Kāpēc mutē rūgta garša? Gastroenterologs brīdina par nopietnu slimību 10
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Par kādām veselības problēmām var liecināt rūgtena pēcgarša, rūgtums mutē? LORETA Š.
MFD veselības centra Pārdaugava gastroenterologs Pāvels Janovičs stāsta, ka rūgta garša mutē parasti saistīta ar strauju žults nonākšanu kuņģa-zarnu traktā, tā daļai žults nonākot barības vadā un mutē, ko sauc par žults atvilni jeb žults refluksu. Tas var būt gan gremošanas traucējumu, gan citu nopietnu slimību, piemēram, onkoloģisku vai reimatoloģisku, simptoms.
“Rūgtu garšu mutē var izraisīt arī mutes dobuma slimības, piemēram, stomatīts vai glosīts jeb mēles gļotādas iekaisums. Rūgtena garša var būt reakcija uz zobu protēzēm, ja tās nav pareizi piemeklētas un cilvēkam ir individuāla protēžu materiāla nepanesība. Iemesls var būt arī toksikoze grūtniecēm, akūta saindēšanās, smēķēšana, dažādu medikamentu lietošana. Ja rūgta garša parādās bieži vai saglabājas ilgāku laiku, nevajadzētu atlikt vizīti pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa,” uzsver ārsts.
Kas veicina žults izdalīšanos
Žults nepieciešama gremošanas procesiem, žulti izstrādā aknas, kas pa žultsvadiem nonāk žultspūslī. “Arī dažādām vielām un pārtikas produktiem piemīt žulti dzenošas īpašības. Piemēram, ciedru riekstu ēšana var izprovocēt žults nonākšanu tievajā zarnā, rezultātā mutē rodas rūgta garša. Šāda iedarbība ir arī dažādiem medicīniskiem preparātiem, arī tautas medicīnas līdzekļiem, piemēram, asinszālei, smiltsērkšķu eļļai,” skaidro ārsts.
Žults sekrēciju rosina arī trekns uzturs. Bieži rūgtā garša mutē novērojama tieši no rītiem, jo žults nonāk kuņģī miega laikā, īpaši, ja vakariņās apēsta liela porcija trekna ēdiena, bet naktī guļat uz kreisā sāna.
Tomēr normāli žultij nevajadzētu nonākt kuņģī un barības vadā, un aknām vajadzētu žulti saražot tikai tādā daudzumā, cik nepieciešams gremošanai zarnās. Rūgtas garšas parādīšanās liecina, ka ir kādi traucējumi, un noteikti jānoskaidro to iemesls.
Par ko var liecināt rūgtā garša
Visbiežāk rūgto garšu mutē izraisa to orgānu saslimšanas, kuri atbildīgi par žults sekrēciju un tās pārvietošanos organismā. Cēlonis var būt hronisks žultspūšļa iekaisums, žultsakmeņu slimība, veidojoties žultsakmeņiem, kas traucē pareizu žults atteci, žultsceļu diskinēzija jeb iztukšošanās traucējumi.
“Dažkārt pacienti, kuriem bijusi rūgta garša mutē žultsakmeņu slimības dēļ un veikta operācija ar žultspūšļa izņemšanu, brīnās par simptoma atgriešanos. Taču rūgta garša mutē var būt arī pie neesoša žultspūšļa, jo žults sekrēcija turpinās un žults nonāk kuņģī, bet no tā – barības vadā.
Ja pacientam veikta žultspūšļa operācija, bet nav izmainīti ēšanas paradumi, visticamāk, turpināsies gremošanas traucējumi un aizvien būs rūgta garša mutē,” skaidro gastroenterologs.
Šāds simptoms var būt arī hroniska kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisuma, hroniska aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā, funkcionālu gremošanas traucējumu, atviļņa slimības dēļ.
Arī aknu slimības (hepatīts) var novest pie siekalu sastāva izmaiņām, rezultātā var parādīties rūgta garša mutē.
Kā notiek ārstēšana
Piemērotu ārstēšanu speciālists varēs nozīmēt tikai pēc rūpīgiem izmeklējumiem. “Ja rūgta garša ir pēc ēšanas vai vingrošanas, īpaši saliekšanās, nepieciešams izmainīt ēšanas režīmu, saīsinot laiku starp ēdienreizēm, kā arī maltītes apjomu. Nevajadzētu pēc ēšanas apgulties, saliekties, arī ēst steigā, spriedzes apstākļos,” iesaka ārsts.
Gremošanas sistēmas darbību uzlabo svara samazināšana, jo aptaukošanās rosina aknu aptaukošanas, žultsakmeņu slimību attīstību.
“Ja nav atklātas stomatoloģiska rakstura problēmas, ārsts nozīmēs klīniskas un bioķīmiskas analīzes, lai izvērtētu aknu proves (ALAT, ASAT, SF, kopējo un tiešo bilirubīna līmeni), būs jānodod urīna analīze,” skaidro Pāvels Janovičs. “Cukura diabēta un/vai reimatoloģisku slimību gadījumā nepieciešama patoģenētiska ārstēšana.”
Ja rūgta garša saistīta ar žultspūšļa un žultsceļu darbības traucējumiem, ārstēšana paredz žultspūšļa, žultsceļu un Oddi sfinktera (slēdzējmuskulis, kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas nonākšanu divpadsmitpirkstu zarnā) darbības normalizēšanu. Šajos gadījumos ārsts nozīmēs dažādu grupu preparātus.
Kompleksi tiem vajadzētu uzlabot žults sekrēciju un žultspūšļa motoriku. Nepieciešams normalizēt arī gremošanas procesus, izmantojot fermentu preparātus. Žults īpašības uzlabo ar diētas un pietiekamu ūdens dzeršanas režīmu, skaidro Pāvels Janovičs.
