriem ar Ukrainas tautu un sniegt tai atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju, gan arī iesaistīties pašiem savas valsts aizsardzībā.
Kopš februāra beigām Zemessardzē pieteikušies jau vairāk nekā 3150 iedzīvotāju, kā arī abos rezervistu apmācības kursos šogad būs piedalījušies teju 150 dalībnieku. Šie skaitļi liecina par iedzīvotāju vēlmi apgūt militārās iemaņas, lai nepieciešamības gadījumā spētu aizsargāt Latviju. Arī pats jau vairākus gadus esmu zemessargs un vēlos pateikties ikvienam iedzīvotājam par lēmumu kļūt par daļu no bruņotajiem spēkiem!
Pateicoties ikviena karavīra, zemessarga un rezerves karavīra brīvprātīgajam lēmumam pievienoties dienestam, mums ir spēcīga profesionālā armija, labi sagatavota Zemessardze, arī bruņoto spēku rezerve. Tāpat Latvijai ir spēcīgi un uzticami NATO sabiedrotie, un pašlaik tiešu draudu mums nav.
Tomēr, redzot nepamatotā Krievijas kara brutalitāti pret Ukrainu, Latvijā jādara viss, lai sasniegtu savu aizsardzības spēju maksimumu. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un mūsu kaimiņvalsts ambīcijas, kas sniedzas pāri Ukrainas robežām, parāda, ka mums jādara vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsts teritoriju no pirmā metra.
Tiesa, mūsu aizsardzības spēju stiprināšana šobrīd atduras tieši pret personāla skaitlisko sastāvu. Ir jāatzīst, ka brīvprātības princips valsts aizsardzībā ir izsmēlis savu potenciālu. Šā iemesla dēļ Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā ieviest valsts aizsardzības dienestu.
Mūsu priekšlikums paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi – vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, Zemessardzi, studējošo speciālo militāro apmācību augstskolā vai alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas iestādēs.
Sākot ar 2023. gada janvāri, Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā, un pirmajā dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilps arī viens brīvlaika mēnesis. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Plānotais 11 mēnešu militārās apmācības periods Nacionālajos bruņotajos spēkos ir pietiekams, lai sasniegtu vienības gatavību tādā līmenī, ka tā spētu operatīvi reaģēt situācijā, ja Latvija saskartos ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem.
Tas nozīmē, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana būtiski stiprinās mūsu regulāro spēku kaujas spējas un Latvijas drošību kopumā.
Virzot šo priekšlikumu apstiprināšanai Saeimā, sagaidām, ka būs mēģinājumi paredzēt daudzus izņēmumus, jo tā parasti izveidojies, ka esam gatavi kaut ko atbalstīt tad, ja tas nav jādara man, bet kādam citam.
Šajā diskusijā prātā jāpatur bildes no Ukrainas Bučas, Irpiņas vai arī jāatceras 1940., 1945. un 1949. gads tepat, Latvijā.
