Kāpēc nepieciešama slaukšanas iekārtu diagnosticēšana? 0
Ļoti bieži praksē var novērot, ka slaukšanas iekārtu īpašnieki savām iekārtām pievērš uzmanību tikai tad, kad notiek acīm redzamas avārijas. Taču jāņem vērā, ka vakuums, ar kuru darbina slaukšanas iekārtas, tāpat kā elektrība nav redzams, tāpēc slaukšanas iekārtas ilgstoši bez acīm redzamām ārējām pazīmēm var strādāt nepareizā vakuuma režīmā. Tas negatīvi ietekmē slaukšanas procesu. Slaukšanas iekārtas defektu parasti pamana tikai tad, kad sākas tesmeņu saslimšana un govju produktivitātes samazināšanās. Lai līdz tam nenonāktu, slaukšanas iekārtām periodiski ir jāveic tehniskā stāvokļa diagnosticēšana.
Slaukšanas iekārtas tehniskā stāvokļa diagnosticēšana nav vienkāršs process. To var veikt tikai kvalificēts speciālists, izmantojot speciālu aparatūru. Slaukšanas iekārtas tehniskā stāvokļa diagnosticēšanu varētu tēlaini salīdzināt ar ārsta kardiologa apmeklējumu. Lai noteiktu, kā strādā mūsu sirds, nepieciešams kardiogrāfs un ārsts, kas var veikt kardiogrammas analīzi un noteikt sirdsdarbības kvalitāti. Analogi tā ir arī ar slaukšanas iekārtām.
Kas ir diagnosticēšanas pamatā
Slaukšanas iekārtu diagnosticēšana balstās uz diviem starptautiskiem standartiem – ISO 5707 Slaukšanas iekārtas – konstrukcija un tehniskais raksturojums un ISO 6690 Slaukšanas iekārtas – mehāniskā pārbaude. Šie standarti tika izstrādāti pirms trīsdesmit gadiem, un tos pēc katriem četriem gadiem pārskata un papildina, ņemot vērā tehnikas attīstību šajā laika periodā. Abi standarti tika izstrādāti, lai ieviestu kārtību slaukšanas tehnikas ražošanā. Līdz standartu ieviešanai katra slaukšanas iekārtu ražotājfirma varēja ražot un pārdot savu produkciju bez kādiem tehniskiem ierobežojumiem. Tādējādi daudzas slaukšanas iekārtas tika ražotas zemā tehniskā līmenī, ganāmpulkos notika govju tesmeņa saslimšanas, kā arī produktivitātes pazemināšanās. Ņemot to vērā, Pasaules piensaimnieku asociācija finansēja un deva uzdevumu starptautiskai zinātnieku un inženieru grupai izstrādāt slaukšanas iekārtu tehniskās prasības, kuru izpilde nodrošinātu dzīvnieku veselības saglabāšanu. Darba gaitā tapa divi iepriekšminētie standarti. Šodien neviena firma nedrīkst pārdot slaukšanas iekārtas, kas neatbilst standartam ISO 5707 un nav pārbaudītas atbilstoši ISO 6690.
Neraugoties uz to, ka jauna slaukšanas iekārta atbilst visām standarta prasībām, iekārtas sastāvdaļas ar laiku izdilst, tajās iekļūst netīrumi, kā arī iestatītais regulējums un sākotnēji iestatītie darbības parametri var izmainīties. Tādēļ iekārtu ekspluatācijas laikā periodiski jāveic to tehniskā stāvokļa diagnosticēšana. Parasti profilaktisko diagnosticēšanu ieteicams veikt divas reizes gadā, taču diagnosticēšana jāveic arī tad, ja iekārtas darbībā tiek novēroti traucējumi.
Veicot profilaktisko iekārtu diagnosticēšanu, nav nepieciešams veikt diagnostiku pēc pilnas ISO 6690 standarta programmas, jo standartā ir ietverti daudzi tādi parametri, kas ekspluatācijas laikā nemainās. Tāpēc praksē diagnostikai pakļauj tikai daļu standartā uzskaitīto pārbaudāmo parametru.
Diagnosticēšanas procesā jāpārbauda: nominālā vakuuma līmenis; efektīvā vakuuma rezerve; vakuuma sūknis; vakuuma regulators; vakuummetri; vakuuma līnija; piena līnija; slaukšanas aparāta lokano vakuuma un piena cauruļu pieslēgšanas vietas; slaukšanas aparāta piekaramā daļa ar pulsatoriem; slaukšanas aparātu automatizētās stimulēšanas un noņemšanas vadības sistēmas; piena līnijas mazgāšanas sistēmas vadības automātika.
