Kāpēc nav “atraitņa pensijas”? Atbilde “LA” lasītājam 11
Viena no Satversmē aizsargātajām laulāto pamattiesībām ir tiesības uz laulības laikā iegūtu kopīgu īpašumu un tā piederību abiem līdzīgās daļās. Pensija nav labdarības dāvana, bet gan no personas iemaksām veidots īpašums. Laulības laikā sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta un aprēķinātās laulāto pensijas ir laulāto kopīgs īpašums. Taču likumā “Par valsts pensijām” laulāto pensionāru pamattiesības uz laulības laikā iegūtu kopīgu īpašumu netiek aizsargātas. Valdis Graudiņš
Lasītājs ierosina noteikt vienādotu laulāto pensiju, kā arī to, ka pēc viena laulātā aiziešanas mūžībā otram tiktu piešķirta daļa no dzīvesbiedra pensijas jeb “atraitņa pensija”. Uz to Tiesībsarga biroja vecākā juriste Gita Gailīte atbild, ka Tiesībsarga birojā pašlaik tiek skatīts līdzīga satura iesniegums, un plašāku skaidrojumu sola maijā. Juriste akcentē, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos sociālās tiesības ir formulētas kā vispārīgi valsts pienākumi un regulēšanas mehānisms ir katras valsts likumdevēja ziņā. Lēmumi šajā jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem. “Tas, vai valsts ievieš “atraitņu pensijas” vai ne, ir politiskās izšķiršanās jautājums,” norāda G. Gailīte. “90. gadu sākumā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas veidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu, Latvija ir izvēlējusies neieviest “atraitņu pensijas”, un sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms ir noteikts tā, lai varētu izmaksāt tās pensijas, kuras Latvija ir uzņēmusies maksāt (vecuma pensija, invaliditātes pensija, apgādnieka zaudējuma). Taču 2. un 3. līmeņa pensijas jau tagad ir iespējams mantot.”
Arī Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska atgādina, ka pensiju sistēma veidota trīs līmeņos. Pirmais ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma; otrais – valsts obligātā fondēto pensiju shēma; trešais – privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Pirmajā līmenī ikvienam, ejot pensijā, ir uzkrājies tā saucamais šķietamais pensijas kapitāls jeb informācija par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šis kapitāls tiek sadalīts vienmērīgi izmaksai pa gadiem visa atlikušā mūža garumā. Pirmā līmeņa pensiju shēma darbojas pēc solidaritātes principa. Strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām netiek uzkrātas kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet tiek izmantotas pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Individuāli uzkrāta tiek tikai informācija par ikviena sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veido viņa pensijas kapitālu. Turklāt daļa pensijas saņēmēju nodzīvo īsāku laiku par viņiem plānoto pensijas izmaksas laika posmu, savukārt citi nodzīvo ilgāk par šo plānoto pensijas izmaksas laiku un, darbojoties solidaritātes principam, turpina saņemt piešķirto vecuma pensiju, lai arī viņu kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas to nenosedz. “Līdz ar to nevar apgalvot, ka atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” pensiju sistēma ir “īpašumu” veidojoša. Un 1. līmeņa pensiju shēmā pensija nav mantojama,” rezumē D. Trušinska.
