Kāpēc nedoties uz darbu slimam? 0
Apkārt visi šķauda un klepo, medicīnas iestādēs – gripas karantīna. Diemžēl cilvēki mēdz būt nevērīgi pret savu un arī citu veselību un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi.
Kā liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss dati, 70% Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31% atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži.
Taču došanās uz darbu, kad piemeklējusi saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta, var būt patiesi bīstama gan pašam slimniekam, gan apkārtējiem. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī medikamentu ietekmē prāts strādā daudz lēnāk: samazinās spēja koncentrēties, darbspējas, un paveiktais var būt nekvalitatīvāks.
Vēl jo vairāk – samazinās arī reakcijas spējas, rezultātā cilvēks kļūst neuzmanīgs, nespēj adekvāti novērtēt situāciju, un pat nokļūšana darbā, vadot auto, var būt bīstama. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele stāsta: “Bieži vien slimošana notiek visnepiemērotākajā brīdī, kad darba ir daudz un šķietami nav laika palikt mājās un atpūsties.
Tas ir viegli izskaidrojams – imunitāti nelabvēlīgi ietekmē arī cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, un stress darbā var būt viens no saslimšanas cēloņiem.
Lai no tā izvairītos, jau savlaikus jāpadomā par savu veselību – jāievēro sabalansēts uzturs, jāizguļas, jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un jāatrod sev nodarbe, kas palīdz atslābināties, ja darbā un ikdienā novērojams stress. Vīrusu sezonas laikā arī svarīgi atcerēties par higiēnu un telpu vēdināšanu.”
Noķert slimības sākumu
Saaukstēšanās slimības izārstēt ir daudz vieglāk, ja pirmās dienas tiek pavadītas saudzīgā režīmā. Slimošanas laikā organisms jau tā tiek pakļauts lielākai slodzei, un, ja nepieciešams koncentrēties, spēki tiek patērēti dubultā. Lai ātrāk justos labāk, nepieciešams atpūsties un slimošanas laikā uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izskalotu no organisma vīrusus un to atstātos toksīnus.
Var dzert ne tikai ūdeni, bet arī ingvera, upeņu, liepziedu, aveņu lapu tēju. Būtiski papildus jāuzņem arī C vitamīns – no 1000 līdz 2000 mg lielās devās. Ja temperatūra nav augstāka par 38 °C, to mazinošus medikamentus lietot nav vajadzības, jo paaugstināta temperatūra ir organisma aizsargmehānisms pret infekciju.
Koleģialitāte nevietā
Slima kolēģa klepus un šķaudīšana var traucēt, bet vēl svarīgāk – visbiežāk vīrusi ir lipīgi, un kolēģis vīrusu var pārnest arī apkārtējiem. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja tā ir gripa, kas ir ļoti agresīva, un gripas slimnieks apkārtējos var inficēt vēl vismaz piecas dienas no simptomu parādīšanās. Apkārtējie var inficēties ar gripu, ne tikai ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, bet arī lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna un rīkles sekrēts.
Turklāt uz priekšmetiem gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi – līdz pat desmit dienām.
Sevišķi smagus kaitējumus gripa var nodarīt kolēģiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabēta, plaušu slimībām, kā arī grūtniecēm un senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem.
Robs veselībai un naudas makam
Laikus neārstēta slimība var izraisīt komplikācijas, kas ir papildu drauds organismam. Biežāk sastopamās komplikācijas pēc gripas un saaukstēšanās slimībām ir deguna blakusdobumu, vidusauss iekaisums, bronhīts, pneimonija, hronisku plaušu slimību un astmas saasinājumi.
Attīstoties citām slimībām, palielinās arī ārstēšanās izmaksas un ilgāk nākas kavēt darbu. Turklāt jo organisms vairāk novājināts, jo grūtāk tam pretoties citiem vīrusiem.
Tāpēc ļoti svarīgi sākt ārstēšanos jau pirmajās saslimšanas dienās, atpūsties un palikt mājās, nevis doties uz darbu.