Nominālā vakuuma līmeņa pārbaude
Ļoti svarīgs slaukšanas iekārtas parametrs ir nominālā vakuuma lielums. To mēra punktā, kas atrodas vakuuma līnijā netālu no vakuuma regulatora. Pārbaudes laikā visiem slaukšanas aparātiem jābūt pieslēgtiem piena un vakuuma līnijām un jādarbojas pulsatoriem, bet kolektoru piena kamerās vakuumam jābūt atslēgtam. >Nominālais vakuuma lielums dažādu tipu slaukšanas iekārtām ir atšķirīgs. Slaukšanas iekārtām ar augšējo piena vadu tas parasti ir 45–48 kPa, iekārtām slaukšanai kannās – 40–43 kPa, bet iekārtām ar apakšējo piena vadu – 39–42 kPa. Katrai slaukšanas iekārtai optimālais nominālais vakuuma lielums norādīts ekspluatācijas instrukcijā. Nekādā gadījumā nedrīkst slaukt ar augstāku vakuumu, nekā norādījis iekārtas ražotājs. Paaugstināts vakuums var būt par iemeslu nopietnām tesmeņa traumām, somatisko šūnu skaita pieaugumam pienā, kā arī govju saslimšanai ar mastītu.
>Vakuuma sūkņa pārbaude
Vakuuma sūkņa uzdevums ir nodrošināt slaukšanas iekārtu ar vakuumu, kas nepieciešams tās darbināšanai. Vakuuma sūkni raksturo tā ražīgums. Tam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta visu vienlaikus strādājošu slaukšanas iekārtu sastāvdaļu normāla darbība, kā arī jābūt rezervei (efektīvā rezerve) neparedzēta vakuuma zuduma kompensēšanai (gaisa ieplūde slaukšanas stobriņos, uzliekot tos uz pupiem vai tiem nejauši nokrītot u. c.). Ja vakuuma sūkņa ražīgums ir nepietiekams, tad iekārtas lielākas noslodzes periodos vakuuma regulators nevarēs noturēt sistēmā nepieciešamo vakuuma līmeni un slaukšanas iekārta darbosies ar traucējumiem. Vakuuma sūkņa diagnosticēšana ir jāsāk ar efektīvās rezerves noteikšanu. Efektīvo rezervi nosaka, pievienojot gaisa plūsmas mērītāju punktā A1 un testēšanas vakuummetru punktā V1 (1. att.). Vispirms izmēra vakuuma līmeni, kad visi slaukšanas aparāti ir pievienoti un gaisa plūsmas mērītājs atrodas aizvērtā stāvoklī. Pēc tam pamazām atver gaisa plūsmas mērītāja vārstu un slaukšanas iekārtas piena–vakuuma sistēmā ielaiž gaisu, līdz vakuuma līmenis pazeminās par 2 kPa. Gaisa plūsmas mērītāja uzrādītais lielums ir efektīvā rezerve. Katras konkrētas slaukšanas iekārtas nepieciešamo minimālo efektīvo rezervi aprēķina pēc speciālām formulām, kas izvērtē slaukšanas iekārtas tipu un slaukšanas aparātu skaitu, kā arī citus vakuuma patērētājus, kas darbojas slaukšanas laikā. Pārbaudes laikā izmērītā efektīvā rezerve nedrīkst būt mazāka par aprēķināto. Pēc tam nosaka vakuuma sūkņa ražīgumu, vadoties pēc ISO 6690 metodikas. Optimālā gadījumā sūkņa ražīgumam nevajadzētu būt mazākam, nekā uzrādīts firmas plāksnītē, kas atrodas uz vakuuma sūkņa.
Vakuuma regulatora pārbaude
Vakuuma regulatora uzdevums ir noturēt slaukšanas iekārtā stabilu vakuuma līmeni neatkarīgi no tā, cik slaukšanas aparātu ir pieslēgti. Standarts nosaka, ka, pievienojot slaukšanas iekārtai visus slaukšanas aparātus un pēc tam tos atslēdzot, vakuuma līmenis drīkst pieaugt tikai par 1 kPa.
>Vakuummetra pārbaude
Svarīgi, lai slaukšanas iekārtas vakuummetra rādījums būtu precīzs. Ja tas ir neprecīzs, tad var rupji kļūdīties, iestatot nominālā vakuuma līmeni. Šādas kļūdas sekas var būt katastrofālas. Diagnosticējot iekārtu, vienlaikus izdara vakuuma līmeņa mērījumus ar slaukšanas iekārtas un testēšanas vakuummetriem pie nepievienotiem slaukšanas aparātiem. Atšķirība nedrīkst būt lielāka par 1 kPa.
