Izsalkums un smadzeņu darbs 0
Kā raksta izdevums Very Well Mind, izsalkums ķermenī un smadzenēs izraisa pārmaiņu virkni, kas ietekmē gan mūsu noskaņojumu, gan uzvedību.
Galvenais vaininieks ir glikoze — smadzeņu darbībai būtiska degviela. Ja ilgāku laiku neko neēdat, cukura līmenis asinīs krītas, un smadzenes paliek bez pietiekamas enerģijas. Tas apgrūtina skaidru domāšanu un var ievērojami mainīt garastāvokli.
Bads izjauc smalko līdzsvaru starp glikozi, hormoniem un smadzeņu funkcijām, kas uztur mūs mierīgus un stabilus. Kad cukura līmenis nokrītas, smadzenes nesaņem nepieciešamo enerģiju, un tas izraisa aizkaitināmību, grūtības koncentrēties un pat impulsīvu rīcību.
Faktiski smadzenes pārslēdzas uz izdzīvošanas režīmu, liekot mums steidzami meklēt ēdienu. “Hangry” nav tikai izsalkums, kas izraisa garastāvokļa svārstības, bet gan smadzeņu interpretācija par ķermeņa iekšējo stāvokli.
Smadzenes nepārtraukti uzrauga ķermeni, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Kad kaut kas būtisks — piemēram, pārtikas trūkums — izjauc līdzsvaru, smadzenes to var uztvert kā emocionālas izmaiņas. Citiem vārdiem, izsalkums tiek sajaukts ar dusmām vai stresu.
Hormoni pievieno eļļu ugunij
Kad cukura līmenis asinīs krītas, organisms reaģē, izdalot stresa hormonus — kortizolu un adrenalīnu —, lai mobilizētu enerģijas rezerves. Lai gan šie hormoni palīdz uzturēt modrību, tie vienlaikus var padarīt mūs nervozus un kairinātus.
Turklāt izsalkuma laikā smadzenes ražo neiropeptīdu Y — vielu, kas pastiprina bada sajūtu un ir saistīta ar agresiju un trauksmi. Šie hormoni cenšas atjaunot cukura līmeni, bet to dēļ mēs jūtamies kā “cīnies vai bēdz” stāvoklī.”
