Kāpēc nepieciešams palielināt insulta profilakses efektivitāti? 0
Lai samazinātu augstos priekšlaicīgas mirstības rādītājus Latvijā, nepieciešams palielināt insulta profilakses efektivitāti, žurnāla “Latvijas Ārsts” rīkotajā seminārā par insulta profilaksi un modernu ārstēšanu atzina veselības aprūpes eksperti.
Kā akcentēja žurnāla “Latvijas Ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis, Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES).
Viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir insults, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augstāka to pacientu mirstība, kuri ar insultu nokļuvuši slimnīcā.
Apinis sacīja, ka pēdējos gados Latvijā vērojama neliela pozitīva dinamika un mirstība no insulta no 2010. gada līdz 2018. gadam, vērtējot uz 100 000 iedzīvotāju, ir samazinājusies par 23%. Smadzeņu infarktu skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu ir samazinājies par 8%.
“Iespējams, mirstības samazināšanās saistīta ar efektīvāku insulta profilaksi – pacienti ar mirdzaritmiju, kas ir viens no nozīmīgākajiem insulta cēloņiem, no 2010. gada var lietot jaunos antikoagulantus jeb asins šķīdinātājus. Šo medikamentu pieejamība gan ir ierobežota, jo no veselības budžeta tos kompensē tikai kopš 2018.gada,” sacīja Apinis.
Vienlaikus Apinis norādīja, ka pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā ļoti daudz jeb 88% pacientu pirms nokļūšanas slimnīcā ar insultu nav saņēmuši nekādu antikoagulantu terapiju. Viņš informēja, ka ir veikts Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pētījums, kas liecina, ka insultu daudz lētāk un vienkāršāk novērst nekā pēc tam ārstēt slimības sekas un nodrošināt pacientu rehabilitāciju.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis sacīja, ka mirdzaritmija ir iemesls līdz pat 50% Latvijā notikušajiem insulta gadījumiem.
“Mirdzaritmijas pacientiem insults ir bīstamākā komplikācija, turklāt insulta risks viņiem ir piecas reizes augstāks salīdzinājumā ar kopējo populāciju.
Mirdzaritmijas pacientiem insults ir bīstamāks, jo parasti rada smagākas sekas, tā kā trombs asinsvados jau ir nostabilizējies, to ir grūtāk šķīdināt,” skaidroja Latkovskis.
Pēc viņa paustā, mirstība no miokarda infarkta Latvijā pēdējo desmit gadu laikā samazinās nedaudz straujāk nekā mirstība no insulta. Speciālists skaidroja, ka Latvijas ārsti sasnieguši labus rezultātus holesterīna līmeņa samazināšanā riska grupu pacientiem, un šie rādītāji pēdējos gados ir vieno no labākajiem Eiropā.
Viens no iemesliem tam, pēc Latkovksa paustā, ir statīnu grupas medikamentu plaša lietošana, un šo zāļu samērā labā pieejamība Latvijā. Savukārt mirstību no insulta ietekmē efektīvu zāļu pieejamība – salīdzinot ar citām valstīm, asins šķīdinātāju pieejamība Latvijā tomēr ir stipri apgrūtināta, piebilda Latkovskis.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja Evija Miglāne uzsvēra, ka pēc insulta gadījumu rādītājiem Latvijā ir viena no sliktākajām situācijām ES. Vērtējot uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā 2017. gadā bija 460 insulta gadījumu, savukārt Francijā – 97,9, Vācijā – 267, Itālijā – 175, bet Lielbritānijā – 141 gadījums, informēja Miglāne, piebilstot, ka ik gadu Latvijā ar insultu tiek stacionēti vairāk nekā 7000 pacientu.
“Ievērojot visus insulta profilakses elementus, insulta risks var samazināties par 80%.
Insulta profilakse ietver gan dzīvesveida korekciju – regulāra fiziskā aktivitāte, normāls ķermeņa masas indekss, daudzveidīgs, veselīgs uzturs, smēķēšanas atmešana, alkohola mērena lietošana, gan arī riska faktoru korekciju ar profilaktisku medikamentu palīdzību. Ja tas tiktu ievērots, tad klīniski insulti nebūtu tik smagi,” stāstīja Miglāne.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Latvijas slimnīcu dati rāda, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis to insulta pacientu skaits, kuri nav lietojuši nekādus antitrombotiskus medikamentus insulta profilaksei. Ik gadu Stradiņa slimnīcā nonākot ap 400 pacientiem ar kardioembolisku insultu, kuri nebūtu saslimuši, ja būtu lietojuši adekvātu profilaktisku terapiju. Miglāne informēja, ka kopumā Latvijā ir ap 2000 šādu pacientu, kuriem insultu varēja novērst ar savlaicīgu un efektīvu profilaksi.
Speciāliste uzsvēra, ka arī pēc pārciesta insulta ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu profilaktisku terapiju, lai izvairītos no atkārtota insulta, citām smagām komplikācijām vai nāves pirmā gada laikā pēc saslimšanas. “Ja pacientam ir liegta iespēja lietot adekvātu sekundāro profilaksi, tad, visticamākais, ka gada laikā pacients nomirs. Tomēr pats svarīgākais ir sākt profilaksi pirms insults ir noticis,” pauda speciāliste.
Tikmēr nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle informēja, ka “Vaivaros” pērn 12% no visiem pacientiem bija insulta pacienti, turklāt 30% no tiem bija darba spējīgā vecumā. Speciāliste uzsvēra, ka insults nav vecuma slimība, kā pierasts domāt – tas skar arvien jaunākus cilvēkus. Katru gadu centrā rehabilitācijā nonāk vairāk par 50 insulta pacientiem, kuri ir vecumā līdz 44 gadiem, piebilda Nulle.
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa sacīja, ka sirds un asinsvadu slimību pacientiem svarīgi ir trīs aspekti.
“Pirmkārt, tā ir speciālistu savlaicīga pieejamība. Otrkārt, medikamenti. Moderna un efektīva medikamentu terapija ir pieejama, bet diemžēl tā netiek kompensēta visiem, bet tikai vienai noteiktai pacientu grupai. Ir ļoti daudz pacientu, kuriem nav bijis insults, bet kuri nevar vai daļa nevēlas uzsākt insulta profilakses medikamentu lietošanu. Pacienti spiesti par medikamentiem maksāt pilnu cenu vai arī nelietot vispār. Treškārt, rehabilitācija, par kuru diemžēl pacientiem un viņu tuviniekiem nav pietiekami daudz informācijas,” norādīja Mauriņa.
Viņa atzina, ka cilvēkiem nav skaidrs, ko darīt, pie kā vērsties, ja viņu tuviniekiem ir bijis insults. Pēc Mauriņas teiktā, nav vienas konkrētas vietas, kur varētu saņemt nepieciešamo informāciju un dažādas institūcijas ir izkaisītas.
Mauriņa aicināja paskatīties uz insultu ne tikai kā uz izdevumiem, bet arī ņemt vērā ieguvumus, ja cilvēki tiek glābti. Lai situāciju uzlabotu, ir jābūt pieejamām zālēm un speciālistiem, uzsvēra biedrības vadītāja.