Vakuuma līnijas pārbaude
>Vakuuma līnijā jāpārbauda blīvums un vakuuma kritums vakuuma vadu garenvirzienā, ka arī vakuuma kritums pastāvīgā vakuuma lokano cauruļu pievienošanas vietās pie vakuuma vada (vakuuma krāns). Ja vakuuma līnija nav blīva, tas rada vakuuma zudumus un paaugstina elektroenerģijas patēriņu. Vakuuma zudumi pieļaujami ne vairāk par 5% no vakuuma sūkņa ražības. Kad visi slaukšanas aparāti ir pievienoti, vakuuma kritums starp vakuuma mērījumu un slaukšanas stobriņa starpsienu kamerā (maksimālais vakuums fāzē b slaukšanas aparātā ar zemāko šo lielumu) nedrīkst būt lielāks par 2 kPa. Ja starpība ir lielāka, tas norāda uz aizsērējumiem vakuuma līnijā.
Vakuuma kritums pastāvīgā vakuuma lokano cauruļu pievienošanas vietās pie vakuuma vada (vakuuma krāns), ja gaisa caurplūde ir 150 l/min, nedrīkst būt lielāks par 5 kPa. Ja tas ir lielāks, tad pievienošanas vietā ir bojājums.
Piena līnijas pārbaude
Piena līnijā ir jāpārbauda blīvums, kā arī gaisa plūsmas ātrums lokanās piena caurules pievienošanas vietā pie piena vada (piena krāns). Gaisa piesūce piena līnijās slaukšanas iekārtām, kas paredzētas slaukšanai slaukšanas laukumos, nedrīkst būt lielāka par 10 l/min plus papildu 2 l/min uz katru slaukšanas aparāta pievienošanas vietu, bet iekārtās slaukšanai kūtī stāvvietas piena vadā – 10 l/min plus 1 l/min uz katru piena krāna pievienošanas vietu. >Nepieciešamo gaisa plūsmas ātrumu lokanās piena caurules pievienošanas vietā pie piena vada (piena krāns) norāda attiecīgās slaukšanas iekārtas ražotājs. Ja caurlaide nav pietiekama, rodas traucējumi slaukšanas procesā.
Slaukšanas aparāta piekaramās daļas pulsatora pārbaude
Slaukšanas aparāta sirds ir pulsators. Tas vada slaukšanas stobriņu darbību, cikliski mainot stobriņa starpsienu kamerā atmosfēras spiedienu un vakuumu. Svarīgi, lai būtu izpildītas šādas prasības: fāze b nedrīkst būt īsāka par 30%, bet fāze d – par 15% no kopīgā pulsācijas cikla garuma (a+b+c+d). Fāzē b tiek izvadīts piens, un tās minimālais ilgums noteikts, lai nodrošinātu pietiekamu izvadīšanas intensitāti. Fāzē d notiek pupa masāža, un tās ilgums ietekmē masāžas efektivitāti. Turklāt fāzē b ir jāsasniedz vakuuma līmenis, kāds ir vakuuma vadā, bet fāzē d – atmosfēras spiediens. Ja fāzē b netiek sasniegts nepieciešamais vakuums, pupu gumija var atvērties tikai daļēji, tāpēc tiks traucēta piena izvadīšana no pupa. Ja fāzē d netiks sasniegts atmosfēras spiediens, pupa masāža būs neefektīva.
Svarīgi, lai pulsators darbotos stabili ar ražotāju noteikto pulsāciju skaitu minūtē un atpūtas takts būtu pilnvērtīga. Ja atpūtas takts ir par īsu un pupu gumija nepietiekami saspiež pupu, tas netiek pietiekami masēts. Līdz ar to pupā neatjaunojas limfas plūsma, kā arī nenotiek pilnvērtīga asinsrite. Tas var izraisīt pupa traumēšanu, kā arī būt par iemeslu tesmeņa iekaisumam.
Pulsatora pārbaudi var veikt tikai servisa speciālists ar speciālu pulsatoru pārbaudes mēraparātu, kas reģistrē katra pulsatora darbību grafiski.
