Kāpēc nepieciešami botāniskie dārzi? 3
Pirmais izdevums par Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājām nāca klajā jau 1937. gadā, bet simt gadu laikā notikušas ļoti lielas izmaiņas saistībā ar ikviena botāniskā dārza misiju gan Latvijā, gan visā pasaulē, pastāstīja LU Botāniskā dārza direktors, asociētais profesors Uldis Kondratovičs, uzsverot, ka viens no svarīgākajiem nākotnes plāniem ir Palmu mājas modernizācija atbilstoši energoefektivitātes prasībām.
Katram dārzam – sava odziņa
Jau pirms simt gadiem definēts, ka “Botāniskā dārza galvenais uzdevums – kalpot universitātes pedagoģiskām vajadzībām un pētniecībai. Dārzs veicina arī botānisku zināšanu izplatīšanos tautā, darot pieejamas augu mājas un grupas plašākām aprindām” (A. Melderis, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājas. Rīga, 1937, 144 lpp.).
“Lai arī šobrīd neesam tālu no šīs patiesības, gadsimta gaitā notikušas ļoti lielas izmaiņas. Mūsdienās botānisko dārzu misija papildus nozīmē arī nodrošināt un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veidojot augu kolekcijas ex situ – ārpus to dabīgajām augšanas vietām nodrošināt kolekcijas pētniecībai, izglītībai, arīdzan plašākas publikas izglītošanai. Kā bonuss dažādi pasākumi un unikāla, zaļa vieta pilsētvidē,” pastāstīja U. Kondratovičs.
Lai arī misijas ir līdzīgas, LU Botāniskais dārzs neizjūt konkurenci ar daudz lielāko Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, bet drīzāk šie dārzi papildina viens otru. “Katrā botāniskajā ir savas aktualitātes un unikālie aspekti, mēs, piemēram, ļoti lepojamies ar savu palmu māju, kura jau kļuvusi par ikonu,” Latvijas botāniskos dārzus salīdzināja U. Kondratovičs.
“Mēs pat Tartu Universitātes Botāniskā Dārza palmu māju par diviem metriem pārsitam! Viņiem ir 22 metrus, mums – 24 metrus augsta. Katrā botāniskajā dārzā ir kāda rozīnīte, piemēram, mēs ļoti lepojamies arī ar savu brīvdabas rododendru un siltumnīcas acāliju kolekciju.
Jāatjauno liepu aleja un Palmu māja
Pēc U. Kondratoviča vārdiem, “nekas nav mūžīgs”, tāpēc viens no LU Botāniskā dārza uzdevumiem ir aizstāt bojā gājušos un arī vētrās nolauztos kokus. Pēdējais kritiskais notikums bija, manuprāt, 2021. gada janvāris, kad vētrā nolūza astoņi lieli Botāniskā dārza koki. Arī liepu alejā no dienesta vārtiem uz Palmu māju bija lūzuši zari. Vairāk nekā 200 gadus vecās alejas sakopšanā palīdzējis “Madara Cosmetics” ziedojums.
“Nekas nav nemirstīgs, nekas nav mūžīgs. Viens no botāniskā dārza aktuālākajiem jautājumiem – ko likt bojā gājušo koku vietā. Protams, domājam arī par jauniem stādiem. Kas attiecas uz pārējo dārza infrastruktūru, investīcijas prasīs Palmu māja. Palmu mājas konstrukcija šādā formā pastāv kopš 1972. gada, pēdējais būtiskais uzlabojums bija 2003. – 2004. gadā, kad stiklu nomainīja ar polikarbonātu.
Runājot par LU Botāniskā dārza attīstību, U. Kondratovičs uzsvēra, ka Palmu mājas attīstībā paredzēts saglabāt polikarbonāta sienas, bet jumtu veidot no stikla tā, lai sniegs nesakrātos, bet kustu un ūdens ieplūstu augu laistīšanai paredzētos baseinos. “Paredzēti arī mūsdienīga aizvērtņu sistēma, lai lieki nezaudētu siltumu un īstenotu energoefektīvu, tai pašā laikā augiem optimālu ventilāciju un apsildi,” nākotnes plānus iezīmē botāniskā dārza direktors.
Prieks apmeklētājiem, zinātne un Volfšmita muižiņas nākotne
Šobrīd LU Botāniskā dārza apmeklētājus īpaši priecē krāšņi ziedošās acālijas. Savukārt vadības rūpju objekts ir arī tā teritorijā esošais Volfšmita muižas koka ēku ansamblis, kura sakārtošanai vajadzīgas lielas investīcijas. 1926. gadā muižiņu kopā ar 10 hektāru lielu zemes gabalu no uzņēmēja Alberta Volfšmita mantiniekiem par 181 000 latiem nopirka Latvijas Valdība, lai tās teritorijā iekārtotu LU Botānisko dārzu, izmantojot arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas un veidoto parku un augļu dārzus. Ar 1926. gadu saistās arī Augu māju vecākie iedzīvotāji – liellapu fikuss un tūbainā opuncija.