Slaukšanas aparāta galvenais darba orgāns ir pupu gumijas, tāpēc katru reizi pirms slaukšanas ir jāpārbauda to tehniskais stāvoklis. Pupu gumijas ir pakļautas augstas frekvences svārstībām, kā arī gaisā esošā skābekļa, gaismas, piena tauku, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu iedarbībai. Visu šo faktoru ietekmē tās ar laiku deformējas, kļūst cietas un neelastīgas, uz gumiju virsmas rodas mikroplaisas, kas kļūst par mikroorganismu perēkļiem. Deformēta, cieta un neelastīga pupu gumija nenodrošina pupu efektīvu masāžu, kas var būt par cēloni tesmeņa saslimšanai. Visu šo iemeslu dēļ pupu gumijas ir regulāri jānomaina atbilstoši ražotājfirmas rekomendācijām, neraugoties uz to, vai tām ir vai nav acīm redzami mehāniski bojājumi. Firma DeLaval iesaka savas nitrilkaučuka pupu gumijas nomainīt pēc 2500 govju izslaukšanas, bet ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc to ekspluatācijas sākuma. Savukārt GEA Farm Technologies iesaka nitrilkaučuka pupu gumijas mainīt pēc 750 darba stundām vai pēc 6 mēnešiem, bet silikonkaučuka gumijas – pēc 1500 darba stundām vai pēc 12 mēnešiem.
Slaukšanas procesa laikā svarīga ir efektīva piena evakuācija no kolektora uz piena vadu. Ja piena aizvadīšana no kolektora nav efektīva, kolektorā uzkrājas piens, kas izraisa vakuuma pazemināšanos zempupu kamerās, līdz ar to pazeminās slaukšanas ātrums. Turklāt no dažādiem ceturkšņiem izslauktais piens sajaucas un apskalo pupu galus. Notiek tā sauktā slapjā slaukšana. Tās laikā jau izslauktais piens var nokļūt pupu kanālos un, ja kāds ceturksnis ir slims, tiek inficēti veselie tesmeņa ceturkšņi. Lai nodrošinātu efektīvu piena evakuāciju, kolektora piena kamerā ir pastāvīgi jāieplūst gaisam ar ātrumu vismaz 4 l/min, bet kopīgā gaisa piesūce, ieskaitot visus neblīvumus, nedrīkst pārsniegt 12 l/min.
Automatizētās stimulēšanas un noņemšanas vadības sistēmas pārbaude
Ja slaukšanas iekārta ir komplektēta ar automatizētiem slaukšanas aparātiem (ar piena atdeves refleksa stimulācijas režīmu slaukšanas sākumā un slaukšanas procesa nobeiguma režīmu vai automatizētu slaukšanas aparāta noņemšanu slaukšanas beigās) un stacionāriem izslauktā piena daudzuma skaitītājiem, ir periodiski jāveic to darba parametru pārbaude. Ja ekspluatācijas gaitā šie parametri ir mainījušies, tiek nelabvēlīgi izmainīta slaukšanas procesa norise, kas var izraisīt govju nepilnīgu izsaukšanu vai slaukšanas stobriņu pārturēšanu uz pupiem, kā arī nepareizu izslauktā piena daudzuma uzskaiti. Arī automatizēto slaukšanas aparātu un piena daudzuma skaitītāju darbības parametru pārbaudi var veikt tikai ar specializētu aparatūru.
Piena līnijas mazgāšanas sistēmas vadības automātikas pārbaude
Regulāri jāpārbauda arī piena līnijas mazgāšanas sistēmas darbība un darbības parametri. Bez speciālas pārbaudes var nepamanīt, ka mazgāšanas iekārtā ir izmainījušies mazgāšanas un skalošanas ciklu garumi, ķimikāliju dozatoru darbības precizitāte, kā arī iestatītie mazgāšanas šķīdumu temperatūras un tilpuma režīmi. Tas var izraisīt piena kvalitātes pazemināšanos.
Latvijā kvalificētu slaukšanas iekārtu tehniskā stāvokļa diagnosticēšanu kā maksas pakalpojumu veic firmu DeLaval un GEA Farm Technologies servisa darbinieki, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti. Vienojoties ar izpildītāju, var tikt veikta pilnīga vai daļēja diagnostika. Samaksa par darbu firmām mēdz būt atšķirīga. Pēc pašreizējās informācijas, piemēram, LLKC tarifs ir 15 eiro/stundā + transporta izdevumi un pašu nepieciešamāko iekārtas sastāvdaļu diagnostika 100 govju piesietās turēšanas kūtī ar piena vadu ilgst apmēram četras stundas. Nobeigumā jāpiebilst, ka naudu diagnostikai nevajadzētu žēlot, jo citādi var iznākt samaksāt daudz vairāk.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.jūnija numurā