“LU Botāniskajā dārzā varētu nodalīt divus kolekcijas tipus: ārā atrodas mūsu platumu grādiem piemērotie augi. Otrs tips ir siltumnīcās un Augu mājās izveidotās kolekcijas. Kopējais augu taksonu jeb taksonomisko vienību skaits botāniskājā dārzā pārsniedz 5500,” kolekcijas apjomu iezīmēja U. Kondratovičs.
Selekcionē dālijas un rododendrus
LU Botāniskā dārza uzdevums vairāk saistīts ar pētniecību un sabiedrības izglītošanu, tomēr pastāvīgi risinās arī selekcijas darbs. “Šobrīd notiek dāliju selekcijas darbs, kuru vada mūsu kolēģe Inese Mellace. Turpinās arī rododendru selekcija – to nodrošina Botāniskā dārza nodaļa – Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, ar ko mēs ļoti lepojamies. Bet būtiski, ka mūsu kolekcijas pieejamas plašai sabiedrībai, tostarp zinātniekiem, pētniekiem, studentiem, skolēniem, lai viņus izglītotu par augu bioloģisko daudzveidību.
Organizējam ekskursijas, mācību kursus, piemēram, pašlaik notiek tālākizglītības kurss par telpaugu kopšanu – tas vienmēr ir ļoti populārs,” aktualitātes raksturoja U. Kondratovičs.
Sēklas svarīgas visu gadu!
Visu gadu darbojas sēklu apmaiņas sistēma Index seminum gan Latvijas ietvaros, gan ar botāniskajiem dārziem un pētniecības iestādēm visā pasaulē.
“Pētnieciskā, zinātniskā darbība šobrīd, ziemas laikā, saistīta ar iepriekšējā gadā savākto datu apkopošanu. Tātad publikāciju rakstīšana, sēklu katalogizēšana, sazināšanās ar citiem botāniskajiem dārziem un dendrārijiem, tāpat botāniskais dārzs katru otro gadu izdod sēklu indeksu, kurā ir iekļautas arī pie mums savāktās taksonu sēklas un ar kurām mēs apmaināmies ar citiem botāniskajiem dārziem. Šajā sezonā 400 botāniskajiem dārziem izsūtīts 1500 sēklu paciņu! Tas ir būtiski: mēs dodam citiem, citi dod mums,” LU Botāniskā dārza pētnieku ikdienu aprakstīja U. Kondratovičs.
Gēnu banka izmirstošām sugām
“Tas arī ir viens no vēstījumiem, kādēļ botāniskie dārzi pastāv: esošās augu pasaules daudzveidības saglabāšana sava veida gēnu bankā. Klimats mainās, sugas izmirst, un mēs rūpējamies par potenciāli izmirstošajām sugām, to saglabāšanu vai tādām, kuru pastāvēšana ir apdraudēta klimata izmaiņu dēļ. Pasaulē lielākā un slavenākā sēklu banka atrodas arktiskajā Svalbārā, bet līdzīga funkcija ir arī katram botāniskajam dārzam,” sacīja U. Kondratovičs.
Viņš atzīst, ka paralēli zinātnei zaļo augu nozīme skaidrojama ļoti vienkārši. “Redziet, zaļie augi pēc būtības ir tie, kuri, izmantojot saules gaismas enerģiju, ūdeni, caur saknēm uzņemtās minerālvielas, ražo organisko masu, bet šajā procesā papildus izdalās skābeklis, kas nepieciešams visiem elpotājiem. No cilvēka puses tā var šķist savtīga attieksme, bet bez skābekļa mēs nevarēsim dzīvot.”
Botāniskie dārzi – svarīga universitāšu sistēmas sastāvdaļa
“Botāniskā dārza pirmsākumi saistāmi ar 1922. gadu, kad tā pirmā teritorija bija nepilns viens hektārs Dreiliņmuižā ar pamatojumu, ka topošajiem un esošajiem studentiem ir nepieciešama bāze, kur apgūt augu daudzveidību. Medicīnas, bioloģijas, citu fakultāšu studenti nāca un pētīja augu daudzveidību, bet ātri kļuva skaidrs, ka viens hektārs ir daudz par maz. Mūsu pašreizējā teritorija saistāma ar 1926. gadu.
Savukārt vēl pēc diviem gadiem tika ielikts pamatakmens augu mājai.
“Visā pasaulē ierasta prakse, ka pie universitātēm veidojas botāniskie dārzi. Botāniskā dārza augu kolekcijas izmanto pasniedzēji un studenti Tādos studiju kursos kā Latvijas flora, Augu pavairošanas fizioloģija, Augu introdukcija un selekcija, Augu audu kultūras. Vienā no Volfšmita muižas mājām ir augu bioloģijas laboratorija, kur studenti apgūst pamatus par pavairošanu in vitro, ar meristēmām jeb veidotājaudiem, tātad mikrodzinumi, sterili apstākļi, īpašs ekipējums, specifiskas zināšanas, reaģenti. To visu mēs šeit veicam!” lepojas U. Kondratovičs.
